Samierinos, ka ne jūliju, ne Sofiju gaidīt nav vērts. Pirmkārt, uzstājīgi pieaug naktsmītņu cenas. Un lēti te nav pat mazāk aktīvajā tūrisma sezonā. Otrkārt, tveice ar katru nedēļu kļūst arvien smagāka. Svīst gatavi tikai paparaci, jo laiku pa laikam pagadās labs ķēriens. Piemēram, pērn jūlija beigās viņu objektīvi nomedīja britu rokmūziķi Rodu Stjuartu, kura matu ērkulis pirms plunčāšanās bija tikpat bagātīgi iestīvināts kā kāpjot uz skatuves. 62 gadus vecais vīrs uz Amalfi bija atvedis nu jau piekto sievieti, kas dāvinājusi viņam bērnu — divtik jaunāko modeli Peniju. Nedēļu vēlāk dzelteno presi aplidoja vēl pikantākas bildes: amerikāņu mūziķis Lenijs Kravics uz savas jahtas bija uzaicinājis pat trīs skaistules, turklāt visas saulei un kamerām gozējās plikiem cičiem. Var jau būt, ka meičām tik tiešām bija karsti.
Kā baltā pienā
Runājot par laiku, villas Santa Maria saimnieki Kristīna un Džons atzīst: pēdējā laikā tas kļūst arvien dīvaināks. Tagad tas vairāk iederoties subtropu kategorijā. Saules pielietās, diezgan sutīgās stundas reizi dienā pārtrauc īsa lietusgāze. Agrāk te esot bijis krietni vien sausāks.
Leknais zaļums tik tiešām pārsteidz. Vismaz es Itālijas dienvidus biju iedomājies ar stipri plikākām klinšu nogāzēm.
Kristīna saka: viņasprāt, labākais laiks atpūtai te ir rudenī, jo vasaras iesildītā jūra peldēm ir mīlīga līdz pat oktobra beigām. Pati šogad uz lielu atpūtu necer, ja mazā ģimenes viesnīca durvis vērusi tikai pirms pusotra mēneša un vēl jānolīdzina dažādi sīkumi. Villu, kas pirms dažām desmitgadēm piederējusi kādai aktrisei, bet tad ilgi stāvējusi tukša, Kristīna un Džons nopirka pirms trim gadiem. Abi taktiski izvairās teikt, cik par to samaksājuši. Tagad pēc restaurācijas tās cena uzlēkusi līdz pieciem miljoniem eiro.
Vēl lielāks vēriens ir kādai amerikānietei, kas nopirkusi vecu klosteri kalnu grēdas galā un cenšas to pārbūvēt par septiņu zvaigžņu viesnīcu. Mans ziņkārīgais zūms saskata mūrus, kurus ieskāvušas remontstrādnieku stalažas. "Nu jau iet piektais gads," pārbūves tempus komentē kaimiņi.
Bet vispār fotografēt te ir grūti. Pārāk daudz saules. Amalfi pilsētiņas bēšīgo namu kolonija atrodas pa kreisi, tas ir, pagriežot Sofijai muguru. Skaisti! Klik! Bet nekas labs nesanāk — attēls kā baltā pienā izmērcēts.
Labāk jāiet veldzēties jūrā, tātad 300 pakāpienus zemāk. Viesnīcas privātā pludmale ir betonēta platforma, aptuveni 3 x 5 m plaša, uz tās salikti sauļošanās zviļņi. Pa šaurām mūrētām kāpnītēm var izmest līkumu garām robainai radzei un nokļūt nelielā, apbrīnojami vientuļā līcī. Gulēt uz oļiem gan negribas, tad jau labāk uz krēsla. Tikpat uzmanīgas ir arī manas attiecības ar jūru. Dziļums ir liels jau pie pašas platformas un var droši lēkt iekšā, bet ļoti sāļais Tirēnu jūras ūdens man liekas arī ļoti vēss, tāpēc vispirms izvēlos kāpnītes — nu gluži kā pensionārs Ķīpsalas peldbaseinā.
