Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Ināra Egle

Izkrata ministriju kabatas(15)

Pārskatot visu ministriju bāzes izdevumus, lai izvērtētu, cik lietderīgi tiek izmantots tām piešķirtais finansējums, Finanšu ministrija ir atradusi gandrīz 50 miljonus eiro. Par to finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien informēja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, atzīstot, ka ministrijas audita laikā ir bijušas pretimnākošas, - varbūt tāpēc, ka atrasto finansējumu tām neatņems, bet ļaus izlietot prioritāšu īstenošanai.

Izkrata ministriju kabatas

Pārskatot visu ministriju bāzes izdevumus, lai izvērtētu, cik lietderīgi tiek izmantots tām piešķirtais finansējums, Finanšu ministrija ir atradusi gandrīz 50 miljonus eiro. Par to finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien informēja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, atzīstot, ka ministrijas audita laikā ir bijušas pretimnākošas, - varbūt tāpēc, ka atrasto finansējumu tām neatņems, bet ļaus izlietot prioritāšu īstenošanai.

ZZS piekomandē Kučinskim juristu

Jurista Māra Gruduļa iekļaušanu premjera Māra Kučinska (ZZS) komandā var uztvert kā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) centienus viņa birojā deleģēt cilvēku, kas premjeru pieskatītu no partijas puses. ZZS vadības arguments, ka premjeram nepieciešams labs jurists un padomnieks sadarbībai ar partijām, nepārliecina, jo premjera birojā jau ir cilvēki, kuri nodarbojas ar šiem pienākumiem. Bijušais ZZS konsultants, zvērināts advokāts M. Grudulis jau aptuveni mēnesi ir premjera ārštata padomnieks politisko partiju sadarbības jautājumos.

Smēķētājus ierobežos, cik var kontrolēt

Galīgajā lasījumā pieņemot jaunu Tabakas izstrādājumu aprites likumu, Saeima tomēr neatbalstīja vairākus priekšlikumus par smēķēšanas ierobežošanu, jo šo normu ievērošanu būtu grūti kontrolēt. Deputāti noraidīja aizliegumu smēķēt privātajās automašīnās. Tomēr būs liegts smēķēt sabiedriskajā transportā, taksometros, pasažieru kuģu salonos, kabīnēs un kajītēs. Tālsatiksmes vilcienos un kuģos būs speciāli smēķētājiem paredzētas vietas.

Būs jāmaksā, atkārtoti prasot uzturēšanās atļauju

Pieņemot grozījumus Imigrācijas likumā, Saeima ceturtdien pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam atbalstīja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras (ZZS) ierosinājumu. Tas nosaka, ka ārzemniekiem, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, valsts budžetā būs jāiemaksā 5000 eiro. Līdz ar to vairs netika skatīts vēl radikālāks Imanta Parādnieka (NA) priekšlikums, kas paredzēja 10 000 eiro iemaksāšanu budžetā šādā gadījumā.

Žurnālistiem sola drošības sajūtu

Žurnālistu pietiekami skaļi izteiktās bažas par Krimināllikuma grozījumu ietekmi uz mediju iespējām nesodīti veikt savu darbu sabiedrības interesēs Saeimas Juridiskā komisija sadzirdēja - tā trešdien nolēma izslēgt no likumprojekta pantu, kura piemērošana varētu apdraudēt vārda brīvību. Tas paredzēja, ka par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Pamats ministru kontrolei

Valdības rīcības plāna sagatavošanai, kas iepriekš notikusi samērā nemanāmi, premjers Māris Kučinskis (ZZS) piešķīris līdz šim nepieredzētu publicitāti. Viņa mērķis esot plānā ierakstīt konkrētus un izpildāmus uzdevumus, kam ir arī paredzēts finansējums, lai var prasīt ministru atbildību par iecerētā īstenošanu. Savukārt Vienotība norāda, ka rīcības plāns nonāk pretrunā ar valdības deklarāciju, kuru parakstot ministri ir arī devuši zināmus solījumus sabiedrībai.

