Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Lija Strašuna

Ekonomiste: Aizbraukušos atgriezties dzimtenē var motivēt vairāk un labāk apmaksātas darba vietas

Kā arī gaidījām, šogad ir pārkāpta kārtējā robeža – diemžēl negatīvā nozīmē. Proti, nu jau oficiāli esam mazāk par 2 miljoniem iedzīvotāju. Šodien publicētājos demogrāfijas datos redzamas dažas pozitīvas tendences, tomēr ar tām nepietiek, lai apturētu iedzīvotāju skaita kritumu. Līdzīgi kā 2012.gadā, dzimstība pieauga arī pērn (no 19 897 līdz 20 596).

Swedbank: Jaunas darba vietas tiek radītas, bet lēnāk

Centrālās statistikas pārvaldes dati no darbaspēka apsekojuma rāda, ka nodarbinātības izaugsme ievērojami piebremzējās šī gada 1.ceturksnī. Salīdzinājumā ar pērnā gada 1.ceturksni valstī bija vien par 4400 darba vietām vairāk (neņemot vērā pagaidu darbus reģistrētajiem bezdarbniekiem). Darba meklētāju īpatsvars ir nedaudz pieaudzis salīdzinājumā ar 2013.

Swedbank: Apstrādes rūpniecība - atkal uz izaugsmes takas

Pēc ļoti vāja janvāra jau otro mēnesi pēc kārtas apstrādes rūpniecība aug. Martā apstrādes rūpniecības izlaide bija par 2,5% lielāka nekā iepriekšējā mēnesī (sezonāli izildzinātie dati) un par 3,9% lielāka nekā pirms gada (pat izslēdzot Lieldienu brīvdienu efektu, tās pērn bija martā, bet šogad aprīlī).

Ekonomiste: Preču eksports – atpakaļ pie izaugsmes?

Pēc diezgan vājiem janvāra datiem, februārī preču eksports atkal iepriecināja, atgriežoties pie izaugsmes (tuvu 3% gada griezumā). To galvenokārt ietekmēja pārtikas preču (tai skaitā graudu) un koka izstrādājumu eksporta kāpums. Visticamāk, mūsu graudinieki izmantoja iespēju pie pieaugušām cenām pārdot iepriekšēja gada krājumus. Spēcīgs kāpums bija arī tekstilizstrādājumiem.

Swedbank: Riski met ēnu uz turpmāko ekonomikas izaugsmi

Kā arī tika gaidīts, precizētie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati par pērnā gada 4.ceturksni bija nedaudz labāki nekā to rādīja operatīvie dati. Ekonomikas izaugsme bija 3,6% salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni jeb 0,8% salīdzinājumā ar 2013.gada 3.ceturksni (sezonāli izlīdzinātā). Iepriekš bija ziņots par attiecīgi 3,5% un 0,7% kāpumu. Tādējādi gadā kopumā IKP izaugsme sasniedza 4,1%.

Ekonomiste: Apstrādes rūpniecība sagādā ledusaukstu dušu

Jau pierasts, ka Latvijas rūpniecības rezultātiem ir raksturīgas lielas svārstības. Tomēr šī gada janvāra dati ir kā ledusauksta duša. Apstrādes rūpniecības izlaide krita par 17% pret pērnā gada decembri (sezonāli izlīdzināts) un par 11% pret pērnā gada janvāri (kalendāri izlīdzināts). Jāsaka gan, ka šeit sakrita daudz faktoru (un daudzi no tiem varētu būt vienreizējie), kas vismaz daļēji izskaidro šo milzīgu kritumu.

Swedbank: Pērn radītas aptuveni 19 tūkstoši jaunas darba vietas

Pagājušā gada 4.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Darba meklētāju īpatsvars ir sarucis līdz 11,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem no 11,8% iepriekšējā ceturksnī (13,9% pirms gada). Nodarbināto skaits bija par 0,8% lielāks nekā gadu iepriekš. Nodarbinātības izaugsme ir kļuvusi lēnāka gada otrajā pusē, toties ražīguma kāpums kļuvis nedaudz spējāks. 

Swedbank: Apstrādes rūpniecība šogad augs straujāk nekā pērn

Kā arī tika gaidīts, apstrādes rūpniecība pērno gadu pabeidza uz pozitīvas nots. Kopējo rūpniecības  sniegumu uz leju pavilka netipiski silts decembris (proti, mazāka nepieciešamība saražot siltumenerģiju), tomēr apstrādes rūpniecība auga par 1% pret iepriekšējo mēnesi un par 3,3% pret 2012.gada decembri.

Swedbank apskats: Tuvākajos gados mānīgi bezrūpīga izaugsme. Un pēc tam?

Šogad un nākamgad Latvijas ekonomikai prognozējama diezgan strauja izaugsme – ap 4-5% gadā. Eksporta un investīciju kāpums kļūs spēcīgāks, uzlabojoties ārējam pieprasījumam. Algu un nodarbināto skaita pieaugums balstīs mājsaimniecību patēriņu. Bezdarbs turpinās samazināties, inflācija būs mērena. Bet šāda šķietami komfortabla un bezrūpīga izaugsme slēpj būtiskus vidēja termiņa riskus.

Ekonomiste: Jāsasparojas, lai pierautos klāt augstākai latiņai

2014.gada pirmajās dienās plaši tiek runāts par latu-eiro nomaiņas tehnisko pusi, kas ir likumsakarīgi un saprotami, jo tas tieši skar visus iedzīvotājus. Tomēr eiro ieviešana ir ne tikai valūtas nomaiņa, bet arī Latvijas pievienošanās monetārajai savienībai, kur tagad ir nu jau 18 valstis. Kā Latvija izskatās uz citu eirozonas valstu fona?

Strašuna: Vai izvēlamies vairāk vietējo ražotāju?

Šī gada oktobrī preču eksports nu jau bija tikai 0.9% zemāks nekā pirms gada. Savukārt izslēdzot dzelzi un tēraudu, kā arī graudus (proti, Liepājas Metalurga un pērnā gada rekordražas efektu), pārējās preču grupas spējušas ģenerēt aptuveni 4% pieaugumu. Ir audzis koka izstrādājumu, tekstilizstrādājumu, stikla izstrādājumu, ķīmisko preču eksports. Kritis minerālizstrādājumu re-eksports un transporta līdzekļu eksports.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide