Valsts prezidents Andris Bērziņš šīs nedēļas laikā sagaida, ka 12.Saeimā iekļuvušās partijas piedāvās koalīciju, kurai ir vairākuma atbalsts, un jau nākamnedēļ plāno individuālas tikšanās ar katru no Saeimā ievēlētajām partijām.
Esošā koalīcija atkārtoti ir saņēmusi vēlētāju mandātu, un valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) personīgi - lielu pilsoņu atbalstu. Taču Saeimas vēlēšanās daudz kas ir mainījies, un jaunā valdība būs citāda arī tad, ja tās kodolu veidos līdzšinējās varas partijas Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), pirmdien analizē laikraksts Diena.
Tauta izvēlējusies tos, kuri lems valsts attīstību turpmākos četrus gadus. Līdzšinējā koalīcija guvusi pārliecinošu atbalstu - 61 vietu Saeimā. Lai gan vēlēšanas notika uz ģeopolitisko problēmu fona, pirmā lieta, kas pārsteidz, skatot rezultātus, ir balsotāju zemā aktivitāte. Savu politisko izvēli valstij tik svarīgajās vēlēšanās pauduši mazāk par 59% balsstiesīgo, kas ir visu laiku zemākais rādītājs neatkarīgās Latvijas vēsturē (1995 - 71,9%, 1998 - 71,89%, 2002 - 71,51%, 2006 - 60,98%, 2010 - 63,12%, 2011 - 59,49%). Emigrācija komplektā ar politisko apātiju ainu dara gaužām bēdīgu.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) valde
šonedēļ tomēr neizšķīrās par piedāvājumu, ko Eiropas Parlamenta
deputāts Roberts Zīle izteica intervijā Latvijas Televīzijas
raidījumā Rīta Panorāma. Pārraidē viņš pieļāva, ka
nevienam apvienības ministram, arī kultūras ministrei Dacei
Melbārdei, kurai ir pielaide valsts noslēpumam, nevajadzētu
piedalīties slēgtajās valdības sēdēs, kurās tiek skatīti strīdīgi
jautājumi, tādējādi neuzņemoties atbildību par tiem.
Valdošā koalīcija apsver iespēju palīdzēt no Krievijas sankcijām cietušajiem uzņēmējiem nodokļu jomā, sarunās ar komercbankām un, iespējams, valstij iepērkot atsevišķus pārtikas produktus.
Vienotības jaunie partneri no septiņām reģionālajām partijām ar interesi sākuši izmantot sadarbības līgumā paredzēto priekšrocību piedalīties valdības partiju koalīcijas sēdēs. "Tā ir iespēja nepastarpināti iegūt informāciju no pirmavotiem un satikt klātienē amatpersonas, ministriju valsts sekretārus," Dienai atzina Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa.
Vienlaikus gan NA viens no līderiem Raivis Dzintars, gan Āboltiņa uzsvēruši vienu un to pašu - no valsts interešu viedokļa arī pēc vēlēšanām būtu jāsaglabā esošā koalīcija - Vienotība kopā ar NA un Zaļo un zemnieku savienību, nepieļaujot, ka pie varas nāk politiskie spēki, kuri sadarbojas ar Krievijā valdošo partiju.
Koalīcija asi nosoda Ventspils mēra Aivara Lemberga nicinošos izteikumus par NATO karavīriem un klātbūtni Latvijā un prasa viņa vadītās partijas Latvijai un Ventspilij viedokli šajā jautājumā, piektdien pēc koalīcijas ārkārtas sēdes pavēstīja premjere Laimdota Straujuma (Vienotība).
Valdošās koalīcijas politiķi Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadīto valdību uzskata par stabilāku salīdzinājumā ar iepriekšējo Valda Dombrovska (Vienotība) vadīto valdību, jo tā tika paplašināta ar vēl vienu politisko spēku. Savukārt opozīcijā esošā apvienība Saskaņas centrs (SC) pret valdības paveikto ir kritiska.
Tradicionālajā žanrā "valdības pirmās simt dienas" Straujumas kabineta gadījumā starptautiskais fons viesis būtiskas korekcijas. Proti, ir diezgan grūti kritizēt šo valdību par piesardzīgumu, kas citos apstākļos būtu droši saucama par neizlēmīgumu, - ja tu nezini, kas notiks, tai skaitā ekonomikā, tuvākā pusgada laikā, ir saprotams, ka tu neatvēzējies darbiem, kas prasa finansējumu (kura var nebūt) vai nozīmē sociālo spriedzi (tās tikai vēl pietrūka.
Valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji pozitīvi vērtē ieceri visām trim Baltijas valstīm izveidot kopīgu televīzijas kanālu, kas raidītu krievu valodā.Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien sacīja, ka atbalsta šo ieceri, tomēr konkrēts piedāvājums valdībā līdz šim nav saņemts, tāpēc viņa nevar komentēt jautājumu par finansējumu.
