Kad atnāk ciemiņi, abas suņu dāmas labprāt ieņem vietu priekšnamā novietotajā būrī, jo saprot, ka pa kājām nav jāmaisās. "Viņas abas ir mani labākie sargi, īpaši jau Svita," cilvēka labākos draugus uzteic saimniece. Tikām Svitas acis uzticīgi seko katrai saimnieces kustībai, un tā vien šķiet — pie mazākajām aizdomām viņa nekavējoties mestos aizsargāt savu cilvēku un tā namu.
Var bez aizkariem
Ainas Kalnciemas kabinets, kur ar datora un telefona palīdzību viņa šajās dienās koordinē beidzamos Baha festivāla organizatoriskos darbus, iekārtots ļoti lietišķi: gar sienām izvietoti grāmatplaukti, uz galda — dokumentu kaudzes un dators. Nelielās istabiņas stūrī atrasta vieta klavesīnam — Ainas mīļākajam instrumentam. Filigrāni veidotais, greznais instruments ir 16.gadsimta instrumenta kopija, kas darināta pirms apmēram 20 gadiem, atklāj Aina. "Tas vienlaikus ir gan lielisks interjera elements, gan praktiski noderīga lieta, jo uz šī instrumenta varu vingrināties pirms koncertiem," viņa skaidro un nosmej, ka instruments skan pietiekami klusi, lai netraucētu kaimiņiem.
Klavesīnu apbrīnojot visi Ainas ciemiņi, bet no saules vērtīgo instrumentu pasargā interesanta žalūzija. Saimniece stāsta — tā kā viņa mīt devītajā stāvā un pretī nav nevienas mājas, neviens nevar ielūkoties pa logiem un tos neaizsedz aizkari. Tādēļ mājvieta ir ļoti gaiša un "pa vienu logu redzam saullēktus, pa otru — saulrietus. Un kur nu vēl Juglas mežs, kas katrā gadalaikā izskatās citādāks!" Aina slavē neaizklāto logu priekšrocības.
Mantas nekrāj
Arī dzīvojamā jeb viesistaba iekārtota ļoti funkcionāli. Kā teic pati saimniece — te nav nekā lieka, jo to neatļauj istabas kvadratūra, turklāt viņa ar vīru Juri Kalnciemu nemīlot krāt liekas mantas. Gaišā sekcija darināta un baltie ādas krēsli pirkti tepat Rīgā. Mēbeles neaizņem daudz vietas, skapjos izvietoti mākslas albumi un Ainas porcelāna krūzīšu kolekcija — tās atceļojušas no visām pasaules malām. "Kad iekārtojums apnīk, kaut ko pamainām — cik nu to atļauj vieta," saimniece piebilst.
Interjerā labi iederas lielās klavieres istabas stūrī, kas vienlaikus kalpo kā plaukts stikla traukiem un vajadzīgiem niekiem. Arī grīda istabai piedod īpašu aristokrātismu, īpaši tādēļ, ka šķiet darināta no ozola vai kāda cita cēlkoka dēļiem. Taču uz jautājumu, kā šādu grīdu izdevies tik veiksmīgi ielikt, Aina atsmej, ka tas ir lamināts, kuram viņa pirms pāris gadiem nejauši uzskrējusi virsū kādā Rīgas veikalā. "Tas izskatījās tik labi, ka uzreiz sapratām — jāņem tik ciet!" Laminātu klājis meistars reizē ar dzīvokļa kosmētisko remontu. "Esam novērtējuši šāda grīdas seguma priekšrocības, turklāt, ja mājā ir divi suņi, tas ir vislabākais risinājums," uzskata saimniece.
Aina teic: "Dzīvei ārpus pilsētas centra nav nekādas vainas, īpaši meža tuvumā — te ir gan cits gaiss, gan cits dzīves ritms. Un, ja papūlas, tad arī nelielā dzīvoklī var justies itin omulīgi.