ASV prezidenta Donalda Trampa atzīšanās, ka ASV "idejas līmenī" izskata iespēju atpirkt no Dānijas tās kontrolē esošo Grenlandi, piesaistījusi plašu uzmanību jautājumam par teritoriju pirkšanu un pārdošanu starp valstīm un tā vēsturei. It īpaši tāpēc, ka tieši ASV pat līdz XX gadsimta sākumam bija pasaulē vislielākā teritoriju pircēja.
ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka viņš interesējies par iespēju no Dānijas iegādāties Grenlandi. "Mēs par to runājām," svētdien sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumu par mediju ziņoto, ka viņš ar saviem padomniekiem apspriedis iespējas nopirkt pasaules lielāko salu, kas ģeogrāfiski ir tuvāk Ziemeļamerikai nekā Eiropai.
ASV prezidenta Donalda Trampa interese par iespējām nopirkt Dānijai piederošo Grenlandi, par ko nule kā, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja laikraksts The Wall Street Journal, Dānijas politiķu vidū izsaukusi smīnus un skepsi. "Laikam ir 1. aprīļa izjokošanas diena," tviterī ierakstījis ekspremjers Larss Loke Rasmusens.
Klimata pārmaiņu dēļ Grenlandes ledāji kūst tādā tempā, ka jau ir paaugstinājies jūras līmenis, tādējādi apdraudot piekrastes pilsētas visā pasaulē, brīdina pētnieki.
Pasaules otrā ekonomiski varenākā valsts Ķīna arvien jūtamāk sāk rādīt savus biznesa muskuļus pasaulē. Lai gan svinīgajā runā, atzīmējot 40. gadadienu, kopš komunistu valdītā valsts sāka ekonomikas liberalizācijas reformas, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins paziņoja, ka valstij neesot ambīciju kļūt par globālu hegemonu, vismaz ekonomikā tās ietekme un intereses kļuvušas acīmredzamas visā pasaulē.
Grenlandē otrdien notiek vietējā parlamenta vēlēšanas, kas varētu izšķirt jautājumu par šīs Dānijai piederošās autonomās teritorijas pilnīgu neatkarību.
Par dabas skaistumu un nežēlību, dzīves jēgu un mākslu, integrāciju un patiesu brīvību. par tik dažādiem tematiem var runāt ar rakstnieku un fotogrāfu Ivaru Sīli. Ar ģimeni bēgļu gaitās savulaik devies prom no Latvijas, viņš jau daudzus gadus mīt Grenlandē, kur ir iemantojis vietējo cieņu, joprojām tekoši runā latviski un dalās vienlīdz pārdomātā viedoklī gan par bēgļiem, gan globālo sasilšanu un to, kā Latvija izskatās no ziemeļpuses.
Sava burvība ir visos pētniecības
posmos, bet iespaidiem bagātākais ir būt uz paša ledāja, atzīst
Latvijas polārpētnieki no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un
Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF), kuri 5. augustā atgriezās
no savas pirmās zinātniskās ekspedīcijas uz Rasela ledāju
Grenlandē.