Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +24 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 29. jūnijs
Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris

Juris Tihonovs

Krievijas valdība regulēs pārtikas produktu cenas

Krievijas valdība strauji metusies mēģināt izpildīt prezidenta Vladimira Putina pagājušajā nedēļā pausto norādījumu tuvākajā laikā pieņemt regulējumus, kas apturētu ikdienā lietojamo pārtikas preču cenu straujo pieaugumu. Lai to panāktu, paredzēts, ka valsts turpmāk regulēs pārtikas produktu cenas, ja tās mēneša laikā pieaugušas vairāk par 10%. Plānots arī ieviest eksporta nodevas un kvotas kviešiem un saulespuķu eļļai.

Elektori nodos balsis par nākamo ASV prezidentu

Elektori visos 50 ASV štatos un Kolumbijas distriktā atbilstoši 3. novembra vēlēšanu rezultātiem šodien nobalsos par to, kurš nākamos četrus gadus būs ASV prezidents un viceprezidents. Šī būs diena, kurā, kā raksta USA Today, pēc izgāšanās ar sūdzībām tiesās, balsu pārskaitīšanas vairākos štatos, patiesībai neatbilstošu apgalvojumu un sazvērestības teoriju izplatīšanas, pašreizējais prezidents Donalds Tramps saņems elektoru verdiktu. Pārliecinošs vairākums ekspertu ir vienisprātis, ka nekādi īpaši pārsteigumi nav gaidāmi un ka no 538 elektoriem 306 nobalsos par demokrātu kandidātu Džo Baidenu, bet 232 – par Trampu. Lai kļūtu par prezidentu, ir jāsaņem 270 elektoru balsis.

Polijas valdība palielina iespēju ietekmēt medijus

Polijas valsts pārvaldītās naftas firmas PKN Orlen šīs nedēļas paziņojums par lielas reģionālās mediju grupas Polska Press iegādi no tās vācu īpašnieka licis Polijā valdošo konservatīvo pretiniekiem un mediju ekspertiem izteikt bažas par valdības centieniem koncentrēt kontroli pār medijiem savās rokās, tā apdraudot demokrātisku viedokļu daudzveidību.

Maduro piekritēji pārņems kontroli parlamentā

Kā lielu uzvaru demokrātijai Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro novērtējis viņa politiskās alianses panākumus nedēļas nogalē notikušajās parlamenta vēlēšanās, kuras boikotēja ietekmīgākās opozīcijas partijas un par neatbilstošām demokrātijas standartiem uzskatīja daudzas ārvalstis, vēsta Associated Press.

Krievija noraidoša pret aicinājumu izvest karavīrus no Piedņestras

Krievijas amatpersonas šonedēļ paudušas noraidošu attieksmi pret Moldovas prezidentes amatā ievēlētās Maijas Sandu, kura stāsies amatā 24. decembrī, pausto aicinājumu izvest ap 1700 Krievijas karavīriem no starptautiski neatzītās separātiskās Piedņestras Moldāvu republikas.

Makrons cenšas reformēt islāma sistēmu Francijā

Paredzams, ka šīs nedēļas laikā Francijas prezidents Emanuels Makrons, tiekoties ar Francijas Musulmaņu padomi (CFCM), centīsies panākt, lai tā apstiprina jaunveidojamo Republikas vērtību hartu, kas turpmāk būs jāparaksta musulmaņu garīdzniekiem imamiem, ja viņi vēlēsies akreditēties darbībai valstī, vēsta BBC.

ES sāk apspriest jaunu plānu sadarbībai ar ASV

Eiropas Savienība intensīvi ķērusies pie nodoma izveidot jaunu aliansi ar Amerikas Savienotajām Valstīm, cenšoties mazināt domstarpības, kas īpaši sašķēla abus sabiedrotos Donalda Trampa valdīšanas laikā, un saskaroties ar izaicinājumiem, ko starptautiskajās attiecībās rada Ķīna, vēsta Euractiv.com.

