Pirms pāris nedēļām veselības ministrs Guntis Belēvičs Latvijas universitātes organizētās augstākās izglītības konferences dalībniekiem uzdeva dažus jautājumus - Vai Latvijā nepieciešamas divas medicīnas fakultātes? Vai ārstu un farmaceitu gala eksāmenu jānotur atsevišķi LU un RSU, kuras ir ieinteresētas finansējumā un absolventu skaitā? Vai regulētās profesijās gala eksāmens nav jāorganizē valsts paspārnē līdzīgi, kā tas tiek darīts Vācijā? Vai Latvijā ir nepieciešamas vairākas universitātes klīniskās slimnīcas?
Jaunajai valdībai nākamgad veselības nozarei papildus ir jānodrošina vismaz 40 miljoni eiro, ceturtdien pēc tikšanās ar veselības aprūpes nozares speciālistiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), kura vienlaikus pilda arī veselības ministres pienākumus.
Veselības ministrija (VM) otrdien lūdza valdību no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nozarei piešķirt papildus vēl 8,9 miljonus eiro, tomēr lūgums pagaidām netika atbalstīts, jo Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji pauda bažas, ka tik liela summa neatradīsies.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis ekspresintervijā laikrakstam Diena atzīst, ka lielākā problēma veselības nozarē ir nevis iekavētās reformas, bet finansējuma trūkums.
Veselības ministri, kā saka, "novāca no trases". Slikta vai laba bija Circene, tā cita lieta, bet viņa bija. Visas problēmas veselības jomā varēja personificēt ar vienas partijas konkrētu politiķi. Tagad nav vispār. Nekā. Ne ministra, ne kāda, no kā prasīt atbildību. Arī pati Circene pret savu gribu no tās veiksmīgi izslīdēja - iemeslu priekšvēlēšanu kampaņā traucējošās ministres aiziešanai piemeklēja tīri pieklājīgu - slimības dēļ.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome otrdien nolēmusi izteikt neuzticību veselības ministrei Ingrīdai Circenei (Vienotība), bet atturēties no neuzticības izteikšanas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība), aģentūrai LETA pastāstīja arodbiedrības darba koordinatore Inga Rudzīte. Iepriekš pret Circeni vērsās jau Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, kuri gan neuzticību pauda arī valdībai.
Nākamā gada budžetā viens no lielākajiem līdzekļu palielinājumiem paredzēts veselības nozarei – 22,8 miljoni latu un šim pieaugumam teorētiski vajadzētu garantēt desmit procentu pieaugumu visām mediķu algām, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.Teorētiski, ja ārsta alga ir sešsimt latu, no jaunā gada tai vajadzētu būt 660 latiem.
Reaģējot uz izskanējušo informāciju par to, ka gada beigās valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem nebūs pieejami, Nacionālais veselības dienests (NVD) norāda, ka valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības sniegšana netiks pārtraukta. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem tiks nodrošināta visos līmeņos tāpat kā līdz šim.
Valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības sniegšana netiks pārtraukta, portālu Diena.lv informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka gada beigās valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem nebūs pieejami.
Veselības ministrija (VM) īsteno virkni pasākumus, kas paredz gan atteikties no nevajadzīgu pārskatu, pārbaužu un darbību veikšanas, gan plašāku pāreju uz dokumentu elektronisku apriti, tādējādi cerot mazināt administratīvo slogu nozarē, portālu Diena.lv informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.VM norāda, ka veiktas izmaiņas normatīvajos dokumentos, uz pusi samazinot pārskatu iesniegšanas biežumu augstskolām un ministrijas padotībā esošajām budžeta iestādēm par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu.