Tiesa Turcijā studentei Meralai Tutdžali piespriedusi vienu gadu nosacīta cietumsoda, jo viņa, retvītojot kādu satīrisku publikāciju, "apvainojusi" vietējo gubernatoru, trešdien vēsta mediji.
Skandalozu slavu iemantojušajam Itālijas futbola uzbrucējam Mario Balotelli var draudēt diskvalifikācija par pretrunīgas fotogrāfijas publicēšanu savā sociālā tīkla Instagram profilā.Balotelli pirmdien savā profilā publicējis attēlu ar pazīstamās Nintendo datorspēles Super Mario galveno varoni, bet fotogrāfijā rakstīts, ka šis tēls "lec kā melnādains cilvēks un vāc monētas kā ebrejs".
Sērfojot sociālajos tīklos, gluži nemanot var iepeldēt XXI gadsimta atkarību tīklos. Mūsu laikmets uz atkarību orientētiem cilvēkiem piedāvā daudz vilinājumu, kas sākumā šķiet nevainīgi Ja kādā vīnotavā darbdienas vakarā sēdēs zeltaini iedegusi labi tērpusies dāma, kura, malkojot vīnu, pamīšus glāstīs savu planšetdatoru un viedtālruni, apkārtējo uzmanību viņa, visticamāk, ar neko īpašu nepiesaistīs.
Neret tieši vecāki ir tie, kuri sociālajos tīklos ļoti neapdomīgi publicē savu bērnu fotoattēlus, pie tam tādus, par kuriem atvases nemaz nepriecājas, piektdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins papildus Kremļa ideologu kontrolētajai drukātajai presei, TV kanāliem un citiem plašsaziņas līdzekļiem, izmanto arī "neredzamu sociālo mediju propagandistu armiju", lai sabiedrībā sētu atbalstu Maskavas realizētajai politikai Ukrainā, vēsta izdevums Forbes.Putina sociālo mediju kampaņu veido cilvēki, kas, slēpjoties aiz viltus identitātēm tādās pasaulē populārās vietnēs kā Facebook un Krievijā populārajā Vkontakte , dalās ar safabricētām "aculiecinieku reportāžām" par "Ukrainas labējo radikāļu zvērībām", raksta Forbes.
Sociālo tīklu lietotāji savas neapdomības dēļ paši sevi pakļauj arvien lielākam riskam, šodien Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija rīkotajā konferencē Pozitīva komunikācija skolā un internetā norādīja jauno mediju un mārketinga speciālists Artūrs Mednis.
Ārzemēs kredītdevēji sociālajos tīklos pēta potenciālos klientus, bet Latvijā lielāka interese par šiem portāliem ir bijusi parādu piedzinējiem, trešdien, 15.janvārī, vēsta laikraksts Dienas Bizness.Nav noslēpums, ka sociālos tīklus internetā kā informācijas avotu izmanto arī korporatīvā vide, tāpēc būtiski ir rūpīgi izvērtēt, kādu informāciju lietotājs gatavs atklāt.
Sociālos medijus Latvijā lieto vien 15% uzņēmumu, kas ir mazākais īpatsvars no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.Dati aptver uzņēmumus, kas nodarbina vismaz desmit cilvēkus.2013.gadā vismaz vienu sociālo mediju veidu ES lieto 30% uzņēmumu, tomēr tikai 8% šo uzņēmumu bija izstrādāta politika sociālo mediju izmantošanai.
Kas paliks pēc manas nāves? Uz veļu laikam raksturīgo un šķietami retorisko jautājumu mūsdienās var atbildēt visai droši, jo kāda būtiska daļa no cilvēka ikdienas patiesi turpina eksistēt arī pēc nāves. Tā ir nelaiķa virtuālā identitāte, kas glabā ikdienišķas pārdomas, daudzas fotogrāfijas un atgādina par viņa jubilejām arī tad, kad vairs nav ko sveikt.
Pavisam drīz patstāvīgu dzīvi sāks arī pirmā Latvijas digitālā paaudze – bērni, kas jau kopš dzimšanas būs auguši viedtālruņu, planšetdatoru un globālā tīmekļa ielenkumā