Zinātnieki iegūst aizvien vairāk pierādījumu, ka pirmsvēlēšanu reklāmas kampaņas spēj pārliecināt tikai neizlēmušos vēlētājus, bet ir bezspēcīgas pret kādam politiskam spēkam simpatizējošiem
Krievija par iztēles augli ir nodēvējusi Lielbritānijas un tās sabiedroto paziņojumus par kiberuzbrukumiem, kurus visā pasaulē esot pastrādājis Krievijas militārais izlūkdienests. Uzbrukumu mērķis bija politiskās institūcijas, uzņēmumi, mediji un sporta organizācijas. Tie ietekmēja lielu skaitu cilvēku un nodarīja ievērojamus finansiālus zaudējumus, apgalvo Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC). Rietumvalstu valdības jau iepriekš ir apsūdzējušas Krievijas valsti virknē kiberuzbrukumu, bet šī ir pirmā reize, kad kā vainīgā tiek nosaukta konkrēta organizācija.
Izskanot aicinājumiem vienreiz pielikt šai lietai punktu, parlaments ceturtdien savā pēdējā sēdē pirms 13. Saeimas vēlēšanām pārliecinoši nolēma publiskot bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus jeb tā dēvētos čekas maisus. Dažas organizācijas un Satversmes aizsardzības birojs apsver iespēju lūgt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni likumprojektu neizsludināt. Prezidents par turpmāko rīcību lems nākamnedēļ.
Noskaņojums sabiedrībā pirms 13. Saeimas vēlēšanām liecina, ka to priekšvakarā ir daudz vairāk nezināmo nekā iepriekš. Parlamentā var iekļūt lielāks politisko spēku skaits, bet tiklab vairākiem no tiem, kuru rezultāts aptaujās ir ap 5%, var nedaudz pietrūkt, lai pārkāptu procentu barjeru. Centrisko spēku šķelšanās un, iespējams, arī attālināšanās no vēlētāja ir pavērusi iespēju populistiskiem spēkiem piesaistīt atbalstītājus, kā arī stiprinājusi Saskaņas apņēmību nonākt pie varas. Vēl nekad nav bijis tik grūti prognozēt arī nākamās koalīcijas sastāvu.