Bibliotēka, kādu to pazīstu

Sorry, ja biju palaidis garām vispārinājumu par ekstrēmajām baudām...Tādi piemēri ,kā ar ekstrēmo sporta veidu pārstāvjiem ,manuprāt ierindojami pavisam citā kategorijā...Par tiem saka...trakie virza pasauli... pats esmu citas definīcijas piekritējs, proti, ka progresu veicina slinkums, bet tas mazliet no citas operas...

Domāju - nepieciešams paskaidrot, ka ekstrēmās baudas 06:31 pieminēju kā salīdzinājumu. Jums būs paslīdējis garām vārds - līdzīgi.

Kaut vai tas puisis, kas noslīka pie Kolkas. Es nezinu kāda viņam ģimenes situācija, bet man reiz bija labs draugs ( iespējams, Jūsuprāt slikti, ka krievs) kuru man neizdevās atrunāt no lidināšanās ar paštaisītu deltaplānu. Tā taču neaprakstāma bauda, bet nositās krītot , kliegdams no 100m. augstuma. Nu lūk, šīs baudas dēl bērns un jaunā sieva palika bez ļoti tuva cilvēka, zinu arī citus gadījumus ar citiem hobijiem. Tās ir tās ekstrēmās baudas. Islāms, tāpat kā citas reliģijas, nav vainojams, , ka daļa no sabiedrības dodas prom no dzimtajām mājām labākas(vieglākas) dzīves tīkojumos. Nu gluži kā latvieši Īrijā un Lielbritānijā, arī citur. Nez kāpēc , kad vēl tā nebija problēma, Ferge u.c. bagātās valstis veicināja imigrāciju, jo paši negribēja netīros darbus darīt. Taču tagad, kad nu šķiet par daudz, arvien skaļāk bazūnē nacisma taurēs, līdz izlien no alām Breivīki un tamlīdzīgi mēsli, starp citu vairums, baltie un kristieši. Vai nav jocīgi? Varētu pasmieties,, ja nebūtu tik traģiski.

Kas tad pēc Jūsu definīcijas ir tās"ekstrēmās baudas"?Vai Jums neliekas, ka Eiropai līdz kaklam ir musulmaņu iefiltrēšanās kristīgajā pasaulē?Domāju, ka Parīzē viens otrs tagad apsver, nedod Dievs, Norvēģijas variantu.... Sauciet to kā gribat, bet man ir absolūti vienalga , ko muslimi dara savās zemēs, lai tikai nebāžas virsū ar savām korāna gudrībām.....Viniem vispār vajadzētu būt zemākiem par zālīti, ja ir saņēmuši uzturēšanās atļauju Eiropā neiedomājamās rietumvalstu vieglprātības dēļ. Bet nē...Eiropas labumu pārēdies musulmanis grib pārtaisīt pasauli pēc sava ģīmja un līdzības.... Cerams, ka tas liks Francijas politiķiem ieklausīties Lepēnas viedoklī attiecībā uz imigrantiem no trešās pasaules valstīm....

Varmācības metodes ir atšķirīgas, turklāt , arī tie "pareizie" nebūt neizvairās nokaut, kad uzskata nodarījumu par nepiedodamu, vai šķiet, ka slikta ir tautība, vai rase, reizēm citas blēņas, politika un reliģija piemēram, un tam ir bezgala daudz piemēru. Protams, gadās, kad tas, kas kādam šķiet nevainīgs jociņš citu aizskar līdz sirds dziļumiem un liek rīkoties ekstrēmi atbilstoši savai mentalitātei. Par to nāktos padomāt ciniskās jokošanās praktizētājiem, parasti popularitātes vārdā, jo citu iemeslu grūti saskatīt kāpēc vajadzētu ņirgāties par lielas ļaužu grupas pielūgsmes objektiem. Nez ko Jūs domātu, ja kādi apgānītu Jums svētu simbolu. Nevis tikai idiotiski, būdami piedzērušies, tātad neadekvāti , čurātu pie Brīvības pieminekļa, bet skaidrā prātā apķēzī Latvijas karogu un to pasākumu tiražētu? P.S. Par tuviniekiem jādomā noteikti, bet vispirms tiem, kas to sabrūvēja. Līdzīgi, kā tiem, kuri savas ekstrēmas baudas dēļ, arī izrādīšanās dēļ, kļūstot par miroņiem, sagādā sāpes tiem , kas viņus mīl. Un nedomājiet, ka es cenšos attaisnot varmācību.

