Koalīcija atbalsta Pleša kandidatūru VARAM ministra amatam
Valdību veidojošās partijas šodien vienojušās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā atbalstīt Saeimas deputātu Artūru Tomu Plešu (AP)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
KPV LV, NA un JV atbalsta Pleša kandidatūru VARAM ministra amatam
KPV LV, NA un JV Saeimas frakcijas lēmušas atbalstīt Saeimas deputāta Artūra Toma Pleša kandidatūru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam, aģentūrai LETA pavēstīja frakcijas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam izvirza Plešu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam oficiāli izvirzīta Saeimas deputāta Artūra Toma Pleša (AP) kandidatūra, aģentūru LETA informēja apvienībā Attīstībai/Par! (AP).
Bijušais ministrs Pūce atgriezies Saeimas deputāta amatā
Ceturtdien Saeimas deputāta amatā atgriezies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu atstājušais Juris Pūce (AP).
Latvijas attīstībai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam virza Plešu
Partijas "Latvijas attīstībai" valde vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam virzīs Saeimas deputāta Artūra Toma Pleša kandidatūru, informēja politiskajā organizācija.
Staķis: Demisionējot Pūce pieņēma pareizu lēmumu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (APP), paziņojot par atkāpšanos no ministra amata, ir pieņēmis pareizu lēmumu, aģentūrai LETA komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).
Pūce atkāpjas no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata
Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata. Šāds lēmums pieņemts pēc skandāla, kas saistīts ar Rīgas domes stāvvietas izmantošanu, portālu Diena.lv informēja partija Latvijas attīstībai.
Digitālās transformācijas pamatnostādnēs paredz noteikt internetu kā pamatvajadzību
Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam, kuras Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodevusi publiskajai apspriešanai, paredz visas sabiedrības digitālo prasmju attīstīšanu un nosaka internetu kā pamatvajadzību, informēja VARAM.
Dienas infografika: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šodien jau atkal apvieno zem viena jumta gan kādreizējo vides, gan pašvaldību lietu ministriju. Patiesībā VARAM ir ļoti liela valstiska nozīme un vienlaikus liela atbildība gan vietvaru, gan vides kontekstā. Tomēr jāatzīst, ka ministrija, kurai būtu valsts pārvaldē vietvaru intereses, pēdējo gadu laikā kļuvusi par daudzu pašvaldību sīvāko pretinieku, kam iemesls ir VARAM diezgan vienpusīgi virzītā reģionālā reforma. Turklāt - diemžēl arī otrajā atbildības laukā: vides sargāšanā - VARAM nekad īsti nav veicies, ja atceramies daudzos ar vides piesārņošanu saistītos skandālus. Iespējams, tieši regulārā divu sarežģītu atbildības lauku sapludināšana iznākumā rada vājus rezultātus abās jomās.
VARAM: Ūdenssaimniecības infrastruktūras sistēmas attīstību uzlabos administratīvi teritoriālā reforma
Ūdenssaimniecības infrastruktūras sistēmas attīstību uzlabos administratīvi teritoriālā reforma, turklāt tā arī veicinās vienotas pieejas izstrādi notekūdeņu apsaimniekošanai visā Latvijas teritorijā, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Levita un VARAM redzējums atšķiras
Iedzīvotāju valdes kā konsultatīva organizācija, kas ar pašvaldības domi regulāri apspriež vietējās kopienas aktualitātes un ir bez noteiktām funkcijām, uzdevumiem un finansējuma, – tāds ir sākotnējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums Valsts prezidenta Egila Levita lolotajai idejai, kas bija viens no argumentiem, kādēļ prezidents izsludināja kritiski vērtēto administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jumta likumu.
VARAM sagatavojusi priekšlikumus reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai 300 miljonu vērtībā
Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.