Es šajā kategorijā ierindoju tās mērces, kurās dažādās proporcijās sakomplektēti galvenokārt tikai sasmalcināti zaļumi un eļļa. Bezgala vienkāršas un pašpietiekamas.
Itāļu pesto. Pirmo vijoli manā vasaras mērču sarakstā noteikti spēlē jau labi zināmā pesto mērce. Sākot ar jau labi zināmo bazilika un beidzot ar rukolas, pētersīļu vai koriandra pesto. Pesto lieliski papildina un piešķir nedaudz ekstravagantāku garšu grilētai vistai vai zivij. Līdzīgi kā pesto, gatavo arī citu zaļumu mērci. Ņem pāris sauju bazilika lapu, nelielu raudenes un piparmētru buntīti, kādu daiviņu ķiploka un olīveļļu. Visu sablendē viendabīgā masā un pasniedz, piemēram, ar grilētu papriku.
Argentīniešu čimičuri. Var izmēģināt arī argentīniešu piedevu steikam un grilētiem dārzeņiem, sauktu par čimičuri. Sakapā prāvu saišķi dažādu zaļumu: pētersīļu, raudenes, koriandra, sasmalcina vairākas ķiploka daivas, pievieno olīveļļu, etiķi, šķipsnu aso piparu, sāli un melnos piparus. Pirms notiesāšanas ļauj garšām pusstundu, stundu savilkties.
Itāļu gremolata. Ja gribas grilējumam vai ceptajām kartupeļu daivām piešķirt dienvidnieciskāku citrusu noti, talkā var ņemt itāļu gremolatu. Šai vairāk gan piedevai, nevis mērcei vajadzēs sakapāt bunti pētersīļu un kādas trīs ķiploka daivas, pierīvēt pāris citronu mizu un pasniegt nekavējoties.
Itāļu salsa verde. Runājot par zaļumu mērcēm, nevaru nepieminēt arī salsa verde, tulkojumā – zaļo mērci. Kaut kad agrāk tā bija auksta piedeva vārītai gaļai Itālijā, taču tā lieliski garšo arī pie grilētiem jūras produktiem vai ceptiem tomātiem. Sasmalcina labi daudz pētersīļu un tikpat bazilika. Pievieno pavisam nedaudz kaperu, dažas anšovu filejas, ķiploka daiviņu un ēdamkaroti citrona sulas. Ja ir gribēšana, var piešaut klāt arī nedaudz Dižonas sinepju vai sarkanvīna etiķa. Dāsni pievieno olīveļļu un pagatavo biezu mērci, kurai noteikti jāļauj ledusskapī pusstundu nostāvēties.
Jogurta mērces. Arī šajās mērcēs nav nekā pārgudra: tikai zaļumi, kāds svaigs dārzenis un jogurts, ideālā variantā grieķu, jo tas ir treknāks, biezāks un maigāks, bet var iztikt arī ar parasto bez piedevām. Te, tāpat kā zaļumu mērcēs, visu izšķir gaume.
Klasika – tzatziki mērce.
Ja esat atvēzējušies uz jēra gaļas kebabu, uzgrilējuši lasi vai spēks pieticis vien maizes apcepšanai uz oglēm, tzatziki visam iepriekšminētajam būs laba sabiedrotā. Tātad vajadzēs grieķu jogurtu, svaigu gurķi tik daudz, cik biezu mērci gribas, kādu daiviņu ķiploka, nedaudz citrona sulas vai baltvīna etiķa, nedaudz svaigas piparmētras, sāli un piparus. Vispirms, lai mērce nepārvērstos zupā, noteikti izgrebjam gurķa sēklas (drošības pēc var nokāst arī grebta gurķa rīvējumu). Gurķi smalki sakapā vai sarīvē uz rupjas rīves. Ķiploku un piparmētras vai dilli sasmalcina. Visu samaisa kopā un atkal ļauj garšām savilkties.