Pēc sekundēm desmit viļņošanās jau ir īsta bauda. Tāpat kā motorizēta gumijas laiva, kas ierodas pēcpusdienā un aizrauj uz restorānu citā līci kaimiņos. Koka lapenes apraksts piestāvētu romānam Krustēva Toma būda. Lielākā rota pie dēļu sienas ir baltu diegu tamborējums ar uzrakstu Ristorante Santa Croce un — ticiet vai ne! — auseklīšiem stūros. Rota ir arī mollīga restorāna saimniece, kas pati pasniedz pusdienas. Gardi! Tāpat kā citos nejauši izvēlētos restorāniņos tuvējā apkaimē. Dažas labas iestādes paplukušais izskats par ēdienu nepasaka itin neko — vietējie ar pastu spēj paveikt gastronomiskus brīnumus.
Satikšanās ar begemotu
Tā nu es čāpstinu, dzeru vietējo vīnu un mierīgi vēroju rosību pludmalē. Cilvēki piecdesmit saguluši rindā uz oļiem, tikpat daudzi šūpojas viļņos savās laivās un jahtās turpat līdzās.
Pāri visiem skan sešu jaunekļu izpriecas, iezveļoties ūdenī, raušoties atpakaļ, lai to pašu atkārotu vēl un vēl. Ar sajūsmu viņi sagaida arī pusdienas, ko pēc pasūtījuma pieved gumijas laivas šoferītis. Tad kādu laiku ir miers.
Klusumu pārtrauc tikai tūristu kuģīši. Tie vizina viesus gar krastu un pāri ūdenim atsūta saraustītu metālisku balsi no gida skaļruņa. "Dramatisks… krasts… villa… Sofija Lorē…"
Krasts tik tiešām ir dramatisks. It sevišķi, ja jāsēž pie auto stūres un jālīkumo pa vienīgo ceļu uz klints nogāzes. Vietām tas nolaižas 20 metru virs jūras līmeņa, citviet paceļas 130 metru augstumā.
Ceļu Statale 163 sāka būvēt 1840.gadā un pabeidza pēc 12 gadiem. Drīz pēc tam piekraste arī kļuva par vienu no populārākajām atpūtas vietām Eiropā. Tagad aptuveni 50 km garā strēle kopā ar daudzajām mazajām pilsētiņām iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Viens no vecajiem zvejnieku ciemiem — Amalfi — devis vārdu arī visam krastam.
Lai prātīgi izbrauktu cauri visām, jārēķinās ar divām stundām. Vietējie gan līkumos burtiski lido. Tāpat mazo nomāto fiatu sabaida satiksmes autobusi, kas kā tumšzili begemoti pārsteidz tad, kad vismazāk gaidīts. Ņemot vērā to itin regulāro parādīšanos, jāsecina, ka ceļot pa krastu itin raiti var arī ar sabiedrisko transportu.
Interesanti, kā uz šejieni tiek Sofija? Taču ne jau garā limuzīnā — tāds te asajos līkumos nobeigtos. Varbūt ar helikopteru? Vai drīzāk ar kuteri? Pēdējais variants izklausās ticami.
***
Praktiska informācija
- Transports
Avio. airBaltic tiešie reisi no Rīgas uz Romu trīs reizes nedēļā, no Ls 29 vienā virzienā.
Vilciens. Roma–Neapole vienā virzienā no 20 eiro (2 h 10 min.) Trenitalia.it. Līnija Circum Vesuviana Neapole–Sorrento – 3,5 eiro (aptuveni stunda)
Autonoma. Novacarhire.com salīdzina piecu firmu piedāvājumu
- Viesnīcu ieteikumi
Neapolē. Una Hotel Napoli. Moderna 4* viesnīca centrā, 2.vieta no 192 pilsētas viesnīcām TripAdvisor.com reitingā. No 92 eiro. Unahotels.it
Amalfi. Pirms pusotra mēneša atklāta villa Santa Maria ar septiņiem numuriem un privātu pludmali. 2 km no Amalfi pilsētiņas. No 140 eiro. Santamarialuxuryvilla.com
Positano. Ģimenes bed&breakfast tipa viesnīca Casa Cuccaro mazā ciematiņā virs Positano. No 70 eiro. Casacuccaro.it
Sorrento. Ģimenes bed&breakfast tipa viesnīca Casa Astarita mazā centrā. No 85 eiro. Casastarita.com
Ravello. Ģimenes bed&breakfast viesnīca B&B Ilimoni ir daļa no organiskās lauku saimniecības, kurā ražo olīveļļu un medu, audzē citronus. No 70 eiro. BB–Ilimoni.com
Praiano. Koloniālisma ēka Locanda Costa Diva ar plašu citronkoku dārzu. No 110 eiro. Locandacostadiva.it