Serbijas Pareizticīgā baznīca zaudē līderus

Pasaulē droši vien nav tādu reliģisko organizāciju, kuras no koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 būtu cietušas vairāk nekā Serbijas Pareizticīgā baznīca. Pēdējo divu mēnešu laikā tā zaudējusi savus augstākos garīdzniekus gan Serbijā, gan Melnkalnē, ziņo BBC.

Krievijā grib pievilkt skrūves protestētājiem

Pēdējo nedēļu laikā Krievijas parlamentā iesniegti vairāki likumprojekti, kuru pieņemšana varētu maksimāli apgrūtināt protestu organizēšanu Krievijā un piedalīšanos tajos, kā arī ierobežotu to cilvēku loku un iespējas, kuri vēlas protestēt.

Baidenam ļauj sākt varas pārejas procesu

ASV sperts vēl viens solis tuvāk jaunās administrācijas izveidei pēc tam, kad valdības aģentūra General Services Administration (GSA), kas atbild par prezidenta varas pārejas procesa nodrošināšanu, atzinusi, ka Džo Baidens uzskatāms par "acīmredzamo uzvarētāju" ASV prezidenta vēlēšanās, vēsta BBC. Pašreizējais prezidents Donalds Tramps Twitter paziņojis, ka joprojām neatzīst sakāvi vēlēšanās, taču valsts interesēs mudina GSA un savu komandu darīt to, ko paredz varas pārejas protokols.

Obama nule iznākušajos memuāros salīdzina Putinu ar korumpētu politbosu

Bijušais ASV prezidents Baraks Obama šonedēļ iznākušajā memuāru pirmajā sējumā skarbi izteicies par pašreizējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, raksturojot viņu kā mūsdienu versiju tiem korumpētajiem politiķiem, kuri valdīja ASV pilsētās XIX gadsimta beigās vai XX gadsimta sākumā, ar atšķirību, ka viņiem nebija kodolieroču un veto iespēju ANO Drošības padomē.

Lukašenko balstās uz KGB un Krieviju

Par spīti daudzu prognozētajam baltkrievu protestu pret negodīgo prezidenta vēlēšanu oficiālajiem rezultātiem apsīkumam pāris nedēļu laikā, šonedēļ varēja konstatēt, ka arī pēc 100 dienām tie turpinās. Eksperti atzīmē, ka pašlaik Baltkrievijā ir iestājies sava veida strupceļš, ko raksturo cikliskas darbības no vienas un otras puses – protestētāji turpina iziet ielās, Aleksandra Lukašenko režīma stingrais balsts – represīvās iestādes – turpina tos apspiest un izrēķināties ar protestu dalībniekiem, vēsta Euronews.

Moldova izvēlējusies prorietumniecisku līderi

Pēc saspringtās otrās prezidenta vēlēšanu kārtas par Moldovas jauno prezidenti izvēlēta proeiropeiski noskaņotā bijusī premjerministre Maija Sandu. Eksperti lēš, ka politiķei, kas savu kampaņu balstīja uz korupcijas izskaušanu un ciešāku sadarbību ar rietumvalstīm, no 24. decembra, kad viņa pārņems prezidenta pilnvaras, priekšā būs smagas cīņas ar prokrievisko politiķu dominēto parlamentu un valdību.

Zviedrija plāno alkohola tirdzniecības ierobežojumu

Rekordstrauji palielinoties ar jauno koronavīrusu inficēto un ar Covid-19 mirušo skaitam, Zviedrijas valdība paziņojusi par plāniem ar likumu noteikt aizliegumu bāros, restorānos un naktsklubos pārdot alkoholiskos dzērienus pēc desmitiem vakarā, vēsta Reuters.