Protams, Senais, droši izmantojiet savas tiesības domāt, ka tas ir brīnišķīgi, ka musulmaņi rīkojas pa Eiropu kā pa savu ķešu..... Un to savu viedoklis vēl neaizmirstiet pateikt Parīzes slaktiņa upuru piederīgajiem.....

Es citur jau komentēju. Man ir pārliecība,ka rasu,seksuālu un politisku uzskatu krāsainība ir vispārcilvēcīga un mierpilna pasaules būtība, bet jebkura kara uzsākšana, vai virtuvē vai uz klaja lauka, svešā vai savā zemē ir iznīcība. Iznīcība,kas ir sākusies šo karu uzsācēju smadzenēs. Katram,kas sevi iedomājas soģa, kunga, vairāknepaēduša, mazāknovērtēta lomā ir strauji jāmeklē savu neirožu saknes. Un jālieto atbilstoši antidepresanti :) Vienmēr ir jautājums par trako kurš spēj pavilkt uz labākas pēcnāves dzīves, dāsnākas rītdienas, lielākas varenības apsolījuma nots veselu baru līdzskrējējus un atbalstītājus. Ehhh Kur traki,kad nav sava mugurkaula un tik dikti grib-as nepārbaudītu patiesību (vai tāda maz pastāv) tā vienkārši uzspiest.

Es respektēju Jūsu tiesības nākt klajā ar savu viedokli, taču, tā kā man arī ir tādas tiesības, es atļaušos secināt, ka Jūsu teiktais, kas apliecina pārliecību, ir drošs ceļš uz ekstrēmismu.

Par Z - Koreju absolūti neinteresējos...Mani uztrauc Eiropas liktenis - kas notiks ar to pēc rasu un ticību sajaukšanās.... kā tas noticis daļēji Amerikā .Neesmu bijis Austrālijā, tāpēc nevaru spriest ,kādas sejas tur redzamas ielās.... Francijai visdrīzāk piestāvētu pareizticīgs prezidents - dikti jau draudzējas ar krieviem.....bez tam tur daudzskaitlīga no Krievijas emigrējušo populācija, kas tomēr ir labāk nekā muslimi....

Varētu padomāt, ka labi gan tajās šauri nacionālajās valstīs(vai vispār tādas vēl ir?) kur tā nenotiek , bet notiek, diemžēl Pat Ziemeļkorejā, kas zināmā mēra norobežojusies no ļaunā multikulturālisma, nebauda tā augļus, notiek, vien to nepublicē. Vispār sūdīgi, ka Ameriku masveidā apdzīvo kristieši, nevis pagāni(kristiešu prāt ) indiāņi kur tiem vieta nolikta, un citur vēl sliktāk, Austrālijā, piemēram. Vai nē? P.S. Kas būtu slikts, ja Franciju pārvaldītu islamticīgs prezidents?