Katrs no savas politiķu paaudzes

Vienotības ārkārtas kongresā jūnijā bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs kandidēs tikai priekšsēdētāja vēlēšanās. Ja viņš nekļūs par līderi, tad nebūs arī valdē, bet atbalstu partijai neliegšot arī kā vienkāršs ierindas biedrs. Viņa sāncensis gados jaunais Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Edvards Smiltēns neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem noskaņots pretendēt arī uz valdi.

Brigmanis: Mums vara nav tik liela, cik liela ir atbildība(68)

Visi skatās ar lielu interesi, kā Zaļo un Zemnieku savienība, kas bijusi otrā plāna spēlētāja, tagad tiks galā - pirmdienas, 18. aprīļa, laikraksta Diena lielajā intervijā saka viens no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderiem Augusts Brigmanis.

Premjera partija maina seju

Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma Zaļo un Zemnieku savienība ir kļuvusi par premjera partiju, un tas atspoguļojās arī Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā, kas sestdien notika Jelgavā. Tajā bija jūtams, ka ir pieaugusi partijas pašapziņa. «Šobrīd ir mūsu laiks. Mūsu pagājušajā gadā iesētā sēkla ir labi sadīgusi un aug, bet raža vēl nav novākta,» sacīja ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze. Vienlaikus izskanēja brīdinājumi, tādu izteica arī Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule: «Tad, kad iet vislabāk, ir visvieglāk kļūdīties.»

VDK izpētes komisijai grūtības piekļūt dokumentiem, kas atrodas SAB telpās

Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbu apgrūtina ierobežotā pieejamība dokumentiem, kuri atrodas Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Lai pastāvīgi strādātu ar šiem materiāliem, komisijas pārstāvim būtu jākļūst par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) darbinieku, bet TSDC ir SAB struktūrvienība. Uz SAB darbiniekiem attiecas īpaši noteikumi, kas saistās ar slepenības režīma ievērošanu.

Plānos tikai to, kam ir nauda

Ja valdības rīcības plānā ir atstāti tikai tie uzdevumi, kuriem nav nepieciešams finansējums, tad plāns vairs neatbilst Saeimā apstiprinātajai valdības deklarācijai. «Manā uztverē tad ir jāpārskata valdības deklarācija un jāvaicā, vai tā ir bijusi darbības imitācija, šādā veidā apstiprinot valdību,» Dienai sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Vienotības nostāšanās pret premjera Māra Kučinska (ZZS) piedāvāto jauno pieeju rīcības plāna sagatavošanā ir pirmais redzamākais gadījums, kad Vienotība liek premjera partijai izjust, ka tā grib atspēlēties par savulaik piedzīvoto.

Nav viegli izdomāt, ko likt bijušo skolu ēkās(36)

Pirms vairākiem gadiem likvidētā Birzuļu pamatskola atradās muižas kungu mājā, un pašvaldība tajā vēlāk iekārtoja Smiltenes novada muzeju. Tā ir kļuvusi par novadā iecienītu vietu, kurā tiekot rīkoti teātru festivāli un piestāj kāzinieki. Tajā pašā laikā pa ceļam uz Smilteni netālu no Bērzkroga Vidzemes šosejas malā ir likvidētās Veselavas pamatskolas ēka, kura dibināta gandrīz pirms simt gadiem. Taču par tās izmantošanu neviens vēl nav izrādījis interesi.

Āboltiņa no līderes lomas atkāpjas Žannas d'Arkas vārdiem

«Vienotībai nebūtu iespējams atjaunoties, ja es nepaietu malā,» svētdien žurnālistiem atzina Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura atrada veidu, kā to izdarīt skaisti. Uz Dailes teātra skatuves pirms izrādes Žanna d'Arka skatītāju pilnā zālē S. Āboltiņa partijas biedriem un viņu tuvajiem cilvēkiem, kuri bija mūzikla vērotāji, atklāja, ka partijas priekšsēdētāja vēlēšanās 4.

Nav viegli izdomāt, ko likt bijušo skolu ēkās

Pirms vairākiem gadiem likvidētā Birzuļu pamatskola atradās muižas kungu mājā, un pašvaldība tajā vēlāk iekārtoja Smiltenes novada muzeju. Tā ir kļuvusi par novadā iecienītu vietu, kurā tiekot rīkoti teātru festivāli un piestāj kāzinieki. Tajā pašā laikā pa ceļam uz Smilteni netālu no Bērzkroga Vidzemes šosejas malā ir likvidētās Veselavas pamatskolas ēka, kura dibināta gandrīz pirms simt gadiem. Taču par tās izmantošanu neviens vēl nav izrādījis interesi.

