Dzērvju eirooptimisms
Kā perētāju putns dzērve tomēr pie mums ir samērā reta, un kādreiz var brīnīties, ka dažā piemērotā lielākā purvā per tikai 2—3 pārīši, kur pēc cilvēka uzskata varētu būt daudz vairāk, — tā mūsu lielākais purva putns dzērve raksturota 1936.gadā iznākušajā N.Transehe (Tranzē) un R.Sināta grāmatā Latvijas putni. Turpat piebilsts, ka dzērves var skaitīt pie gudrākiem un uzmanīgākiem putniem.
Šopavasar vērotā aina atšķiras ne vien no pagājušā gadsimta vidus, bet arī no samērā nesena laika — izbraucot ārpus Rīgas, dažuviet dzērves gan pāros, gan lielākā skaitā ceļmalas laukos redzamas gandrīz tikpat bieži kā baltie stārķi. Arī viņu uzvedība ir mainījusies — ja automašīna samazina ātrumu vai apstājas, dzērves pat ne pārāk lielā attālumā neliekas traucētas, un tikai fotogrāfa tuvošanās liek tām pacelties spārnos, lai nolaistos drošā attālumā. Tiesa, Latvijā dzērves vēl nav tik drošas kā populārākajā viņu vērošanas vietā Hornborgā Zviedrijā, kur tās, nedabūjušas cerēto sauju graudu, gandrīz vai bāžot galvu teltī. Taču labības laukos tās dažviet ganās gandrīz tikpat dūšīgi kā gulbji. Lielākā dzērvju koncentrācija ir Teičos, kur tās visu dienu barojas lauksaimniecības zemēs un vakarā salido purvā gulēt. Citas lielas dzērvju vietas ir Mores pagastā, Rendas apkārtnē, Tukuma rajona Sēmes pagastā. Pavasaros reizēm var redzēt arī vairāk nekā simt dzērvju vienuviet, taču rudeņos bari ir lielāki — arī vairāki tūkstoši.
Dzirdamas visur
"Pēkšņi nekas noticis nav, pēdējos divdesmit gados dzērvju skaits vienmērīgi ir gājis uz augšu," 19.aprīļa vakarā sazvanīts bijušajā Zvārdes poligonā, stāsta ornitologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Priednieks. Pagājušā gadsimta 80.gados, kad tika vākta informācija pirmajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, dzērvju bijis daudz mazāk. Toreiz lielākā dzērvju ligzdošanas vieta bijusi Cenas tīrelī — 15 pāru. "Pašlaik te Zvārdē sajūta ir tāda, ka dzērves vienkārši ir visur. Kliedz visās malās un traucē gandrīz citus putnus skaitīt!" saka J.Priednieks. Viņš min divus iespējamos dzērvju skaita un uzvedības maiņu iemeslus. Pirmais ir Eiropas Savienības lauksaimniecības politika. Kad ES pievienojās Spānija un citas Dienvideiropas valstis un to lauksaimniecība transformējās lielos laukos, dzērves sapratušas, ka ziemot nav jālaižas uz Ziemeļāfriku, bet to var mierīgi darīt Dienvideiropā. Savukārt, atgriezušās šeit, tās lika lietā jaunajās ziemošanas vietās iegūto un enerģētiski ļoti izdevīgo labības lauku apsaimniekošanas praksi. Pirmās zemnieku sūdzības par dzērvju kāri uz graudiem Latvijā parādījās 90.gados.
Vajag slapjumu
Otrs dzērvju uzplaukuma iemesls ir bebri. "Man tīk vazāties pa vietām, kurās neiet putnu vērotāju vairākums, un varu teikt, ka bebru dīķīšu mežos tagad ir ļoti daudz," saka A.Eglītis. "Neviens vairs par bebru ādām neceļ mājas un nepērk mašīnas, tāpēc viņu skaits strauji pieaudzis. Viena lieta dzērvju uzvedībā nav mainījusies — ligzdošanai tai nepieciešams slapjums. Samērā ar padomju laikiem šādu vietu skaits ir būtiski palielinājies. Pirmām kārtām aizsērējušas un pagaidām nav atjaunotas daudzas padomju meliorācijas sistēmas. Taču visvairāk par jaunām dzērvju ligzdošanas vietām ir gādājuši bebri. Tik daudz bebru kā tagad Latvijā nav bijis nekad, un bebraine dzērvei ir ideāla vieta.
Ligzdai tai pietiek ar vienu kvadrātmetru, un apkārtējais slapjums nodrošina ligzdas lielāku aizsardzību, kamēr pieaugušie putni ir prom no ligzdas.
Ja Latvijā kādam gribētos izveidot Hornborgu, to nebūtu grūti izdarīt, saka A.Eglītis. "Ideja elementāra — tā ir vieta, kur caurceļošanas laikā uzturas daudz dzērvju. Cilvēki, kuri saprata, ka te var pelnīt naudu, piedāvājot filmētājiem, fotografētājiem un vienkārši putnu vērotājiem iespēju vērot dzērves, uzcēluši Hornborgas ezera krastā vairākas būdiņas vērotājiem un migrāciju laikā katru vakaru ar mašīnām izkaisa piekrastē tonnām graudu. Kad es tur biju pirmoreiz, nezināju, ka jādod graudi, un tad dzērves, dabūjušas tos no citām būdiņām, "pilniem vaigiem" nāca pie manas būdiņas, it kā jautādamas: dosi graudus vai nedosi?" atceras dabas fotogrāfs, piebilzdams, ka dzērvi bildēt neesot grūti — liels putns, turklāt sajutusi, ka cilvēki tai pāri nedara.
Šajā ziņā gan dzērvēm nevajadzētu zaudēt modrību — mednieki stāsta, ka dzērves krūtiņa garšas ziņā neatpaliekot no vistas gaļas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.