Nu kamēr tu pati ar sevi papļāpāsi, es iemetīšu mazu repliku vakardienas traģiskā notikuma sakarā Francijā. Diemžēl par Mišelu Velbeku zinu vien tik, ka ir tāds neordinārs rakstnieks.... bet tas, ka Franciju varētu pārvaldīt musulmaņu prezidents ir ļoti tuvu bēdīgajai realitātei.Te nu ir tie multikulturālisma augļi... Vecās Eiropas lielā vaina par atbalstu tautu sajaukšanās politikai.....Un paldies Dievam, ka mēs Latvijā neesam sasnieguši tādu dzīves līmeni, kas masveidā pievilinātu "haļavas" meklētājus no aziātu un afrikāņu valstīm.Nekristīgo ticību un citu rasu tautām jādzīvo viņu no laika gala noliktajās teritorijās...tāpat kā kristiešiem nav ko bāzties pie musulmaņiem .....

es te tā ar sevi papļāpāšu. Netīšām uzkāpu un tad izrāvu savas "datoraustiņas" un kaut kā salocīju to kontaktiņu un saliku atpakaļ un tagad ir tā,ka visa mūzika skan tā kā ar tādu atbalsi. Un es skatos visādas ziņas un tāda mūzika - kā no tāluma - no defekta efekts iztaisījās. Vismaz uz kādu laiku... Lūk.

nav vienas absolūtas patiesības , tāpēc arī tā ir kā ir. Es domāju,ka ja esam eiropieši, tad neder fanātiska attieksme un tas jāievēro arī citu reliģiju piederīgajiem. Briti un kas tik vēl te čurāja uz mūsu Brīvības pieminekļa - vai tāpēc mēs kādu šāvām, vai kāvām?Pat sodu smieklīgi mazu uzlikām tādiem. Es par ticības lietām pat ironizēt negribu, bet ja kādam tas ir svarīgi - kāpēc ,lai viņš neironizētu ? Ja reiz mēs esam civilizēta sabiedrība? Ja esam??? !!!

Patiesības ministrijai vajadzētu būt katra prātā.

Es izvairos kaut ko darīt, publicēt, ja skaidri zinu, ka tas var kādu sāpināt. Protams, no citu dusmām es nebaidos jo apzinos sevi stipru esam. Nogalināt tiesības nav nevienam, lai gan reizēm vara iestāsta un noliek situācijā - vai nu tu, vai viņš, kas ir ļoti sarežģīti. Manuprāt, labprātīgi slepkavas nav pilna apjoma cilvēki un tāpēc arī cilvēktiesības uz tādiem nav attiecināmas, vienalga , lai kas tie būtu.

jā, ofisu apsargāja divi poliči, kurus nošāva. Nu redzi, kā ir ar to vārda brīvību - pasaki man Senais - kura būs tā Patiesības ministrija, kas noteiks par, ko mēs drīkstam pasmieties, kritizēt, ironizēt un runāt un par ko nē? Ka es tev saku - mani izbanoja no LTV1 raidījumu komentāru telpa. Nu tā ir vārda brīvība? Cik soļi ir līdz izteiksmes brīvības aizliegumam un teroram? Man deputāts draudēs sūdzēt tiesā, jo viņam šķiet,ka es viņu apzināti apmeloju. Bet es uzskatu,ka man ir tiesības paust viedokli. Un mans viedoklis ir kritisks. Tie draudi - tā ir vārda brīvība? Ja vara melo un ar melošanu mani apvaino - man arī sūdzēt tiesā - deputātus, ministrus, valsts ierēdņus? Tad kas ir brīvība ? Un vai ir kaut jel viens arguments, kas dod tiesības vienam nogalināt otru? Par antiislamizācijas protestiem Vācijā es domāju,ka ja valdība neieklausīsies sabiedrības viedoklī,situācija tikai saasināsies un līs asinis.

Tas [pie cita raksta, bet par to pašu. Vai es esmu pārpratis, ka noslepkavotos apsargāja policija? P.S. Vārda brīvība atļauj,bet - Vai visu vajag darīt , kas atļauts, sevišķi , ja runa par fanātiskiem varmākām, kas izmanto reliģiju. Turklāt, švaks tas joks, kuru daudzi, vērtē kā cinismu.

