Vismaz vienu reizi gadā vēlams veikt klīnisko izmeklēšanu, asins un urīna analīzes. Mūža otrajā pusē dzīvniekam svarīga pareiza slodze un ēdināšana. Respektīvi, nav jāpalaižas slinkumā un suns jāved kārtīgās pastaigās, bet vēl svarīgāk – mīlulis nav jāpārbaro.
Viena no biežākajām un sāpīgākajām vecuma pazīmēm suņiem ir locītavu stīvums, dažādas izcelsmes artrīti, artroze, displāzijas utt. Par suņa locītavu veselību īpaši jāsāk rūpēties jau no dzīvnieka pusmūža gadiem.
Sunim sāpju slieksnis ir daudz augstāks nekā cilvēkam, tāpēc klibums un sāpju izpausmes redzami var parādīties vēlāk, kad locītavās jau iestājušās nelabvēlīgas pārmaiņas. Slimība izpaužas, piemēram, kā smilkstēšana, nevēlēšanās celties un iet pastaigāties. Ja suns no rītiem ir stīvs un ceļas ar grūtībām, noteikti jādodas pie veterinārārsta, kas pēc diagnozes precizēšanas ieteiks nepieciešamo diētu, kustību vēlamo ierobežojumu, medikamentus. Nevajag vairīties no pretsāpju līdzekļu došanas dzīvniekam, jo tie ievērojami uzlabo viņa dzīves kvalitāti, suns kļūs priecīgāks un kustīgāks. Atsāpinošās zāles ieteiks veterinārārsts, bet nekādā gadījumā nav vēlams lietot medikamentus, ko sāpju noņemšanai lieto cilvēki.
Viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem locītavu veselībai ir Glyco – Flex Classic, kas sekmē šķidruma atjaunošanos locītavās. Šo līdzekli gatavo no Perna gliemenēm, kas organismam viegli uzņemamā veidā satur 57 dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kā arī vitamīnus un aminoskābes, kas sekmē locītavu virsmu un šķidruma atjaunošanos. Sākumā katru dienu jālieto pa 1 tbl. uz 14 dzīvnieka svara kilogramiem, sadalot tableti uz 2 reizēm. Pēc tam jāievēro uzturošā deva – 1/2 tbl. uz 14 kg svara dienā. Veciem suņiem obligāti jādod omega-3 un omega-6 taukskābes.
Gādīgs saimnieks pats daudz var palīdzēt savam četrkājainajam kompanjonam. Svarīgi ir vingrināt muskuļus. Tā no rītiem pēc naktsmiega sunim vajadzētu izstaipīt, izmasēt, iesildīt sāpošās kāju locītavas. Šīs prasmes jums ierādīs veterinārārsts. Pastaigas vēlams sākt lēnākā tempā. Nevajag ļaut dzīvniekam strauji skriet, lekt, nav ieteicamas ļoti garas pastaigas. Ja saimnieks jūt, ka suns ātri nogurst, labāk doties ārā biežāk, bet noiet īsākus ceļa gabalus. Jāparūpējas par suņa guļvietu, tai jābūt mīkstai un siltai. Vecu suni nedrīkst turēt pie ķēdes vai aukstā būdā. Jāgādā arī, lai mīlulim nav liekā svara, kas nodara pāri locītavām.
Atcerieties, tāpat kā cilvēki, arī suņi vecumdienās alkst pēc saimnieka gādības, uzmanības un mīļuma.