Gan Rīgā, gan citur Latvijā daudzdzīvokļu māju pastkastītes mēdz atrasties kāpņu telpā, kuras ārdurvis ir aprīkotas ar kodu. Reizēm gadās, ka šī koda nezināšana kļūst par šķērsli pasta piegādei.
Dažādi ekonomisko situāciju un
biznesa vidi raksturojošie dati,
ekspertu viedokļi, aptauju
rezultāti, kā arī pieredzes stāsti
atklāj, ka par veiksmes atslēgu
gan uzņēmumu, gan nozaru,
gan valstu līmenī aizvien vairāk kļūst prasme iet
līdzi laikam un pielāgoties 2024. gada realitātei.
Vecrīga grimst klusumā, tūristus nemana, un telpas stāv tukšas. Šādu apgalvojumu šogad var dzirdēt bieži, un sevišķi aktuāls šis temats kļūst patlaban, kad Latvijā tradicionāli sākas tūrisma sezona.
Valdībā šogad apstiprinātais Finanšu ministrijas izstrādātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir aktualizējis bezskaidras naudas plašāku lietošanu ikdienā.
Latvijā aptuveni puse iedzīvotāju,
vērtējot savu finansiālo situāciju,
uzskata, ka viņiem naudas pietiek
pārtikai un apģērbam, taču
dārgāku ilgtermiņa preču, piemēram, ledusskapja, iegāde sagādā
grūtības.
Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.
Latvija atkal atpaliek no Lietuvas un Igaunijas! Tāda reakcija daudziem bija uz nesen publiskoto Apvienoto Nāciju Organizācijas Ziņojumu par pasaules laimi.
Pirms četriem gadiem – 2020. gada martā – viena no svarīgākajām aktualitātēm mūsu valstī bija dīkstāves pabalsti nodarbinātajiem tajās nozarēs, kuru darbību pilnībā vai daļēji apturēja Covid-19 pandēmija.
Diskusijas par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā liek aizdomāties, kādās valodās mūsu sabiedrība prot lasīt, skatīties un klausīties ziņas dažādās platformās. (Par izklaides žanru šoreiz nav runa.)
Eiropas Savienībai (ES) jāpāriet uz
kara ekonomikas režīmu un
Eiropas Aizsardzības fonds
jāpalielina vismaz līdz 100
miljardiem eiro – šādus ierosinājumus nesen sociālās saziņas
vietnē Facebook pauda Eiropas Parlamenta
(EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs, kurš
pārstāv liberālo strāvojumu – partiju Latvijas
attīstībai un EP grupu Renew Europe.
Eiropas Savienībā (ES) īstermiņa
īres piedāvājumi ir sasnieguši 25%
no tūristu izmitināšanas tirgus, un
būtiska loma šajā tirgū ir tiešsaistes rezervācijas platformām. Lai šo
jomu sakārtotu, Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma
īstermiņa īres tirgus regulēšanas noteikumus.
Rīgas dome nesen nolēma pārdēvēt vairākas mūsu galvaspilsētas ielas. To vidū Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Puškina ielu – par latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, bet Lomonosova ielu – par politiķes, pirmās sievietes Latvijas valdībā Valērijas Seiles ielu.
Eiropas Parlaments šoziem ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienoties par tāda tiesību akta ieviešanu, kas ikvienam nodrošinātu aizsardzību pret naida noziegumiem. Patlaban normatīvais regulējums dalībvalstīs ir atšķirīgs un atšķiras arī izpratne par naida izpausmēm un draudiem.
Viena no uzmanības vērtajām
aktualitātēm pagājušajā
nedēļā bija Satversmes tiesas
(ST) atzinums, ka prasība
mūsu valstī dzīvojošajiem
Krievijas pilsoņiem apliecināt
latviešu valodas zināšanas ir likumīga.
Izpēte liecina, ka XX gadsimta otrajā pusē būvētās 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu ēkas ir drošas turpmākai dzīvošanai. Par to februārī paziņoja Ekonomikas ministrija (EM), solot, ka šogad tiks veikta 104. un 119. sērijas daudzdzīvokļu ēku apsekošana.
Sabiedrības krējumu no vēstures mēslaines šķir tikai viens solis. Šāda atziņa pirms vairākiem gadiem bija lasāma medija Dienas Bizness redakcijas komentārā.
Nesen viens no politiskās partijas Progresīvie līderiem publiski uzsvēra, ka Latvijā pastāv
finansiāla nevienlīdzība starp
tiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti, un tiem, kuru ienākumi
veidojas no pabalstiem, kā arī deva mājienu,
ka šo nevienlīdzību vajadzētu mazināt.