Kampaņa veidota kā sociāls eksperiments, kurā trīs sabiedrībā zināmas ētera personības – Kristīne Garklāva, Magnuss Eriņš un Edgars Bāliņš – savās ikdienas gaitās mēģinās sadzīvot un mēroties spēkiem ar Diabētu, kura lomā iejutīsies mūziķis, improvizācijas teātra aktieris Nauris Brikmanis.
Sociālā eksperimenta laikā, 14. un 15. novembrī, dalībniekiem būs iespēja izdzīvot un ar dažādu uzdevumu un pārbaudījumu palīdzību uz "savas ādas" izbaudīt diabēta pacientu ikdienu – situācijas, kad diabēts ir blakus nepārtraukti, liek par sevi manīt ik uz soļa, pārsteidz brīžos, kad tas tiek gaidīts vismazāk, ievērojami apgrūtinot jebkuru cilvēka darbību un rīcību un dažkārt pat radot ne vien neveiklus, bet arī veselībai un dzīvībai bīstamus momentus.
"Nekad nebūtu iedomājusies, ka diabēta pacientiem nemitīgi "jāsadzīvo" un jābūt gataviem paciest tik daudz dažādu neērtību. Tērpjoties biezā apģērbā, paspēju "izbaudīt" karstuma viļņus – tipisku situāciju, kad, pēkšņi paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, diabēta pacients sāk pastiprināti svīst. Tāpat "uz savas ādas" izjutu to, kā, pēkšņi samazinoties glikozes daudzumam asinīs, diabēta pacients piedzīvo redzes traucējumus. Un tās nebeidzamās cukura līmeņa pārbaudes un nepārtrauktā ogļhidrātu daudzuma skaitīšana… Ņemot vērā visu, ar ko šiem cilvēkiem ikdienā nākas saskarties, mums pārējiem būtu jāvairo sevī līdzjūtība, izpratne un gatavības atbalstīt un palīdzēt," par savu pieredzi, iejūtoties diabēta pacienta ikdienā stāsta eksperimenta dalībniece Kristīne Garklāva.
Diabēts, kas tautā pazīstams arī kā "cukurslimība", rodas, kad organismā ir pazemināts insulīna daudzums. Reģistrēto diabēta slimnieku skaits Latvijā nepilnos divdesmit gados ir trīskāršojies – saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2001. gadā Latvijā ar cukura diabētu slimoja 29 492 cilvēki, savukārt 2017. gadā diabēts konstatēts jau 91 571 iedzīvotājam. Diemžēl liela daļa sabiedrības neizprot šīs slimības simptomus un gaitu, kā arī to, cik liela nozīme diabēta pacienta ikdienas dzīves kvalitātes nodrošināšanā ir līdzcilvēku atbalstam, iejūtībai un spējai pareizi rīkoties kritiskās situācijās.
"Ar cukura diabētu var iemācīties sadzīvot, kaut arī tas nozīmē speciālas diētas un medikamentu lietošanu visas dzīves garumā. Cilvēkiem ar diabētu katru dienu ir nepieciešams emocionālais un psiholoģiskais atbalsts, zinoši un izglītoti līdzcilvēki – īpaši izglītības iestādēs, ģimenes ārstu praksēs un pašvaldībās, kā arī informācija par aktualitātēm diabēta ārstēšanā, valsts finansējums vienreizējām adatām, stipriem cukura līmeņa kontrolei un jaunām tehnoloģijām, viegli pieejami speciālisti un arī iespēja dalīties pieredzē un piedalīties apmācībās," norāda Krista Teivāne, pacientu biedrības Latvijas Diabēta centrs dibinātāja un vadītāja, kura ar diabētu "sadzīvo" jau 28 gadus.
Kā pauž Krista, diabēta pacientiem ikdienā nākas saskarties ar ne mazumu problēmu. Paaugstināts vai pazemināts cukura līmenis asinīs var izraisīt svīšanu, bālumu un nespēku, roku un kāju trīci, miegainību, ēstgribas zudumu vai pastiprinātu izsalkumu, nespēju koncentrēties, apjukumu un izklaidību, sliktu dūšu, vemšanu, galvas sāpes un reiboņus, paātrinātu sirdsdarbību, palēninātu, neskaidru runu un daudzas citas komplikācijas. Tāpat diabētiķu pašsajūtu var ietekmēt arī tādi apstākļi kā stress, fiziska slodze un gaisa temperatūra. Turklāt, ja paaugstināts vai pazemināts cukura līmenis asinīs netiek novērsts, diabēta pacients var piedzīvot pat krampjus, lēkmes un samaņas zudumu. Savukārt ilgstoši nesaņemot nepieciešamo insulīna devu, kas nodrošina cukura līmeņa samazināšanos, iespējama saindēšanās ar ketonvielām (acetonu), kuras rezultātā, nesaņemot medicīnisko palīdzību, cilvēks var iet bojā.
Ārsti norāda, ka diabētu sākotnēji var nemaz nepamanīt, un tā ir ļoti nopietna slimība, pret kuru nevar izturēties vieglprātīgi. "Slimojot ar diabētu, katru dienu ir jāpievērš uzmanība savai veselībai un pastāvīgi jāveic cukura līmeņa pārbaudes. Paviršas, nenopietnas attieksmes gadījumā pacients pavisam viegli var iedzīvoties dažādās, ļoti nopietnās slimības komplikācijās, tostarp piedzīvot redzes bojājumus, pat aklumu, nervu un asinsvadu bojājumus, kas var izraisīt kāju amputāciju, sirds un asinsvadu slimības un diabētisko nefropātiju jeb progresējošu nieru slimību," par veselības traucējumiem, ko var izraisīt diabēts, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Una Lauga-Tuņina.
Sociālā eksperimenta norisei iespējams sekot līdzi Latvijas Diabēta centra mājaslapā un biedrības Facebook kontā. Latvijas Diabēta centrs ir pacientu biedrība, kas rūpējas par pirmā un otrā tipa diabēta pacientiem, regulāri organizējot kopīgus pasākumus, seminārus, apmācības, psihoterapeita konsultācijas un meistarklases, tāpat arī radošo darbu konkursus bērniem un pieaugušajiem. Biedrības paspārnē tapis arī žurnāls Diabēts un Dzīvestils.