Visiem, kas plāno veikt remontu savā mājoklī, noderīgs palīgs būs tikko iznākusī Rokasgrāmata videi un veselībai draudzīgam remontam. Tajā apkopota informācija par dažādu būvmateriālu ietekmi uz vidi un mūsu veselību, kā arī sniegti padomi prasmīgai remontdarbu veikšanai. Grāmata kalpo kā iedvesma un apliecinājums tam, ka mūsdienās ir pieejamas dažādas alternatīvas, kas var sniegt videi draudzīgus un efektīvus risinājumus.
Grāmata kā vērtīgs palīgs
"Rokasgrāmata iznākusi projekta NonHazCity – 3 ietvaros, kas tulkojumā nozīmē Pilsēta, kas nav bīstama. Šis ir jau trešais īstenotais projekts. Galvenais iedvesmas avots bija Stokholma, jo tā ir izstrādājusi ķīmisko vielu politiku un arī rīcības plānu. Arī pārējās Baltijas jūras reģiona valstis, Baltijas valstis un Somija izlēma īstenot pasākumus, kas samazinātu bīstamās ķīmiskās vielas pilsētā un pilsētu būvniecībā. No Latvijas projektam pievienojās divas nevalstiskās organizācijas: Ekodizaina kompetences centrs un Baltijas Vides forums, kā arī Rīgas pašvaldība. Mūsu pārziņā lielākoties ir darbs ar iedzīvotājiem. Sadarbībā ar citiem projekta partneriem tika sagatavota šī rokasgrāmata, lai informācija, kas paredzēta galvenokārt profesionāļiem, būtu viegli uztverama un saprotama ikvienam, kas vēlas uzsākt remontu savās mājās. Grāmatas tapšanā iesaistījās vides eksperti, ķīmiķi, arī arhitekti," stāsta biedrības Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane.
Meklē ekomarķējumus
Remontējot mājokli, mūsdienās ir pieejams plašs materiālu, krāsu un dizaina risinājumu klāsts – no dabīgiem līdz pilnībā sintētiskiem. Jāatceras, ka arī pēc telpu labiekārtošanas būvmateriāli var izdalīt veselībai un videi nevēlamas vielas, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību ne tikai dizainam un funkcionalitātei, bet arī materiālu drošībai un ietekmei uz vidi. Ķīmisko vielu klātbūtne būvmateriālos var radīt nopietnas sekas arī mūsu veselībai. Daudzi materiāli, piemēram, krāsas, hermētiķi un līmes, satur gaistošus organiskos savienojumus, kas veicina gaisa piesārņojumu, tāpēc iekštelpu gaiss nereti ir piesārņotāks nekā āra gaiss.
"Ekoremonts ir tāds remonts, kurš ir labāks veselībai un kuram ir mazāka ietekme uz vidi. Man cilvēki bieži jautā, kas ir "zaļš" produkts? Parasti atbildu, ka tāds produkts nemaz neeksistē, jo jebkas, ko esam saražojuši, atstāj ietekmi uz vidi. Taču ikdienā mums ir iespēja izvēlēties produktus, kuriem ir mazāka ietekme. Šeit ir runa ne tikai par ķīmisko vielu sastāvu, bet jāvērtē arī produkta ietekme uz vidi visā dzīves cikla laikā. To, protams, mums ir grūti izdarīt, tāpēc talkā nāk ekomarķējumi. Tos piešķir produktiem, ja tie izpilda noteiktus kritērijus, kas aptver visu dzīves ciklu. Par dažādiem ekomarķējumiem varat lasīt grāmatā, bet trīs biežāk sastopamie ir Eiropas Savienības ekomarķējums, Ziemeļu gulbis un Zilais eņģelis. Šos marķējumus visbiežāk var atrast uz krāsām, lakām, kā arī lamināta segumiem," skaidro Ilze Neimane.
Rūpīgi plāno un izvērtē
Lai arī rudens un ziema nav piemērots laiks, lai remontētu dzīvojamās telpas, taču sākt plānot, meklēt labākos un videi draudzīgākos būvmateriālus varam gan, un rokasgrāmata var kļūt par vērtīgu palīgu šajos jautājumos. "Ja man prasītu, ar ko sākt remontu, tad uzskatu, ka vispirms tā ir krāsu un grīdas seguma izvēle. Ja domājam kopumā, tad vislielāko laukumu telpā veido sienas un griesti. Nevaram, protams, katru līmi vai hermētiķi nopirkt ar ekomarķējumu, bet tas, ar ko krāsosim sienas un ko liksim uz grīdas, ir rūpīgi jāpārdomā. Pētījumi par gaisa kvalitāti telpās Latvijā nav iepriecinoši. Arī remontu iesakām labāk veikt vasarā, jo remontdarbu laikā ir svarīgi labi vēdināt telpas. Bieži vien jaunie vecāki, kas uzzina par ģimenes pieaugumu, uzreiz steidz iekārtot mājvietu, taču, ja vērtējam no veselības aspekta, tad tas ir vissliktākais laiks, kad to darīt. Grūtnieces un zīdaiņi ir visjutīgākie pret dažādām ķīmiskām vielām, tāpēc ieteiktu remontu atlikt vai vismaz neuzturēties mājā, kur remonts notiek," teic Ilze Neimane.
Iekārtojot savas telpas, svarīgi ievērot principu – mazāk ir labāk. Grīdas segums, sienas un griestu krāsa, mēbeles, rotaļlietas – tas viss kopā veido ķīmisko vielu kokteili. "Dažreiz tā laimes atslēdziņa slēpjas rūpīgā plānošanā un remontmateriālu izvēlē. Gatavojot rokasgrāmatu, man pašai bija atklājums, ka eksistē arī dabīgais linolejs. Ja domājam par linoleju, tad uzreiz nāk prātā PVC linolejs, ko ražo no polivinilhlorīda – sintētiska materiāla, kas iegūts no naftas un ko neiesakām izmantot –, taču dabīgais linolejs, ko izgatavo no džutas, korķa un linsēklu eļļas, ir diezgan laba alternatīva," saka Ilze Neimane.
Parūpējies par atkritumiem
Kad remontdarbi pabeigti, nedrīkstam aizmirst, ka neizlietotie būvmateriālu atlikumi ir jānodod tiem paredzētajās nodošanas vietās. Nekādā gadījumā tos nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteineros, jo tie ir bīstamie atkritumi un tos pārstrādā un noglabā atsevišķi no citiem atkritumiem. Būvniecības atkritumi var saturēt videi un cilvēku veselībai bīstamas vielas. Arī krāsu atlikumi var būt viegli uzliesmojoši un nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību un apkārtējo vidi, tādēļ tos nedrīkst izliet kanalizācijā, ūdenstilpēs vai augsnē, pat ja produkts ir uz ūdens bāzes. Arī nepareizi uzglabājot produktu, var tikt piesārņota augsne vai apkārtējā vide, tāpēc svarīgi rūpīgi ievērot produkta uzglabāšanas prasības. Bīstamo atkritumu nodošanas vietas var meklēt mājaslapā Atkritumi.lv.
"Bīstamos atkritumus var nodot dažādos šķirošanas laukumos visā Latvijā. Pati pēc remonta esmu vedusi pāri palikušos būvmateriālus uz remontlietu maiņas punktu, lai tos nebūtu jāmet ārā, bet kāds cits varētu izmantot. Redzēju, ka kāds bija atvedis flīzes, varēja atrast arī dažādus instrumentus. Tā arī ir videi draudzīga pieeja, ka nemetam ārā to, ko kāds cits vēl var izmantot," piebilst Ilze Neimane.