Bitkoina mānīgais spožums
Apmātība ar kriptovalūtām turpina sasniegt aizvien jaunus augstumus, un vismaz plašākai sabiedrībai zināmā bitkoina (bitcoin) gadījumā tas šogad nozīmējis nemitīgu vēsturisko cenu rekordu pārsišanu.
Mārtiņš Apinis
Krīzei esam krietni gatavāki nekā iepriekš
Pēdējos gados aizvien ir daudz runāts par nepieciešamību iedzīvotājiem palielināt uzkrājumus, lai vajadzības gadījumā būtu kāds drošības spilvens nebaltai dienai. Tieši uzkrājumu trūkums vienlaikus ar nesaprātīgi ņemtiem aizdevumiem bija viens no iemesliem, kāpēc pasaules ekonomiskā krīze Latviju skāra sevišķi sāpīgi.
Apinis: Dolārs var turpināt nostiprināšanos
Līdzšinējā desmitgade pasaules finanšu tirgū bijusi cerību un trauksmes pilna, notikumu attīstību nosakot ar ziņām par to, vai un cik lielā mērā globālajai tautsaimniecībai izdodas pārvarēt iepriekšējo finanšu krīzi. Uzticības krīze savulaik piemeklējusi arī kādreizējo pasaules galveno valūtu - ASV dolāru -, ik pa laikam izskanot uzskatiem par to, ka tas ir vien papīra vērts, uz kura nodrukāts.
Apinis: Degviela un siltums var kļūt dārgāki
Lai arī nedēļa pasaules naftas tirgū ir iesākusies ar cenas samazināšanos, pēdējā laika tirgus norises vedina domāt, ka tam nebūs ilgstošs raksturs. Drīzāk gan varētu notikt tieši pretējais, jo pēdējā laikā melnā zelta tirgū pircēji dominē pār pārdevējiem. Šobrīd kā viens no būtiskākajiem iemesliem tiek minēta septembrī gaidāmā naftas eksportētāju valstu pārstāvju tikšanās, kuras laikā varētu tikt pieņemts lēmums par ieguves apjomu mazināšanu, lai stimulētu naftas sadārdzināšanos.
Apinis: Uzkrājumi kavē ieguldījumus
Ekonomiskā krīze rada ne tikai materiālus zaudējumus, tā veicina zināmu tautsaimniecības attīrīšanos un pieredzes rašanos, lai neatkārtotu iepriekšējās kļūdas.Iepriekšējās finansiālās nepatikšanas iedzīvotājus acīmredzami ietramdījušas tiktāl, ka ne statistikā vērojamais straujais algu pieaugums, ne kredītsaistību mazināšanās, ne ievērojamais ietaupījums uz lētākas degvielas un siltumenerģijas rēķina patlaban neveicina būtisku iedzīvotāju patēriņa palielināšanos.
Lētā nauda var atgriezt krīzi
Kas vienam labs, citam ne tik ļoti. Šo atziņu var attiecināt arī uz valstu finansēm, turklāt runa var būt par vienu ekonomisko reģionu, kur atšķirībām teorētiski nevajadzētu būt lielām. Tomēr praksē šīs atšķirības ir visai ievērojamas, un, iespējams, tieši tās var novest pie jaunas finanšu krīzes eirozonas dienvidu valstīs.
Apinis: Vietējo interešu ievērošanas laiks
Kopēja Eiropas tirgus politika, par kuru tik daudz un slavinoši runāts pagājušajā desmitgadē, acīmredzami ir laba vien tik ilgi, kamēr ekonomikai klājas labi. Tiklīdz sākas problēmas, tā kopējās vērtības nonāk otrajā plānā, turklāt tiek radīta labvēlīga augsne pat vietējai tautsaimniecībai neracionālām idejām, galvenais, lai nozīmīga vēlētāju daļa kaut īslaicīgi varētu sajust pašsajūtas uzlabojumus neatkarīgi no tā, ko tas maksā.
Apinis: Cerības par atlabšanu
Nule kā publicētie dati par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā ir vedinoši uz pozitīvākām pārmaiņām par varbūtējo situācijas attīstību mūsu valsts tautsaimniecībā.Proti, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem vasaras pirmajā mēnesī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn dzīve Latvijā ir kļuvusi par piecām procentu desmitdaļām lētāka - salīdzinājumā ar iepriekšējos mēnešos fiksēto 0,8% gada deflāciju.
Apinis: Drāma var nebūt ilgstoša
Neraugoties uz ekspertu prognozēm par to, ka briti, visticamāk, izvēlēsies vienotās Eiropas labumus, ceturtdienas referendums pierādīja pretējo, izraisot rezonansi ne tikai politiķu prātos, bet arī globālajā finanšu sistēmā, piektdien visā pasaulē atnesot miljardu eiro, mārciņu, dolāru un citu valūtu vērtus zaudējumus.