ANO apgalvo, ka pēdējo gadu laikā Venecuēlu ir pametuši vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju. Viņi bēg no trūkuma un bada - Venecuēlā gandrīz 90% no 31 miljona Venecuēlas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, bet vidusšķira vairs nepastāv.
Aizvadītajās 13. Saeimas vēlēšanās nav neviena uzvarētāja, bet zaudētāji varētu būt vairāki – vispirms jau premjera pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība. Ne tikai tāpēc, ka tā, visticamāk, vairs nebūs valdošā partija un var pat palikt ārpus koalīcijas, ja jaunajiem politiskajiem spēkiem izdotos vienoties. Pēc provizoriskiem rezultātiem, Saeimā nav iekļuvis arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kas palicis pirmais aiz svītras. Deputātu vidū nav arī viena no ZZS jaunajiem līderiem Edgara Putras, ilggadējās Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Aijas Barčas un vēl vairāku redzamu politiķu.
"Ja man būtu jāsāk viss no gala, es neko nemainītu. Neko nenožēloju," intervijā Romānam Meļņikam uzsvēra premjers Māris Kučinskis, kura pārstāvētais politiskais spēks ZZS 13. Saeimas vēlēšanās uzskatāms par vienu no lielākajiem zaudētājiem.
"Saskaņas izslēgšana ir ne tikai negatīva valsts attīstībai, bet tas ir arī ļoti drošs ceļš uz politisko pašnāvību," sarunā Guntaram Gūtem atklāj Saskaņas premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, kura paŗstāvētais politiskais spēks 13. Saeimas vēlēšanās ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu.
Itālijas eiroskeptiskajai valdībai ir nopietnas domstarpības ar Eiropas Komisiju (EK) par Romas plāniem palielināt valsts budžeta izdevumus, lai izpildītu vēlētājiem dotos treknos solījumus. Brisele ir brīdinājusi, ka Itālijas valdības plānotie tēriņi var neiekļauties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteiktajos izdevumu rāmjos. Arī finanšu tirgi ir nervozi reaģējuši uz Romas plāniem. Tomēr politiķi Romā bravūrīgi paziņo, ka neviens no ārpuses nepiespiedīs mainīt iecerēto kursu.
Ar lielām pārmaiņām pienāca 7. oktobra rīts, kad kļuva zināmi 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti. Tie liecina, ka valdošā koalīcija ne tikai nav guvusi vairākumu, bet trīs jaunie politiskie spēki arī ir apsteiguši valdības partijas. Vairāk nekā desmit gadu Saeimas vēlēšanās premjera pārstāvētā partija bija guvusi tik lielu atbalstu, lai varētu veidot arī nākamo Ministru kabinetu. Premjeram Mārim Kučinskim un viņa pārstāvētajai Zaļo un Zemnieku savienībai tas nav izdevies. Pirmo reizi vēlēšanās nav viena dominējošā politiskā spēka. Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām arī ar viszemāko vēlētāju aktivitāti – tajās piedalījušies tikai 54,59% balsstiesīgo pilsoņu.