Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Sestdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Magda Riekstiņa

Igauņi vairāk lasa grāmatas

Jaunā mācību gada tuvošanās ir aktualizējusi izglītošanās tēmu, un saistībā ar to bieži tiek apspriesta arī grāmatu lasīšana.

Šolaiku biznesa īpatnības

Gadījums ar tūrisma operatoru Fisom, kura organizētajā ceļojumā jaunieši iestrēga Dienvideiropā, liek aizdomāties par uzņēmējdarbībā valdošajām tendencēm.

Nevis noticēt, bet apšaubīt

Nesen Apvienotajā Karalistē notikušie nemieri raisīja diskusijas par sociālo tīklu lomu mūsdienu sabiedrībā. (Par situāciju Apvienotajā Karalistē var lasīt laikraksta Diena rubrikā Ārzemes, piemēram, 9. augustā publicētajā rakstā Pēc grautiņiem protesti pret vardarbību, kā arī publikācijās citos medijos.)

Par dienestu ir jārunā

Pēdējā laikā bieži tiek spriests par obligāto valsts aizsardzības dienestu (VAD). Nesen uzmanību šim tematam pievērsa ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība), kura, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, norādīja, ka atbalsta ideju par sieviešu iesaukšanu VAD.

Viesi Latvijā netērē daudz

Vasara ir laiks, kad sabiedrības uzmanības centrā nonāk tūrisma nozare, kurai Latvijā ir izteikti sezonāls raksturs.

Pabalstu reforma maz ko dotu

Demogrāfiskās tendences Latvijā norāda uz to, ka strauja ekonomikas izaugsme nebūs iespējama, ja netiks domāts par līdzsvaru darba tirgū.

Lēnāk, nekā gaidīts

Jaunākie dati par Latvijas ekonomisko situāciju nav iepriecinoši.

Ietekmē arī pašvaldību darbs

Situācija Latvijas ekonomikā jau aptuveni trīs gadus ir nemainīga – nav dziļas lejupslīdes, taču vienlaikus nav arī vērā ņemamas izaugsmes. Tas izriet no iekšzemes kopprodukta datiem, kurus sociālajos tīklos publiskojis ekonomikas eksperts Jānis Hermanis.

Runāt latviski kopš bērnības

Nesen tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka Latvijā ārstiem ir tiesības runāt valsts valodā, t. i., latviski, nevis svešvalodā, arī tad, ja pacients ir bērns.

Drošība jāvērtē objektīvi

Daudzās situācijās pamatoti tiek kritizēti politiķi un valsts pārvaldes pārstāvji un tikpat pamatoti tiek slavēti uzņēmēji, jo nereti tiešām valsts sektors demonstrē izpratnes trūkumu par reālo situāciju. Tomēr reizēm arī no biznesa vides izskan tāda retorika, kas rada neizpratni.

Matemātika ļauj labi pelnīt

Ekonomikas ministrijas šovasar publiskotās darba tirgus prognozes atklāj, ka tuvākajos gados Latvijā var pietrūkt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), dabaszinātņu, kā arī inženierzinātņu speciālistu.

Atkal pēdējā vietā Baltijā

Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies par vairāk nekā 20%. To atklāj aprēķini, kurus, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem, veicis un sociālajos tīklos publiskojis ekonomikas eksperts Jānis Hermanis.

Mājokļu cenu lielais lēciens

Baltijas valstīs būtiski augušas mājokļu cenas gan iegādes, gan īrēšanas segmentā. To atklāj Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati.

Veselība un valsts intereses

Diskusijas par darbnespējas lapu apmaksu ir izgaismojušas vairākas mūsu sabiedrībā pastāvošās problēmas, to vidū gan hronisku neuzticēšanos, gan savdabīgu taupību.

Cik klusai jābūt Vecrīgai?

Vasarā līdz ar āra kafejnīcu darbību un brīvdabas pasākumu norisi aktualizējas jautājums par to, kā sabalansēt izklaides biznesa un iedzīvotāju intereses, vienlaikus arī veicinot tūristu piesaisti.

Tracis galā. Problēma paliek

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz jūnija vidum bija izdevusi 56 izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un nav iesnieguši nepieciešamos dokumentus turpmākai dzīvošanai Latvijā. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA.

Kam vajag jauno dzelzceļu?

Saistībā ar projekta Rail Baltica smagnējo gaitu ir sācies vainīgo meklēšanas un atbildības pārspēlēšanas laiks.

Kā informēt sabiedrību?

Cilvēki visā pasaulē aizvien vairāk ignorē ziņas. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA, iepazīstinot ar Oksfordas Universitātes Reitera žurnālistikas pētījumu institūta apkopotajiem datiem.

Tiesības runāt latviski

Nodarbinātību raksturojošā statistika, Ekonomikas ministrijas prognozes, kā arī dažādi pētījumi rāda, ka ir svarīgi, lai tā paaudze, kas patlaban sāk savu profesionālo dzīvi, paliktu strādāt mūsu valstī un nedotos prom uz ārzemēm, lai būvētu savu karjeru tur.

Studēt augstskolā ir vērts

Jauniešiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību un prāto, ko darīt tālāk, racionālāka izvēle var izrādīties studēšana augstskolā. To ļauj secināt Ekonomikas ministrijas (EM) veidotās darba tirgus prognozes tuvākajiem 15–16 gadiem.

Lai var atbraukt uz Latviju

Dodiet vairāk naudas, un visas problēmas būs atrisinātas! Šāds viedoklis ir izplatīts daudzās jomās.