Kad zinām, kā salami tiek gatavots, nākamais jautājums ir – kā to pareizi ēst? Protams, to var likt uz sviestmaizes. Jo īpaši tas attiecas uz tām plānajām, jau veikalā sašķērētajām šķēlēm. Bet riktīgu salami var ēst arī vienu pašu kā uzkodu, piekožot kādu zaļo olīvu vai kancīti sausa, cieta un tikpat nogatavināta siera kā pati salami. Man patīk itāļu pecorino (aitas piena siers), jo tā garša nenomāc desas garšu. Salami izcili garšo ar eļļā marinētiem artišokiem.
Vēl salami ir perfektas picas sastāvdaļa. Tik pat lieliska ir šīs desas klātbūtne jebkurā lēni sautētā ēdienā. Salami viens un divi uzlabo visparastāko makaroniem domāto tomātu mērci: sagrieziet to kubiņos, pievienojiet mērcei kopā ar ķiploku un kārtīgi izkarsējiet. Kopš izmēģināju balto pupiņu krēmzupu ar apceptiem salami salmiņiem, es nevienu pākšveidīgo (tostarp arī lēcu) ēdienu nespēju iedomāties bez šīs pikantās desas.
Nākamā desu grupa ir pusžāvētās un dūmdesas. Katrai no tām atšķiras ražošanas tehnoloģija.
Pusžāvētās desas vispirms tiek karsētas līdz 70 grādu temperatūrai, pēc tam 10–12 stundas lēni kūpinātas (40– 50 grādos).
Dūmdesas nekarsē. Pieliekot speciālus fermentus, piemēram, pienskābās baktērijas, vispirms sagatavo desas masu, ko pēc tam kūpina speciālās kamerās (kūpinātavās) līdz +24 grādu siltumā, kamēr desa sasniedz vēlamo pakāpi – sacietē. Kūpinātavās ir noteikta dūmu koncentrācija un gaisa plūsmas ātrums. Zemā kūpināšanas temperatūra nodrošina arī to, ka desā esošie fermenti liek tai dabiski gatavoties. Dūmdesu kūpinātāji visbiežāk izmanto parastos malkas dūmus – lapu koku skaidas, kas, ieliktas speciālās iekārtās, tiek berzētas, tā radot dūmus.
Trešā grupa ir vārītās desas – cīsiņi, sardeles, doktordesas. Arī šo desu grupā jārunā nevis par likuma normām, bet par vēsturisko aspektu. Cīsiņi un sardeles arī pieder pie vārīto desu grupas un no "parastajām" vārītajām desām atšķiras vien ar izmēru.
Cīsiņos un vārītajās desās liela daļa pildījuma nav gaļa (konkrēto daudzumu izvēlas ražotājs pats), bet dūmdesās un pusžāvētajās desās ražotāji neaizraujas ar surogtātproduktiem. Jo cietajām desām pievienotie sojas, piena produkti, dažādas emulsijas nepadodas kūpināšanas tehnoloģijām. Tāpēc, ja arī tām ir klāt nedaudz sojas u. c., tad parasti ļoti niecīgā daudzumā.
Kas ir pārējie produkti desās? Desām tiek pievienotas ES atļautās pārtikas piedevas. Piemēram, gandrīz visi ražotāji desām pievieno nitrītsāli, lai saglabātu desas sarkano krāsu. Reizēm vēl pievieno papildu krāsvielas, piemēram, karmīnskābi, lai desu padarītu vēl rozīgāku.
Agrāk vairumam desu tika pievienots arī garšas pastiprinātājs nātrija glutamāts, tagad ražotāji cenšas no tā atteikties. Vēl var būt pievienotas dažādas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas nav gaļa, t. i., iegūtas no dzīvnieki izcelsmes produkcijas, piemēram, ādām.