par dzīvību cīnās uz ielas tikko sašauta policiste

Kas ir, neviens dīkdienis nevar neko jaunu uzrakstīt, piem., kā svinēja jaunā gada atnākšanu, cik izdzēra, kurā datumā pamodās, lai citiem dīkdieņiem būtu ko pakomentēt? Pārlasiet sleju saturu, tad ironizējiet. Tik gaužām daudzas pa tukšo. Tur jau tā lieta, ka problēmrakstu tikpat kā nav, tāpēc jau nekas cits neatliek kā aizpildīt ar dīkdienībām. Kā sauc, tā atsaucas. Bet nu jau vispār iestājies klusums. Kā sacīt, guļam ziemas miegā. Saldus sapņus. Pilnīgs pašapmierinājums

Tādas blēņas raksta citur. Palasies sejas grāmatā, tviterī u.t.t.

uzraksti - kā svinēji, ko dzēri,kad pamodies un mēs tā nokomentēsim,ka būsi kā veļmašīnā izmazgāts.

Man ir vien inbox adrese un es zinu par ko Tu jautā. Tik vien varu teikt, ka idiotu tomēr mazāk.

Piekrītu un priecājos, ka vēl kāds domā līdzīgi un tas vēl kāds esi Tu.

Kad devu grāmatu atpakaļ cilvēkam ,kas man iedeva lasīt , es tā arī teicu - lišķīga grāmata. Nevis intelektuāls, saprast un izprast notikušā cēloņu gribošs vēstījums ,bet kārtējais tautas raudināšanas un kolektīvās vaimanāšanas stāsts. Uz tā Latvijā nenotikušās lustrācijas fona, uz VDK vadītāja paziņojuma par Tautas Atmodas vadoņu sadarbību ar VDK un šo vadoņu klusēšanu, jo kā mēs zinam - tur ir cilvēki arī lielajā politikā, ne tikai literatūras zvaigznes .... Jā no tāda viedokļa - kārtējais darbs,kas tēmu uzrunā, bet tūlīt tad aiziet pa sānceliņu...

Kā pakaļdarinājums varbūt ir neizdevies, bet cik es saprotu no interntā lasītā un no grāmatveikalu pārdošanas topos uzrādītā - Zālītes Pieci pirksti ir viena no lasītākajām grāmatām Latvijā. Neatceros un slinkums pētīt vai tur kādu LALIGABAS balvu arī nesaņēma. Man personīgi šī grāmata bija tāda, kuru savu emociju dēļ nespēju palasīt. Centos sevi savaldīt ar domu,ka ja gribu savu viedokli - vajag izlasīt. bet - nepalīdzēja. Man katrs teikums likās lišķīgs, negodīgs, speciāli līdzjūtības un ciešanu raisošs - īsi sakot - kā skaņdarbs uz latviešu svētajām mazohistu jūtām balstīts. Tāpēc es ar visu savu svēto viedumu par šo grāmatu un vēl vairāk vai tā ir vai nav plaģiātisms izteikties nevaru - neesmu izlasījusi - nevarēju.

Domāju, ka Rudzītis pavilkās uz popularitātes pelnīšanas viļņa.Tīrā veidā viņa raksti nav ņemami par pilnu...."Šumu: viņš ir sataisījis...ar to pievērsdams sev kā personai sabiedrības uzmanību....varbūt tas ari bija vienīgais patiesais nodoms......pēc principa, ka tikai reklāma....Ko tur teikt....diezgan nožēlojami....

protams,ka atšķiras postpadomju vides feminisms no rietumu māsas. Šeit vēl slēptā veidā aktuāls ir jautājums par tiesībām būt pilnvērtīgai lēmējai un elementārām tiesībām uz :) kopīpašumu....Rudzīšatbalstītāju izraidīšanas no ligzdas un citas tīri cilvēcīgas opcijas.

