Kad un kā radās?
Kalvadosa stāsts ir cieši saistīts ar ābolu sidru, kas Normandijā bija pazīstams jau viduslaikos. Vēsturnieki min, ka destilēta sidra jeb ābolu brendija receptes Normandijā parādījās XVI gadsimtā. Pirmā rakstiskā liecība ir datēta ar 1553. gadu, kad kāds vietējais muižnieks pie notāra reģistrēja sidra destilēšanas procesu.
Nosaukums «kalvadoss» (Calvados) radies vēlāk. Ir dažādas versijas – viena no tām vēsta, ka tas aizgūts no spāņu kuģa El Calvador, kas avarēja pie Normandijas krastiem. Laika gaitā šis vārds kļuva par sinonīmu visam reģionam un tā izcilajam dzērienam.
Taču oficiāli kalvadoss kļuva aizsargāts dzēriens tikai XX gadsimtā. 1942. gadā Francijā tika ieviesta AOC (Appellation d’Origine Contrôlée) sistēma, kas nosaka ģeogrāfiskās izcelsmes garantiju. Tas nozīmē – īsts kalvadoss var būt tikai no Normandijas, un tā ražošana tiek stingri regulēta.
Kāpēc tieši Normandijā?
Normandija, Francijas ziemeļrietumi, klimatiski nav ideāli piemēroti vīnogām, taču āboli šajā reģionā aug labi. Normandijā aug vairāk nekā 200 dažādu ābolu šķirņu, no kurām daļa ir īpaši piemērotas sidra un kalvadosa gatavošanai.
Mitrais jūras klimats, auglīgās augsnes un daudzveidīgais ābolu klāsts radīja vidi, kur dabiski izveidojās tradīcija sidru ne tikai raudzēt, bet arī destilēt, tādējādi iegūstot ilgāk glabājamu un spēcīgāku dzērienu.
Kādus ābolus izmanto?
Kalvadosam tiek izmantotas tikai vietējās ābolu šķirnes. Starp tām populārākās ir ‘Bedan’, ‘Binet Rouge’, ‘Fréquin Rouge’, ‘Mettais’. Ābolu šķirņu maisījums ir noteicošais dzēriena līdzsvaram – rūgtie dod struktūru, saldie nodrošina alkohola saturu, bet skābie piešķir svaigumu.
Ražošanas process
Kalvadosa pamatā ir sidrs, kas tiek gatavots no īpašām ābolu šķirnēm – saldām, skābām un rūgtām, lai nodrošinātu līdzsvaru. Proporcijas parasti veido šādi: 40% rūgto ābolu, 40% saldskābo, 20% saldo šķirņu.
Kad sidrs izrūgst, to destilē. Pastāv divi galvenie kalvadosa veidi. Calvados Pays d’Auge ir gatavots ar dubulto destilāciju vara katlos, kas nodrošina īpašu dziļumu un aromātu. Savukārt Calvados AOC ir gatavots ar vienreizējo destilāciju kolonnas tipa aparātos, kas ļauj saglabāt augļu svaigumu.
Pēc destilācijas kalvadosu nogatavina ozolkoka mucās. Tieši tur tas iegūst dzintaraini zeltaino krāsu, smalkās garšas notis – vaniļu, karameli, garšvielas un, protams, ābolu aromātu. Nogatavināšana var ilgt no diviem gadiem līdz pat vairākiem gadu desmitiem. Populārākie zīmoli Kalvadosam ir gan lieli ražotāji, gan mazas ģimenes darītavas. Starp pazīstamākajiem zīmoliem pasaulē jāmin vairāki.
Boulard ir viens no vecākajiem un atpazīstamākajiem nosaukumiem, kas plaši pieejams arī ārpus Francijas.
Christian Drouin ir slavens ar smalkiem, izturētiem kalvadosiem, kurus novērtē gardēži.
Père Magloire plaši izplatīts zīmols ar ilgu vēsturi un plašu klāstu.
Château du Breuil ir premium kvalitātes ražotājs ar īpašu uzmanību mucu nogatavināšanai.
Kā baudīt?
Kalvadoss ir daudzpusīgs dzēriens. To var baudīt tīrā veidā noapaļotās degvīna vai brendija glāzēs, kas ļauj atklāt aromātus. Ieteicams baudīt istabas temperatūrā, lēni sildot glāzē ar roku.
Kalvadosu var baudīt ar ēdienu. Tas lieliski papildina Normandijas virtuvi. To bieži pasniedz kopā ar sieriem (īpaši Camembert vai Pontl’Évêque), ābolu desertiem, kā arī ar ceptu gaļu vai pīli.
Kalvadosu var izmantot arī kokteiļos – gan klasiskajos, gan jaunajos, piemēram, Jack Rose.
Visbeidzot, kalvadoss ir daļa no Trou Normand tradīcijas – Normandijā starp ēdienu kārtām tiek pasniegta neliela kalvadosa glāzīte, lai atsvaidzinātu garšas. Kalvadoss līdzās konjakam un armanjakam mūsdienās ir kļuvis par Normandijas simbolu un Francijas lepnumu. Tiem, kuri vēlas izgaršot rudens noskaņas glāzē, kalvadoss ir ideāls izvēles dzēriens – elegants, aromātisks un ar īstu Normandijas dvēseli.