Doma par tikšanos man neviļus radās pavisam nesen, kad telefona sarunā, apsveicot Baibu viņas 80. dzimšanas dienas rītā, painteresējos arī, kā jūtas viņas angļu buldoga šķirnes sunīte Endžija. Piedodiet, apsveicēji, kuri pašizolācijas laikā jubilārei uz aizņemto telefonu zvanīja stundu vai ilgāk. Par suņiem īsi runāt nesanāk. Cita starpā uzzināju, ka arī Baibas meitām Dacei Adviljonei un Annai Šteinai ir pa četrkājainam mīļumam. Sarunājām, un saulainā pavasara dienā ciemojos Daces ģimenes īpašumā Čiekurkalnā.
Īsts matriarhāts
Sarunādamās malkojam kafiju dārzā, bet suņi jārējas zaļajā mauriņā. Baibas dzīvesgudrā Endžija (11 g.), aizmirsusi par savu cienījamo vecumu, iesaistās rotaļās ar Daces sniegbalto Boloņas bišonu Mari (2 g.) un Annas krievu toiterjeru Sisi (4 g). Suņmeitenēm nav domstarpību, jo visas cieši pazīstamas. Sagadījies, ka Baibas, Daces un Annas dzīvesvietas atrodas viņām ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā pozīcijā. Anna dzīvo Purvciemā, Baiba Teikā, Zemitāna laukumā, bet Dace Čiekurkalnā. Šī iemesla dēļ nepieciešamības gadījumā nav nekādu problēmu uz ilgāku vai īsāku laiku nodot savu četrkājaino mīluli tuvinieka drošās gādīgās rokās. Vasarās visi kopā bieži uzturas Baibas vasarnīcā Duntē, Kursīšos. Tad dzimtas trīs vīrieši – Daces vīrs Ivo un dēli Svens (20) un Aleksis (11) – laiku vada trīs sieviešu un trīs suņu dāmu sabiedrībā. Īsts matriarhāts!
Eņģelim nebija laika
Baiba stāsta: "Dzīvnieki mūsu mājās bijuši vienmēr, galvenokārt rudi kaķi, visu vārdi ar burtu K – Karlo, Kača. Bija taksis Snufs un erdelterjers Arčibalds. Es pēc horoskopa esmu Pūķis, man ar suņiem it kā ne visai sapasē, taču mums vienmēr bija labi."
Anna un Dace turpina: "Kad mēs izaugām un katra rosījāmies savā dzīvē, nolēmām, ka mammai jāuzdāvina suns, lai viņa nejustos viena un biežāk ietu staigāt. Galvenais bija, lai suns no rītiem ilgi guļ, jo mamma pēc dabas ir īsta Pūce."
Pirmā bija angļu buldogs Pegija. Viņai bija laimīgs mūžs. Kad Pegija aizgāja aiz mākoņu maliņas, Baiba ar meitām no audzētavas Lietuvā atveda Endžiju. Tīģerkrāsas kucentiņš no metiena bija palicis pēdējais. Vārdu viņa ieguva no kāda plakāta, kurā bija attēlots angļu buldodziņš ar spārniņiem un paraksts – eņģelim nebija laika nolaisties uz zemes, tāpēc viņš atsūtīja mani."
Apaļīgajai suņu meitenei ir maldīgi dusmīgs izskats. "Kad miermīlīgā Endžija Duntē parādās pie vārtiem, neviens svešais tuvumā nenāk. Būtībā Endžija ir pieticīga, neuzbāzīga, ja kas, vienmēr paiet maliņā. Nedusmojas, kad esmu ilgi projām, un es viņai vienmēr par to atvainojos. Viņa ir mana beznosacījuma mīlestība, kurai tikai viens mīnuss – nevaru savu apalīti paņemt klēpī."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 8. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
jānis