Parlamentā atkal izmeklēs(49)

Nemierā ar Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas nepietiekamo ieguldījumu korupcijas apkarošanā opozīcijas deputāti ceturtdien ierosināja izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kura pārņemtu šos pienākumus. Opozīcijai neizdevās panākt, ka komisija strādātu līdz 13. Saeimas sanākšanai 2018.

Parlamentā atkal izmeklēs

Nemierā ar Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas nepietiekamo ieguldījumu korupcijas apkarošanā opozīcijas deputāti ceturtdien ierosināja izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kura pārņemtu šos pienākumus. Opozīcijai neizdevās panākt, ka komisija strādātu līdz 13. Saeimas sanākšanai 2018. gada novembrī. Vairākums nolēma paredzēt tai sešu mēnešu pilnvaru termiņu, ko gan vēlāk var pagarināt.

Ekspremjeres Straujumas biroja vadītājs Arnītis izvēlas zaļzemniekus(12)

Bijušās premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) biroja vadītājs Ringolds Arnītis ir nolēmis iet politikā, taču savu politisko nākotni saistīt nevis ar Vienotību, bet Zaļo un Zemnieku savienību. Tās dalīborganizācijas – Latvijas Zemnieku savienības – valde trešdien Arnīti uzņēma partijā, , ceturtdien vēsta laikraksts _Diena.

Valdības rīcības plāns nevarot būt kā palags

Māra Kučinska (ZZS) valdības ministri pirmdien saprotoši reaģēja uz premjera negaidīto aicinājumu pārstrādāt ministriju rīcības plānus, par ko viņš informēja pagājušajā nedēļā. Taču jūtams, ka plānu izbrāķēšana ministrus tomēr pārsteigusi un daļa no viņiem šķita apjukusi. «Rīcības plānam ir jābūt konkrētam un saprotamam jebkurā auditorijā,» pirmdien žurnālistiem sacīja M. Kučinskis, kuru neapmierina saņemtie biezie vēlmju apkopojumi. Premjers sagaida skaidri nosauktus darbus, kuri ir arī izpildāmi.

Valdība pildīs savas saistības

Pēc nesenajiem terora aktiem Briselē Nacionālās apvienības _Visu Latvijai!-_TB/LNNK (NA) viens no līderiem Jānis Dombrava aicināja koalīciju atteikties no Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības laikā pieņemtā lēmuma, kas paredz Latvijā divos gados uzņemt 776 patvēruma meklētājus. Koalīcijas sēdē pirmdien politiķa aicinājums nav atbalstīts.

Vienotība cer uz ministriem(7)

Vienotības ministru darbībai valdībā būs izšķiroša ietekme uz partijas politisko nākotni un tās rezultātiem Saeimas vēlēšanās, Dienai atzina bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs. Viņaprāt, vēlētāju attieksmi noteiks nevis tas, kuri cilvēki būs ievēlēti valdē, bet Vienotības darbi. Piebalgs būs arī viens no priekšsēža kandidātiem partijas vadības vēlēšanās. Tās notiks 4. jūnijā ārkārtas kongresā, kura sasaukšanu sestdien atbalstīja arī Vienotības dome. 

Vienotība cer uz ministriem

Vienotības ministru darbībai valdībā būs izšķiroša ietekme uz partijas politisko nākotni un tās rezultātiem Saeimas vēlēšanās, Dienai atzina bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs. Viņaprāt, vēlētāju attieksmi noteiks nevis tas, kuri cilvēki būs ievēlēti valdē, bet Vienotības darbi. A. Piebalgs būs arī viens no priekšsēža kandidātiem partijas vadības vēlēšanās. Tās notiks 4. jūnijā ārkārtas kongresā, kura sasaukšanu sestdien atbalstīja arī Vienotības dome.

Gribu un būšu ministrs(61)

Izvērsis darbību daudzās frontēs un izsaucis mediķu sabiedrības protestus, veselības ministrs Guntis Belēvičs gatavojas savai ģenerālajai kaujai par jauna veselības sistēmas finansēšanas modeļa ieviešanu.Veselības ministrs pēc amata atstāšanas ir politiskais līķis. Par to Gunti Belēviču brīdināja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderi, kad pēc 12.