Piecus gadus pēc slaktiņa Francijā joprojām augstākie draudi drošībai

Tieši piecus gadus pēc masveidīgākā cilvēku slaktiņa Francijā tās miera laiku vēsturē, valstī nav mazinājušies terorisma uzbrukuma draudi. Lai gan mainījies islāmistu uzbrukumu raksturs un tagad galveno apdraudējumu rada nevis organizētas grupas, bet gan atsevišķi ekstrēmisti, kurus iedvesmojusi nāvi nesošā ideoloģija, Francija joprojām atrodas visaugstākā drošības apdraudējuma līmenī, vēsta France24. com.

Krievu miera uzturētāji ierodas Kalnu Karabahā

Krievija sākusi savu karavīru nogādāšanu Kalnu Karabahas reģionā, kur viņu uzdevums būs miera uzturēšana, kontrolējot vienošanās par karadarbības pārtraukšanu izpildi. To pirmdienas vakarā noslēdza Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas līderi, vēsta Meduza.io.

Baidens sola censties vienot sašķeltās ASV

Demokrātu kandidāts Džo Baidens, kurš atbilstoši mediju aprēķiniem ir ievēlēts ASV prezidenta amatā, savā "uzvaras runā" paziņojis, ka ir "laiks dziedēt" sašķeltās Savienotās Valstis un vienot sabiedrību. Savukārt pašreizējais prezidents Donalds Tramps nav steidzies atzīt sakāvi un ir izteicies, ka Baidens "nepamatoti izliekas par uzvarētāju". Trampa kampaņas komanda paziņojusi, ka vērsīsies tiesā, lai pieprasītu balsu pārskaitīšanu un apstrīdētu izziņotos vēlēšanu rezultātus, vēsta BBC. Ja Baidena uzvara tiks oficiāli apstiprināta, Tramps kļūs par pirmo ASV prezidentu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kurš nav ievēlēts uz otro termiņu amatā.

Anglijā sola sodīt šonedēļ ieviestās daļējās karantīnas noteikumu pārkāpējus

Anglijā uz četrām nedēļām vakar stājās spēkā daļējas karantīnas ierobežojumi, kas noteikti, lai mazinātu Covid-19 izplatību. Britu tieslietu ministrs Roberts Baklends brīdinājis, ka likumsargi centīsies panākt, lai cilvēki ierobežojumus ievērotu, un ļaunprātīgiem to pārkāpējiem tiks piemērota barga soda nauda, vēsta BBC.

Katarā pirmo reizi notiks nacionālas vēlēšanas

Arābu valsts Kataras valdnieks paziņojis, ka nākamgad pirmo reizi valsts vēsturē notiks nacionālas vēlēšanas, kurās būs jāizraugās valsts politikas veidošanas institūcijas (sava veida parlamentārās padomes analogs) locekļi, vēsta AFP. Līdz šim katarieši varējuši balsot vien referendumā par konstitucionālajām reformām un municipālās padomes vēlēšanās.

Austrija sēro par terora aktā nogalinātajiem

Austrijas galvaspilsētā Vīnē ieviesti papildu drošības pasākumi pēc pirmdienas vakarā notikušā terora akta, kurā dzīvību zaudēja pieci cilvēki un 17 guva ievainojumus, vēsta Deutsche Welle. Austrijas iekšlietu ministrs Karls Nehammers otrdien paziņoja, ka uzbrukumu, izmantojot šaujamieroci, visticamāk, veicis viens terorists, kurš bijis ekstrēmistiskā islāmistu grupējuma Islāma valsts atbalstītājs. Viņu nošāva policisti.

Pandēmijas nogurums uzkurina protestus

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebrejesuss brīdinājis, ka pasaulē, īpaši ziemeļu puslodē, strauji palielinoties ar jauno koronavīrusu inficēto skaitam, vērojamas "pandēmijas noguruma" pazīmes sabiedrībā. Vienlaikus viņš aicina sabiedrību nepadoties un politiķus sabalansēt cilvēku ikdienas vajadzības ar nepieciešamību pasargāt mediķus un veselības aizsardzības sistēmu no pārslodzes, ko rada vīrusa nekontrolēta izplatība, vēsta Deutsche Welle.

