Valentīnas Aksjonovas darbu retrospekcijā Rīgas Porcelāna muzejā būs izstādīti porcelāna priekšmeti no muzeja krājuma, mākslinieces un viņas ģimenes kolekcijām, kā arī deponējumi no privātpersonām. Ekspozīcijā būs apskatāmi gan mākslinieces porcelāna perioda darbi, gan vēlākajās desmitgadēs tapušie keramikas mākslas darbi.

Ciklā Paaudze norisināsies Līgas Purmales personālizstāde Pagājušo prieku dārzs, kas veltīta mākslinieces piecdesmit gadus ilgajai radošajai darbībai. Izstāde apkopo Līgas Purmales radošo veikumu pusgadsimta periodā – no agrīnām fotoreālisma kompozīcijām līdz pat šogad tapušiem jaundarbiem.

Būs skatāma ievērojamā franču mākslinieka Bernāra Venē retrospekcija Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024, kas piedāvā tuvāk iepazīt viņa daiļradi un zīmīgo ieguldījumu 20. un 21. gadsimta konceptuālās mākslas procesos.

Klāva Lora izstādes Mīts idejas pamatā ir senlatviešu mitoloģija un dievības mūsdienu sabiedrības kontekstā. Katrīnas Ģelzes izstādes Ātrs un bez žēlastības pamata vadlīnija ir procesēt mākslinieces tēva Kristapa Ģelža 2016. gada smago avāriju.

2024. gada nogales svētku priekšvakarā 20. decembrī plkst. 15.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs tiks atklāta novadnieka, porcelāna virtuoza, mākslinieka Jāņa Roņa personālizstāde. Izstāde piedāvās unikālu iespēju iepazīt mākslinieka talanta plašumu un meistarību darbā ar porcelānu un citiem keramikas materiāliem.

RSU Anatomijas muzejs jau tradicionāli īsteno sadarbības projektus ar dažādu mākslas jomu pārstāvjiem, tostarp Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. Šī sadarbība ir unikāla iespēja veidot dialogu starp mākslu un zinātni, radot daudzveidīgu pieredzi gan māksliniekiem, gan apmeklētājiem.

Izstāde stāsta par tādu objektu tapšanu kā Daugavpils cietokšņa Inženieru arsenāls, Āgenskalna tirgus, Rīgas cirks, Smiltenes un Mežotnes baznīcas, Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī, Liepājas Karostas teritorija, Daugavpils Dzimtsarakstu nams u. c.

Izstāde Dzimšanas diena uzsāk gada izstāžu ciklu, kurš turpināsies Rundālē, Jūrmalas muzejā, Kuldīgā un būs veltīts mākslinieka nozīmīgai jubilejai.

Gada nogalē Mākslas muzejs Rīgas birža saņēmis īpašu Ziemassvētku sveicienu no Prado Nacionālā muzeja Madridē (Spānija) – 16. gadsimta sākuma altārgleznu Svētā Ģimene ar muzicējošo eņģeli, svētajām Katrīnu un Barbaru, kas uz trim mēnešiem tiek integrēta pastāvīgajā ekspozīcijā Eiropas mākslas galerijā.

Pirmo reizi Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma mākslinieces Gajanas Agadžanjanas darbu izstāde. Šai izstādei Rīgas Porcelāna jaunā dzīve māksliniece ir apgleznojusi sava tēva, Rīgas Porcelāna rūpnīcas ilggadīgā vadošā dizainera Levona Agadžanjana (1940–1999) radītās porcelāna formas.

Jaunākajā darbu sērijā, kuru ievada ideja par mākslas darba rašanās impulsu (jeb stāstu mākslinieces acu priekšā), Paula Zariņa-Zēmane eksperimentē ar glezniecības medija iespējām, galeriju Asni atklājot kā maiguma un siltuma pilnu telpu, kurā patverties no gada noslēgumam ierastās steigas.

Izstāde Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot? stāsta, kā mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā un iedzīvotāju ikdienā, kā veidojušies mūsdienu priekšstati un attieksme pret dzīvniekiem, to izmantošanu un aizsardzību.

Šī izstāde ir pirmā tāda mēroga mākslinieces darbu retrospekcija, no kuriem lielākā daļa tiek eksponēti pirmoreiz. Darbi aptver laiku no 1966. gada līdz mūsdienām. Silvijas Ausmas Jākosones glezniecības izteiksmes veidu ietekmējušas studijas pie tādiem vecmeistariem kā Konrāds Ubāns, Boriss Bērziņš, Imants Vecozols, Eduards Kalniņš.

«Gleznoju tāpat kā elpoju. Man tas ir pilnīgi dabiski, organiski, baudot un nemokot sevi mākslas mokās,» teic māksliniece, kuras darbos vērojami mūžīgā skaistuma meklējumi.

Ieva Murāne Grantiņa strādā grafikas un zīmējuma tehnikā, bet viņai nav sveša arī glezniecība. Viņas darbi ir kā tikko uzsnidzis sniegs – brīnumains, bet nepastāvīgs. Tas ir brīdis, kad pasaule sastingusi pārvērtību gaidās.