Tas gan nenozīmē, ka daļa no šiem cilvēkiem, kuru vidū nav neviena reģionālo nodaļu biedra, nekandidēs arī uz jauno valdi. Arī S. Āboltiņa otrdien vēl skaidri neatbildēja, vai viņa varētu vēlreiz kandidēt uz šo amatu. «Tāds jautājums nav dienas kārtībā,» pirms valdes sēdes sacīja S. Āboltiņa. Uz lūgumu konkretizēt, kuru cilvēku viņa vēlētos redzēt Vienotības vadībā, viņa atkārtoja: «Tāds jautājums nav dienas kārtībā.» Taču tieši tas ir partijas darba kārtībā, jo, vienojoties par ārkārtas kongresa sasaukšanu jūnijā, valdei ir jānosaka arī termiņš, līdz kuram notiek priekšsēža un valdes locekļu kandidātu izvirzīšana. Pēc tam šie cilvēki dosies uz reģioniem, atbildēs uz biedru jautājumiem, un nodaļas izvērtēs, kurš no pretendentiem vislabāk varētu vadīt partiju. S. Āboltiņa prognozē, ka būs vairāki amata pretendenti. Līdz šim kā nopietnākais ir uzlūkots bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs. Viņš Dienai apstiprināja: «Ja es tikšu izvirzīts, tad savu kandidatūru nenoņemšu. Cits jautājums - vai es uzvarēšu.» Viņu nebaida iespējamība, ka nāktos sacensties ar S. Āboltiņu, taču A. Piebalgam būšot svarīgi, lai būtu pietiekami liels to biedru skaits, kas viņam vēlas uzticēt Vienotības vadību.
Liepājas nodaļas vadītājs Armīns Robežnieks bija gandarīts, ka Vienotības vadība ir ieklausījusies reģionu nodaļu viedoklī. Taču viņš vēl neatbildēja, kuru cilvēku priekšsēža amatam varētu izvirzīt liepājnieki. Apspriesti esot vairāki kandidāti. Taču no A. Robežnieka sacīta izriet, ka S. Āboltiņai vairs nevajadzētu vadīt partiju, jo viņai, tāpat kā visai valdei, ir jāuzņemas atbildība par to, kādā situācijā nonākusi partija. «Tā nav tikai priekšsēdētājas atbildība. Tā ir visas valdes atbildība,» sacīja A. Robežnieks.
Vienotībai ārkārtas kongress partijas pastāvēšanai būs ļoti nozīmīgs. Tā iznākums ietekmēs arī tās sadarbības partneru turpmākos plānus. Diena jau rakstīja, ka reģionālās partijas, kurām ir sadarbības līgumi ar Vienotību, nākotnē plāno veidot reģionālo partiju apvienību. Pretēji Vienotības agrākām iecerēm nākotnē izveidot lielu partiju, tajā iekļaujot arī cilvēkus no reģionu partijām, tagad šie politiskie spēki pieļauj iespēju nostiprināties, piesaistot sev Vienotības biedrus reģionos. Vienas reģionālās partijas pārstāvis Dienai atzina, ka viņš personīgi šādu partiju apvienību aicinās veidot jau uz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, jo «nevar Jēkabpils vai Valmieras partija startēt Ikšķilē», bet reģionu apvienības izveidošana šādas iespējas pavērtu. Vai šos plānus nāksies īstenot, noteikšot tuvāko mēnešu norises Vienotībā un tās izredzes atgūties.