Covid-19 dēļ debatēm lielāka nozīme kampaņā

ASV prezidenta amata kandidāti 3. novembra vēlēšanām – demokrāts Džo Baidens un pašreizējais prezidents, republikāņus pārstāvošais Donalds Tramps – šovakar tiekas pēdējās televīzijas debatēs pirms vēlēšanu dienas.

Atvadās no islāmista noslepkavotā skolotāja

Ar īpašu ceremoniju Sorbonnas Universitātē Parīzē šodien notiek atvadīšanās no vēstures skolotāja Samuela Patī, kuru pagājušajā nedēļā brutāli nogalināja čečenu izcelsmes islāmists. Jau ir noskaidrots, ka slepkava savu uzbrukumu saistīja ar to, ka skolotājs sabiedrisko zinību stundā, stāstot par runas brīvības nozīmīgumu demokrātiskā sabiedrībā, parādīja karikatūras, kurās attēlots islāma pravietis Muhameds.

Ķīnas ekonomikā fiksē atgūšanos no Covid-19

Ķīnas iekšzemes kopprodukts šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni pērn, ir pieaudzis par 4,9%, atsaucoties uz Ķīnas valdības publiskotajiem datiem, vēsta The Guardian. Tas nozīmē, ka Ķīna kļuvusi par pirmo lielo ekonomiku, kura atguvusies no Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tiek prognozēts, ka Ķīna būs vienīgā G20 valsts, kurā šogad tiks reģistrēts ekonomikas pieaugums. Pasaules Valūtas fonds prognozē, ka globālā ekonomika šogad samazināsies par 4,4%.

Baltkrievijā pieaug brutalitāte un draudi protestētājiem

Pēdējās dienās pieaugusī spēka pielietošana pret protestētājiem Baltkrievijā un iekšlietu ministra vietnieka draudi turpmāk vajadzības gadījumā izmantot kaujas ieročus likuši opozīcijai un politikas ekspertiem paust viedokli, ka Aleksandrs Lukašenko izlēmis apspiest protestus ar spēku.

Tramps priecē Taliban, pārsteidz sabiedrotos

ASV prezidenta pagājušās nedēļas ieraksts Twitter, kurā viņš paziņoja, ka jau līdz Ziemassvētkiem jāizved visi ASV karavīri no Afganistānas, ir pārsteidzis gan viņa administrācijas locekļus, gan ASV bruņoto spēku pārstāvjus un radījis bažas par apdraudējumu pašlaik notiekošajām sarežģītajām miera sarunām starp Afganistānas valdību un islāmistu kustību Taliban.

Kirgizstānā anulē vēlēšanu rezultātus

Kirgizstānas Centrālā vēlēšanu komisija anulējusi svētdien notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātus pēc plašiem protestiem, kuros tika pārmesta negodīga vēlēšanu organizēšana ar balsu pirkšanu un administratīvo resursu izmantošanu, kas deva priekšrocības divām ar prezidentu un valdību saistītām partijām, vēsta RFE/RL.

Ar Covid-19 mirušo skaits pārsniedz miljonu

Gandrīz desmit mēnešu laikā, kopš parādījās pirmās ziņas par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas pilsētā Uhaņā, ar tā izraisīto slimību Covid-19 mirušo skaits pasaulē pārsniedzis miljonu, liecina Džonsa Hopkinsa universitātes ASV apkopotie dati. Eksperti brīdina, ka īstais mirušo un inficēto skaits ir krietni lielāks. Visvairāk mirušo ir ASV, Brazīlijā un Indijā, kurās kopā mirušo skaits sasniedz gandrīz pusi no pasaulē dzīvību zaudējušajiem. Pēdējo nedēļu laikā koronavīruss sācis straujāk izplatīties gandrīz visos pasaules reģionos, liekot atgriezties pie vasaras laikā atceltajiem ierobežojumiem.