Ja tu domā ar feministēm tās, kuras uzskata par uzmākšanos, kad tām pasniedz mēteli , tad tās ir divkārt nožēlojamas....Un kas tad ir šīs pasaules visvarenās sievietes bez vīriešu atbalsta....Vai atceries vēl nesen rādīto autobiogrāfisko filmu par Tečeri... Sieviete tiek tiktāl saudzēta ciktāl viņa atbilst vīriešu pasaules noteiktajai kārtībai...

nē, nedomāju. Manuprāt, šodienas tā sauktās feministes - liberālās pasaules sievietes ir daudz visvarošākas un visvarenākas kā padlaiku beztēvu ģimenēs uzaugušās.

Sveikta no piesnigušās Vidzemes! Interesanti kā ar tām krievietēm...redz, taisnību sakot arī mani tās arthouse filmas tā ne visai....un reizēm šķiet, ka tiešām tas ir tas - "ot žiru besitsja'....Bet tā es domāju tagad, kad dzīvē daudz kas ir pārvērtēts un nostājies sava vietā....Šajā Dieva pasaulītē ir tik daudz vienkāršu un nesarežģītu lietu, ko jaunībā cilvēks vienkārši neaptver....Un ja tobrīd kaut kas pietrūkst harmoniskai izaugsmei, tad gribas to meklēt sarežģītos psiholoģiskos labirintos..... Zinu zinu tās" visuvarošās"........tās diemžēl ir padomju pedagoģijas sekas....

Par Sokurova filmām,kuras pati nevienu neesmu redzējusi, jautāju savām kolēģēm krievietēm. Viņas saka, ka nepatīkot tādas arthouse filmas, ka filosofija nav kinofilmām domāts formāts. Tāpēc arī Bergmana filmas viņām nepatīkot. Tur esot tas - žiru besitstja - ka aiz nekā darīt izdomā problēmas un tad tās rubina. Es gan domāju,ka tur ir tomēr tas,ka tai brīdī,kad nav vairs ikdienišķā naudas pelnīšana,izdzīvošana - sākas tas,ko Sokrats teica, un senie Delfu orākuli teica - izzini sevi. Tikai tad,kad mans bērns paaugās un es nomaksāju kredītu par dzīvokli - es ieguvu elpu un laiku ,lai sevi izvērtētu. Tikai tad es pēkšņi sapratu un tieši no Zemeņu lauka Evalda tēla ietekmējos, ka man dzīvē ir pietrūcis tēva. Ka tieši tāpēc esmu no tām visvarošajām latvietēm - "es pati" un tad tomēr vienā brīdī kā miets atduries - nu nevar visu "es pati".

Labrītiņ, Skaistā. Protams, laika rats griežas. Šorīt nāku uz darbu - un pagriežos atpakal, bet tur liels , liels, dzeltens mēness pār spoguļgludo Daugavu. Fantastisks skats. Sokurova sakarā, ko vēl iedomājos. Vienā no intervijām - 70-o gadu sākumā Bergmanis saka, ka tehnoloģijas attīstās nenormālā atrumā un ka tas ir izmainījis mākslas uzdevumus un lomu sabiedrībā kardināli. Tie bija 70 - ie gadi. Vai nebūtu bijis vērts par to diksutēt šodien - 2015.gadā, kad nu jau gandrīz gadsimta ceturksni esam brīva nācija - kā tas ir ar mums? Ar mūsu kultūru. Šķiet tas bija Šlāpins, kurš teica, ka viņu nemaz tā neaizraujot O.Vācieša dzeja un Raiņa jau nu ne pa visam. Bet kāda dzeja aizrauj šodienas latvieti, cik ir dzejas lasītāji? Man vakardien vakarā iznāca braukt autobusā garāku gabalu un sēdēju blakus jaunai meitenei, kurai austiņās skanēja mūzika, kura lasīja kindle -( kā latviski pareizi būtu teikt?) un ik pa laikam paskatījās ,kas notiek autobusā. Un es viņu ar šķielējošu aci vēroju un spriedu,ka es tā nevarētu. Man tādā situācijā nekas no lasītā nepaliktu prātā. Bet viņa ir cita paaudze, kādi padsmit gadi viņai bija, viņai arī cita uztvere noteikti ir. Nu jā, bet kā tikko rakstīju - Latvijā vidējais vecums ir 40,4 gadi. Tantuki kā saka - dominē. Lūk. Lai seksīga un skaista diena, ar smiekliem un priekiem, sen esmu pelnījusi:))) un Tu jau nu pavisam noteikti :)))

