Sabiedrībā arvien plašāk sastopamies ar tādiem medicīniskiem terminiem kā veģetatīvā distonija, trauksmes vai panikas lēkmes, miega traucējumi, depresija, kas arī ir biežāk sastopamie psihes veselības traucējumi. Kā atpazīt šo traucējumu simptomus un pieņemt domu, ka sliktas pašsajūtas iemesls varētu slēpties mūsu psihes veselībā, skaidro ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš un ārsts psihiatrs Andris Saulītis.
Idealizē savu stāvokli
Jānis Vītiņš, vadoties pēc savas ārsta psihoterapeita pieredzes, atzīst, ka ar minētajiem traucējumiem ikdienā saskaras vairums cilvēku. Tajā pašā laikā socioloģiskajos pētījumos redzama cita aina. Nupat publicēti jaunākie Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa dati, kur tika vētīta arī sabiedrības saskarsme ar psihes veselības traucējumiem.
No 1004 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 18–74 gadu vecumā 3% atzina, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju, 5% – ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, 2% – ka piedzīvojuši panikas lēkmes, bet teju piektdaļa (18 %) – ka cieš no miega traucējumiem. Vairākums – 75% – atbildēja, ka nav saskārušies ar minētajiem psihes veselības traucējumiem. Tiesa, šī statistika neatbilst tiem cipariem, ko psihoterapeiti raduši pieredzēt praksē, tā nepārsteidz. "Atbildot uz šādu negaidītu jautājumu, visticamāk, nostrādā vajadzība rādīt savu "pareizo tēlu". Mūsu psihe fenomenāli "noslēpj" no sevis informāciju par emocionāli sliktu pašsajūtu. Patiesībā jau šī informācija arvien ir turpat, tomēr psihes veselības traucējumi vēl aizvien ir kaut kas pārāk biedējošs – cilvēkam ir tendence noliegt, ka viņam tie varētu piemist," skaidro J. Vītiņš.
To pierāda arī vairāki pētījumi. Piemēram, Takajanagi pētījums, kas pirms četriem gadiem tika veikts Baltimorā ASV, atklāja, ka ap 70% cilvēku, kuriem bija diagnosticēta trauksme vai depresija, pēc pieciem gadiem to socioloģiskajās aptaujās noliedza. Tikmēr pie "izmērāmākām" slimībām, tādām kā paaugstināts asinsspiediens vai cukura diabēts, tas netika novērots. Iemesli ir vairāki – vispirms jau paša cilvēka dabiska un veselīga spēja idealizēt savu stāvokli.
Var neatpazīt simptomus
"Vēl kāds būtisks faktors, ko svarīgi pieminēt, runājot par psihes veselību, ir tendence neatpazīt vai pārprast simptomus," norāda J. Vītiņš un turpina: "Piemēram, trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika – bieži tā izpaužas ar sirdsklauvēm, kuņģa – zarnu trakta problēmām, muguras muskuļu saspringumu, dzimumdzīves problēmām, aizkaitināmību. Līdz ar to cilvēks, visticamāk, slikto pašsajūtu izskaidro ar citiem cēloņiem – nepareizu uzturu, iespējams, "savilktu" vai "apsaldētu" muguru, stresu darbā. Var gadīties, ka persona izstaigā attiecīgus ārstus, taču cēloņi netiek atrasti – analīzes rāda, ka ar fizisko veselību viss kārtībā. Vienlaikus muguras vai galvas sāpes nepāriet, aizkaitināmība vai trauksmainība turpinās. Ja šāda situācija šķiet pazīstama, iespējams, ka ciešat no psihes veselības traucējumiem."
Miega problēmas, ko izjūtam atzina piektdaļa aptaujāto, var izpausties tieši kā trauksmes rezultāts. Samērā bieži trauksme neparādās uzreiz pēc traumējošā notikuma, liekot domāt, ka cilvēks saskaras ar "vājuma brīdi", kuram nav nopietna cēloņa un līdz ar to nav iespējama arī ārstēšana. Patiesā aina ir citāda – Latvijā 2015. gadā veiktajā pētījumā (Biomedicīna 2015) konstatēts, ka traucējumi, kas izpaudušies ar trauksmi, bijuši 16,1% ģimenes ārstu pacientu. Savukārt trīs gadus ilgušais multimetožu pētījums, kas tika veikts visās Eiropas valstīs pirms sešiem gadiem, atklāj, ka katru gadu ar mentāla rakstura traucējumiem sirgst vairāk nekā trešdaļa (38%) Eiropas iedzīvotāju. Turklāt šie dati neatšķīrās no līdzīga pētījuma, kas tika veikts 2005. gadā. Visbiežākie ir traucējumi, kas izpaudušies ar trauksmi – 14%, miega traucējumi vērojami uz pusi mazākā skaitā – 7%, depresija ir desmitajai daļai Eiropas iedzīvotāju – 10% un somatoformie traucējumi (Latvijā pazīstami arī kā veģetatīvā distonija) nomāc 6,3% eiropiešu.
