Eiropas Komisija (EK) otrdien nākusi klajā ar vadlīnijām par to, ko sagaida no X, Meta un citām lielajām interneta platformām cīņā pret dezinformāciju šajā vēlēšanu gadā.
Cilvēks, kurš nopludināja ASV slepenos dokumentus, strādāja militārajā bāzē un publiskoja valsts noslēpumus paziņu grupā tērzēšanas platformā Discord, vēsta laikraksts The Washington Post.
Karš Ukrainā jo spilgti atklāj mūsu laika tendences informatīvajā telpā. Ja tā var teikt, fiziski karš notiek konkrētā teritorijā, taču informatīvajā telpā – visā pasaulē. Un, ņemot vērā, ka par vienu no būtiskākajiem informācijas avotiem (un dominējošo jaunākajai paaudzei) ir kļuvuši interneta brīvās saziņas rīki, par kuru satura patiesumu neviens neatbild, tie šajā situācijā plaši tiek izmantoti arī viltus ziņu izplatīšanai un propagandai, kā varam pārliecināties katru dienu. Sekas – cilvēku viedokļi par norisēm, to cēloņiem lielā mērā ir balstīti uz nepatiesu informāciju. Visspilgtāk to redzam tā dēvēto krievvalodīgo attieksmē pret notikumiem Ukrainā. Un tā ir problēma, kurai ļoti liela uzmanība būtu pievēršama gan no demokrātijas apdraudējumu, gan ētikas un mediju darbības kapacitātes viedokļa.
Bažījoties par hakeru uzbrukumiem, Francijas armija izveidojusi savu pirmo kibervienību. Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns kiberuzbrukumu ietekmi uz karadarbību salīdzināja ar pirmo lidmašīnu ietekmi uz karadarbību 20.gadsimta sākumā. Ledriāns, atklājot jauno armijas doktrīnu, sacīja, ka sākusies jauna kiberkara ēra, kas liek pārdomāt līdzšinējo pieeju kara mākslai.
Komentējot pēdējā laikā aktuālo jautājumu par viltus ziņu portāliem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors komunikācijas zinātnē Sergejs Kruks portālam Diena.lv norādīja, ka nevajadzētu visus lasītājus uzskatīt par idiotiem, jo cilvēki spēj nošķirt realitāti no izdomātā, piebilstot, ka interesi par šādu saturu izraisa valdības un mediju radītā neskaidrība.
Savstarpēji saistītās interneta vietnes Nozagts.com un Ukradeno.com, kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla Facebook lapām latviešu valodā Toma joki ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
Drošības policija (DP) pārskatā par 2015.gadu secinājusi, ka, sarūkot "tautiešu politikas" īstenošanai atvēlētajam Krievijas finansējumam, konkurence un savstarpējā nenovīdība Latvijas prokrievisko aktīvistu starpā pieaugusi. "Pārskata laikā, samazinoties Krievijas spējai finansēt tautiešu politikas atbalsta projektus, savstarpējā konkurence un nenovīdība tautiešu politikas aktīvistu vidē kļuva vēl izteiktāka.
Krievijas informatīvā ietekme Latvijā ir ilglaicīga, sistemātiska un rada ilgtermiņa apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Pērn kaimiņvalsts īstenotās aktivitātes informatīvajā telpā kopumā atbilda ilgākā laika periodā novērotam līmenim un šo aktivitāšu ietekme uz procesiem Latvijā vērtējama kā mērena, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņojums par biroja darbību pagājušajā gadā.