stipru miegu būtu novēlējis, veci. Man pietiek ar nomoda sapņiem. Bet nu labi - tagad liela mēnesnīca un sniegs - tad jau laukos ir īsta baltā nakts. Redz kā labi Tev. Un zahars, jau nu nav pārtaisītājs, tas nu skaidrs. Apcerētājš un apdziedātājs, apspēlētājs - jā , bet jaunas pasaules idejas zaharu, manuprāt, neuztrauc. Pārāk maigs un trausls personāžs vēstures ratiem.

Tencinu par apvaicāšanos, jūtos tīri ciešami, ja ņem vērā manus viedos gadus.... Nu jā, zahars acīmredzot ir tādā vecumā kā es.... kādreiz "Kazas" un "Putnu dārza" laikos .....kad ir tā vēlme izprast un pārtaisīt pasauli ja ne labāku, tad vismaz savādāku.... Baltu naksniņu visiem!

Paldies, ka noskatījāties. Prieks. Par Sokurova skumjām un it kā bezizejas noskaņu piekrītu. Tur viņš labi seko Čehova lugās sastopamai bezgaisa noskaņai, Bergmaņa filmām, arī Lancmanis pēdējās intervijās smaidā nevaikstās. Man uz visu šo nav atbildes, kāpēc vispār tik daudz pesimistisko viedokļu par cilvēces rītdienu. Lauku veci, pilnīgi droši, kad lasu VLTBLNNK programmu man nav drūmi. Sekojot tai droši satiksim vadoni, labu iekšzemes kopproduktu, eksportu, visiem dzīvojamo platību un ģimenes auto. Vienoti Vācijai, Krievijai, Latvijai, Ukrainai...Šīs programmas iet pa spirāli. To arī Sokurovs labi pateica.

nu veci, kā šodien jūties? Man šķiet,ka jāņem vērā cik mums ir gadu. Cik es saprotu - zahars ir jaunāks par mums abiem un viņam ir citi dzīves uzdevumi. Tu veci, jau vispār kā tāds Baltais tētiņš tikai dziesmu vārdos gribi runāt un pasauli redzēt. Bet jauniem cilvēkiem, kuriem vēl bērni jārada un dzīve jānodzīvo - un gara dzīve vēl jādzīvo - tiem atkal ir asāka un būtiskāka vēlme izprast šo pasauli.