Jautājums par uzticamību
"Risinājums ir kvalitatīva diagnostika un tai sekojoša psihoterapija, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai arī medikamentoza terapija, ko nozīmē psihiatrs. Abas tiek arī kombinētas, ja pacienta situācija to prasa," stāsta J. Vītiņš. Kā rāda minētais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss – 8% iedzīvotāju izmantojuši psihoterapiju savas dzīves uzlabošanai, 3% to dara pašlaik, bet 12% aptaujāto atzina, ka izjūt vajadzību pēc psihoterapeita/psihologa konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši. "Šis nav jautājums tikai par atļaušanos investēt savā veselībā – tas tiešām ir finansiāli atbildīgs lēmums. Šis ir jautājums arī par piedāvātās psihoterapeitiskās palīdzības kvalitāti un uzticamību," uzskata psihoterapeits J. Vītiņš.
Ar velnu pa purvu
"Mūsu seniori ir īpaši. Izdancojušies ar velnu pa purvu, tomēr izdzīvojuši," tēlaini raksturojot vēsturisko pagriezienu gaitu teju gadsimta garumā, norāda ārsts psihiatrs Andris Saulītis, viņš turpina: "Piedzīvot karu, pēckara periodu ar izsūtīšanām, iekārtu maiņu, dzīves, sadzīves pārbaudījumus, tad naudas maiņu, "vienā diennaktī" zaudējot iekrājumus – pēc stresa punktu daudzuma pēc šādas psihotraumatizācijas nevar būt iespējas cilvēkam palikt veselam, bez traucējumiem. Kā tos nosauc, nav izšķirošas nozīmes, jo zinātnieki vienmēr strīdas. Ja ņem vērā, kādus medikamentus šādos gadījumos cilvēki lieto – trankvilizatorus, alkoholu, nikotīnu, respektīvi, piekopjot neveselīgu dzīvesveidu, tad procenti, ar ko mēdz operēt pētījumos un aptaujās, tuvojas ciparam ar divām nullēm – simtam."
Jau K. G. Jungs teicis – parādiet man psihiski veselu cilvēku, un es viņu izārstēšu! "Kamēr eksistē tāds fenoments kā nāve, veselu cilvēku visas dzīves garumā kā tādu nav," uzsver A. Saulītis. Bet kā uzlabot konkrēta cilvēka dzīves kvalitāti? "Te jārunā par psihiatriju kā neiroloģijas "pazudušo māsu", kas atgriezusies mājās. Ir jārunā nevis par psihes, bet organisma kā tāda traucējumiem, kas izpaužas arī ar smadzeņu šūnu neironu nepietiekamu funkcionēšanu. Piemēram, asinsrites traucējumi tieši izsauc smadzeņu šūnu darbības traucējumus. Par īpašiem psihiskiem traucējumiem, kas eksistē atrauti no smadzenēm, psihiatrijā vairs nerunā. "Nepareizi domāt" ir tāpat kā nemazgāt rokas un pēc tam brīnīties, ka ir jāsēž uz poda," skaidro A. Saulītis.
Organisma sastāvdaļa
Jebkurš fizioloģisks traucējums, piemēram, nieru, sirdsdarbības, plaušu, aknu darbības traucējumi ietekmē visu organismu, tajā skaitā smadzeņu darbību. "Ja cilvēkam ir smagas sāpes – piemēram, reimatisms vai kājas lūzums, viņam būs psihes traucējumi. Viņš nedejos, nepriecāsies. Viņam būs nomāktas domas, garastāvoklis. Tas var izpausties dažādos veidos, bet tā tam jābūt, jo cilvēks ir vienots organisms," uzsver A. Saulītis. Viņš savā praksē bieži sastapies ar senioriem, kuri sirgst ar klasiskām vecuma kaitēm, kuriem ir traucēts miegs un mēdz novērot, teiksim, dusmu lēkmes. Viņi ir izmocīti un vīlušies – mediķos, mācītājos. "Veselības problēmas mēģinājuši ārstēt, kā nu māk, un dažkārt tas noved pie konfliktiem ģimenē, mēģinot vainu novelt uz sievu, vīru, bērniem vai valdību. Bet cilvēks varbūt nav normāli izgulējies pēdējos piecus gadus! Un to mūsdienās var sakārtot – arī ar medikamentozu ārstēšanu," iesaka psihiatrs.
Tāpat kā mūsdienās izmantojam zinātnes sasniegumus sadzīvē un tehnikā, arī psihiatrijā tos var veiksmīgi izmantot cilvēka ārstēšanā. "Diemžēl reāli tiek izmantotas ļoti vecas psihiatrijas metodes. Tas ir tāpat, kā dzīvot "kosmiskā" mājoklī ar ultramodernām iekārtām, bet iet ārā un izmantot sauso tualeti. Protams, tam ir attaisnojums – padomju stigmatizācijas, taču mūsdienās ir jāsaprot, ka smadzeņu neironi jāārstē tāpat, kā ārstējam sirdi, plaušas vai nieres. Psihoterapijā ir līdzīgi kā sportā, kur cilvēku trenē dažādiem vingrinājumiem. Taču vispirms pacients ir jāizveseļo līdz tādam līmenim, lai viņa smadzenes strādā fizioloģiskā normā un viņu varētu trenēt, jo, ja kāja ir salūzusi, treniņš te nelīdzēs. Jāfokusējas uz smadzenēm kā uz organisma sastāvdaļu," uzsver A. Saulītis.