Kučinskis Rīgā redz partneri(30)

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka "ir pilnīgi nepieciešama sadarbība starp valdību un Rīgas pašvaldību". To viņš paziņoja šonedēļ Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē, kurā pie prezidija galda līdzās LPS vadībai sēdēja premjers, vairāki viņa valdības ministri un arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa). Grūti atcerēties, kad vēl tā ir bijis. Vismaz bijusī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) nevarēja atminēties, kad būtu sēdējusi līdzās Rīgas domes vadībai LPS domes sēdē, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Vējonis valdībai likšot trūkties(126)

"Laikam sen neeesam redzējušies," ar sev raksturīgo prasmi pajokot Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien atklāja pirmo preses konferenci pēc divarpus mēnešu pārtraukuma. Pēc ilgstošas slimošanas, kuras laikā Valsts prezidentam veica arī sirds operāciju, Vējonis ir atsācis pildīt pienākumus pilnā apmērā.

Prezidents ir atkal ierindā

«Laikam sen neeesam redzējušies,» ar sev raksturīgo prasmi pajokot Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien atklāja pirmo preses konferenci pēc divarpus mēnešu pārtraukuma. Pēc ilgstošas slimošanas, kuras laikā Valsts prezidentam veica arī sirds operāciju, R. Vējonis ir atsācis pildīt pienākumus pilnā apmērā.

Likums, ko nevar interpretēt

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) joprojām neredz pamata atcelt steidzamību Saeimā konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Krimināllikumā. Komisija ļoti plašā ekspertu lokā otrdien sāka izskatīt uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Komisijas priekšsēdis uzskata, ka diskusija, kuru plānots pabeigt pēc nedēļas, esot konstruktīva un tās gaitā ir iespējams novērst nepilnības likumā, lai to varētu pieņemt kā steidzamu divos lasījumos.

Āboltiņai svarīgs reģionu biedru viedoklis

Vienotības reģionālajām nodaļām ir izdevies pārliecināt partijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu par nepieciešamību partijas ārkārtas kongresu sasaukt nevis oktobra beigās, bet 4. jūnijā. Vienotības līdere otrdien žurnālistiem atzina, ka viņai svarīgas reģionu biedru domas. Kongresa galvenais uzdevums ir ievēlēt jaunu valdi un tās priekšsēdētāju. Reģionālās nodaļas, kas pirms pāris nedēļām pulcējās Liepājā, uzskata, ka par zaudēto premjera amatu un reitinga kritumu atbildība ir jāuzņemas esošajai valdei.

Vienotības draugi apjukuši(77)

Izbaudījuši labumus, ko deva sadarbība ar valdošo partiju Vienotība, tās sadarbības partneri no reģioniem jaunajā situācijā pēc tās popularitātes krituma jūtas apjukuši. Taču tā arī mudinājusi viņus mobilizēties, lai izmantotu vēl atlikušās iespējas. Reģionālās partijas, kurām uz šīs Saeimas pilnvaru laiku ir sadarbības līgumi ar Vienotību, plāno sākt sarunas par iespēju savstarpēji slēgt vienošanos. Pagaidām nav skaidrs, vai mērķis ir nākotnē veidot vēl vienu reģionu partiju apvienību, vai tikai konsolidēt spēkus nolūkā palielināt savu ietekmi Vienotībā. 

Valsts noslēpuma normas vēl konkretizēs

Valdošās koalīcijas pārstāvji ir apņēmušies novērst nepilnības konceptuāli atbalstītajos Krimināllikuma grozījumos, lai nerastos iespēja tos uztvert kā draudus vārda brīvībai un vēršanos pret žurnālistiem. Vairāki deputāti un arī Iekšlietu ministrija iesniegusi precizējošus priekšlikumus, kas varētu konkretizēt likuma redakciju. Taču politiķi joprojām par iespējamu uzskata to pieņemšanu steidzamības kārtībā, norādot, ka izmaiņas likumā ir svarīgas, lai hibrīdkara apstākļos varētu cīnīties pret iespējamiem draudiem Latvijas valstij un tās suverenitātei.