Fiziķis Visvaldis Grāveris par karadarbības skartajām Ukrainas
atomelektrostacijām, radiācijas baiļu izcelsmi un par lētāko veidu,
kā ražot dārgu elektrību.
"Uz Maskavu vairs nebraukšu," saka itāļu maestro Pjērs Džordžo Morandi (64). Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā viņš uzturas un strādā Rīgā, ierakstījis īpašu veltījumu Ukrainai un vēl atceras pēdējos padomju gadus un absurdos tā laika ierobežojumus, kas skāruši arī viņu.
Deviņdesmitie bija vienlaikus brīnišķīgi un briesmīgi, saka režisors Armands Zvirbulis
(49). Viņš uzņēmis detektīvseriālu par šiem gadiem, atzīstot: kino kontekstā tas ir trakoti
saistošs laiks, kad uz spēles ir iespaidīgas likmes un var veidoties arī lielas kaislības. Taču
šī ir tikai viena no versijām – cerams, taps vēl citas.
Pērn ekrānos nonākušās filmas Jērs zvaigzne un iepriekš kā meitene ar pūķa tetovējumu jau iepazītā zviedru aktrise Nūmi Rapasa (42) stāsta gan par savas karjeras svarīgākajiem punktiem, gan islandiešu humora atšķirībām un sadzīvošanu ar visu mitoloģisko, kas tepat līdzās.
Raimonds Dombrovskis (59) ir startējis ASV izlasē biatlonā, loģistikā palīdzējis bobslejistiem, joprojām organizē laivu braucienus Ziemeļamerikā, bet viņa miera osta ir Vanagkalnā.
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš par līgumprojektu dīvaino publicēšanu, dekoratīvu simbolu nozīmi diplomātijā un par to, kāpēc labāk izvēlēties labu, nevis jaunu ārstu.
Viens no 90. gadu redzamākajiem politiķiem Andrejs Panteļējevs par literatūru un literatūras burbuli,
Nerona laulībām un par savām attiecībām ar politiku.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska par to, kad varēsim dzīvot bez maskām un bez sertifikātiem, ko zaudē agresīvs pacients, un par to, kas ir bīstamāks par kovidu.
Mārtiņš Blūms (26) ir viens no visstraujāk progresējušajiem Latvijas sportistiem. Viņš ir pirmais latvietis, kas ielauzies pasaules elitē olimpiskajā MTB XCO kalnu riteņbraukšanas disciplīnā.