nezinu gan. Vai Lancmanim vēl ir kāda ticība. Man šķiet,ka viņš tā ļoti skaisti pateica,ka ugunsgrēkā Rīgas pilī sadega ne tikai senas vērtības, bet kaut kas daudz būtiskāks - ticība šai valstij. Un atkal - Senais , visu laiku uzsver,ka es sev esmu izveidojusi pārāk idealizētu Lancmaņa tēlu, bet es vērtēju pēc darbiem. Lancmanis bija V I E N Ī G A I S no visiem kultūras nozarē strādājošajiem, kuram bija pilsoniskā drosme noalidību un bezatbildību nosaukt īstajos vārdos. Tieši tad man viņš šausmīgi kaislīgi iepatikās. Jo šodien jau vīrišķība nav satusēt ar ministriju ierēdņiem, saziedot partijām un tad kļūt par "lieliem" vīriem, bet drosme ir lietas nosaukt īstajos vārdos. Sokurova runā mani nenormāli dziļi aizkustināja viņa sāpe par savu tautu. Ka viņš saka - cietumos visvairāk sēž mūsējie - krievi, kā tā var būt - ja mēs krievi esam Federācijas vadītāji. Tas man likās ļoti vīrišķīgi, drosmīgi, atbildīgi un tik ļoti ļoti vajadzīgi. Jau rakstīju - varu atkārtoties. Rudenī biju Ai Vei Vei izstādē, kurā bija par analogu traģēdiju mūsu Zolitūdei Ķīnā. Kur valsts bērnudārzu būvnieki uzcēla tā izzogot būvmateriālus,ka tas sabruka kā kāršu namiņš un simtiem bērnu gāja bojā. Ai vei vei par to runā, raksta, pauž mākslā - uzrunā ar to pasauli - lai caur mākslu darītu to, ko viņš kā mākslinieks var. Kā ir pie mums? Jautāju otrreiz - kur ir mūsu sokurovi? Elle un Indija- kur tie ir ? Esam vēl vispār dzīvi? Zahar, ievēroju, ko Tu teici par Kliedzieni un Čuksti, kura aina Tevi uzrunāja. Bet Tu zināji, ka šīs filmas aktieri paši bija arī producenti, jo Bergmanis filmas uzņemšanai nedabūja naudu. Iedomājies- VIENS NO 20 GS IZCILĀKAJIEM un daži apgalvo - pats izcilākais režisors nedabūja naudu filmai un tomēr filmēja un izdarīja un uzvarēja. Ka ir ar Latvijas kino? Kā !? Nu labi, Tev droši vien no manas bļaušanas sāp ausis. Nevaru,ka tie vīrieši i r tik trausli. Nu bet ko darīt - tāda ir dzīve.

Nu tad vēlā vakara stundā es ari pa replikai iemetīšu... Par Sokurovu... Sliecos piekrist Skaislei...drūmi un bezcerīgi...vismaz tajā lekcijā"ob otvetsvennosti....." patīk man viena frāze - Krievija neieredz vārdu "tolerance"....taču turpat pēc neilga brīža pats nonāk pretrunā ar sevis sacīto.... Panasenkovs vismaz nemaskējas - ir tāds kā ir..... bet...ko nu es tik daudz - nav man zināšanu bagāžas ne filozofijā ne antropoloģijā . Un taisnību sakot...uz pasaules vēl ir gana daudz vienkāršu un nesarežģītu lietu......to cilvēks saprot tikai tad, kad zināmu laiku viņam ir bijusi liegta piedalīšanās tajā visnotaļ brīnišķajā pasākumā , kas saucas - dzīve......

Tu raksti ļoti prātīgi, zahar, nu ko Tu. Bet - kā lai saka - viss tas,ko Tu raksti ir pareizi par 101 procentu un patiesībā viņš vēl tur saka visādas gudras lietas, bet nu nevar tā - runāt runāt un tad kā ar lielgabalu - izšaut stipri apstrīdamu lozungu, vai savu vienu patiesību. Protams,ka es piekasīšos - atradīšu kur piekasīties arī spoguļgludai ledus virsmai, vai pienbaltam mākonim, jo raksturs man tāds. Un tomēr. Lai uzrunātu sabiedrību - ir jābūt ļoti zinošam un atbildīgam. Jaunībā mani viena radiniece vairākkārt aicināja iet studēt teoloģiju un kļūt par mācītāju, bet pat ar visu savu jaunības maksimālismu es apzinājos,ka neko nezinu no šīs pasaules kārtības un būtības,lai es to no kanceles sludinātu. Kur nu vēl tagad. Nu jā - pārmest jau viegli. Laikam jau svarīgākais tomēr ir tas,ka viņš par to runā. Ka jāpieņem,ka viņš runā savas pasaulsapratnes, savas dzīves pieredzes un atziņu rāmjos. Neesmu sekojusi līdzi viņa gaitām. Man nez kāpēc ir sajūta,ka viss,kas nāk no Krievijas ir drūms un bezcerīgs. Biju taču Pēterburgā - burvīgi tur bija, un tomēr. Jo vairāk skatos - lasu spiegelonline - tāds tur to un to teicis - atrodu jūtjūbī - tur visādas diskusijas, strīdi - sabiedrība domā , aktīvi iesaistās. Krievijā man šķiet vairāk monologi. Nu ja - šķiet, jo neesmu sekojusi līdzi. Tas pats Panasenkovs - tur bija viena diskusija ar vienu "vecolaiku" vēsturnieku - bet tik brutāla , tik otru gar zemi noliekoša. Nebija patīkami. Tas trakākais ir tas - ka ja es diskutētu - es būtu tikpat brutāla un agresīva. Pieļauju, ka tas ir kaut kas no padlaikiem, kaut kas no tā ko un kā mācija pamatskolā un vidusskolā.

