Tā kā tas tiek ražots dažādos reģionos un katra destilētava var izvēlēties savus augļus, nav viena konkrēta ābolu šķirņu saraksta, ko izmanto visi destilētāji. Bieži tiek izmantoti vietējie, reģionam un sezonai raksturīgie āboli, arī citi augļi.
Daži ražotāji izmanto arī savvaļas ābolus vai nekomerciālās šķirnes. Savvaļas āboli bieži ir mazāki un garšā intensīvāki – tie piešķir dzērienam bagātīgāku aromātu un garšu.
Ar ko atšķiras no kalvadosa?
Daudziem lasītājiem noteikti rodas jautājums – ar ko obstlers atšķiras no sava slavenā līdzinieka – Normandijas ābolu brendija kalvadosa? Tie ir divi atšķirīgi augļu brendiji – no dažādiem reģioniem, ražoti ar dažādām metodēm. Lai gan abi ir augļu destilāti, ražošanas process un galvenās izejvielas atšķiras.
Kalvadoss nāk no Normandijas Francijā. Tam ir piešķirts AOC (Appellation d’Origine Contrôlée) statuss, kas nozīmē, ka to atļauts ražot tikai noteiktā teritorijā, ievērojot stingrus noteikumus.
Obstleru ražo dažādos reģionos, īpaši Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, kā arī Austrijas lauku apvidos. Obstlera ražotājiem nav obligāti jāievēro stingri noteikumi par ražošanas vietu vai augļu izcelsmi. Tas dod lielāku elastību gan ražošanas procesā, gan augļu izvēlē.
Kalvadosu gatavo galvenokārt no āboliem (dažreiz pievienojot bumbierus), kas tiek raudzēti un destilēti. Lai radītu izsmalcinātu garšu, kalvadosam tiek izmantotas noteiktas ābolu šķirnes, bieži vien līdz pat 100 dažādu šķirņu.
Savukārt obstleru drīkst gatavot no dažādiem augļiem. Visbiežāk izmanto ābolus un bumbierus, taču var izmantot arī ķiršus, plūmes un citus augļus. Obstlers nereti ir jauktu augļu destilāts.
Abiem atšķiras arī ražošanas process – kalvadoss tiek destilēts divos posmos, kas ļauj radīt sarežģītāku un tīrāku garšu. Pēc destilācijas kalvadoss vismaz divus gadus tiek izturēts ozolkoka mucās. Bieži vien izturēšanas laiks ir daudz ilgāks (pat vairākas desmitgades). Izturēšana piešķir kalvadosam bagātīgas, nobriedušas un ozolkoka nianses.
Obstlers bieži tiek destilēts vienā, dažreiz divos posmos, tikai paretam tas tiek izturēts koka mucās. Daudzos gadījumos obstleru patērē kā jaunu dzērienu, tūlīt pēc destilācijas – tas ir skaidrs, ar izteiktu svaigu augļu garšu un bez koka ietekmes. Izturēšana mucās atšķirībā no kalvadosa obstleram notiek reti. Līdz ar to atšķiras arī garša un aromāts. Kalvadoss ilgstošās izturēšanas dēļ ir sarežģīts dzēriens ar dziļām, bagātīgām ābolu, vaniļas, karameļu, ozolkoka un žāvētu augļu notīm.
Obstlers parasti ir vieglāks un svaigāks, izteikti augļains – ar spēcīgu svaigu augļu aromātu, īpaši jūtami āboli un bumbieri. Tajos retajos gadījumos, kad obstlers tiek izturēts mucās, tas var iegūt koka un vaniļas notis, taču tās būs maigākas nekā kalvadosā.
Kopsavelkot – šie dzērieni atspoguļo atšķirīgus reģionālos, kultūras un ražošanas stilus un piedāvā atšķirīgu garšu.
Vai populārs mūsdienās?
Vai obstlers mūsdienās var sacensties ar citiem brendijiem? Pirms dažām desmitgadēm obstlera patēriņš bija cieši saistīts ar Bādenes-Virtembergas, Bavārijas un Austrijas Alpu lauku reģionu dzīvesveidu, vietējo kultūru un tradīcijām.
Savukārt mūsdienās, atdzimstot interesei par amatniecību, mājražotāju produkciju, reģionāliem ēdieniem un dzērieniem, šis dzēriens nāk modē. Obstlers kļuvis par daļu no šīs mūsdienu kustības, jo vietējās saimniecībās mazajās destilētavās, kur tas tiek ražots pēc tradicionālām metodēm, izmantojot pašu augļus, tiek piedāvāts augstas kvalitātes, autentisks dzēriens. Cilvēki arvien vairāk meklē tieši ko tādu un bauda šo dzērienu novadu pasākumos un svētkos kā digestīvu pēc maltītes. Mazās destilētavas un saimniecības bieži piedāvā arī degustācijas, kas piesaista interesentus no dažādām pasaules vietām.