Nelauzi galvu, bet atceries banālo patiesību, ka ar cirvi, kas savulaik bija ļoti moderns rīks, var saskaldīt malku, taču var arī kādu nokaut.

Vēl. Skatījos jūtjūbī Bergmana inscinēto Strindberga Spoki izrādi. Un pie sevis spriedu - redz- mums ir Raiņa gads - kāpēc mūsu izcilnieki -Hermanis, Kairišs, vai jaunie - Suhanovs, Nastavševs, Seņkovs (kas par uzvārdiem!) - kāpēc tiem nevarēja uzticēt Raiņa lugu iestudēšanu. Ko saka visi gudrie prāti , un ko māca jau !!! sengrieķu vēsture - bez kultūras nav tauta, nav valsts. Kādu tad mēs veidojam to savu latviešu kultūru? Kas tad mums diktē to kultūrpolitiku - zelta teļa elks? Putins, Obama, Merķele? Kas?!

Nezinu vai načitannijs. Protams, ka Sokurovs pasaka tik daudz pareizu lietu. Man pirmā doma - pēc pirmajām 10 minūtēm bija - bet kur mūsējie sokurovi, kur? Piemēram, viņa apgalvojums,ka Gēte ir mūsu laika DA Vinči. Un es sev nevaru atbildēt vai piekrītu vai nē. Man no Gētes bibliotēkas ir paņemta milzīgi bieza grāmata par Gēti - stāv jau pusgadu - neesmu pat sākusi lasīt. Biju jau iedomājusies, ka nesīšu atpakaļ nelasītu, nevaru ciest to mēmo pārmetumu, bet nu atkal - nu būs jālasa. Tad es domāju,ka viņš nepasaka visu. Piemēram, viņš saka, ka moderno tehnoloģiju attīstība nodara milzu ļaunumu. Es ticu un piekrītu, bet !!! - tikpat liels ir arī labums. Nu jā -es nevaru precīzi pateikt vai tikpat liels, vai lielāks vai mazāks, bet ... teiksim es pati ... selfiji mani neinteresē tikai tāpēc,ka man tāds vecums,toties izmantoju īsziņas, internetu, sadzīves tehniku. Tā pati mūzika - kad klausos dzīvo mūziku - man spalvas ir gaisā - tik ļoti man tā patīk, tomēr - kaut ar nolaistām spalvām, bet mīlu klausīties mūziku arī diskos. Vakar spēlēja Vivaldi ziema un es piegāju pie loga - un vējš dancina tās siegpārsliņas tieši tās mūzikas ritmā un es ... man gribējās iekliegties kā Gētem - mirkli apstājies. Uz Rundāles pils Balto zāli, kur jau vairākkārt ir bijuši Vivaldi mūzikas koncerti neesmu tikusi, tīri transporta dēļ, bet lūk - mājās - īpašos apstākļos varu šo mūziku baudīt. Nu jā - par mani var teikt tāpat kā par Sokurovu načitannaja, bet tad padomā - esmu no kalpotāju - strādnieku dzimtām. Nav mani ņe paņi, ņe kņjaji , ne baroni gēnos. Padomā - es esmu bijusi Luvrā, esmu bijusi Kapri un Anakapri. Kā tautā mēdz teikt - nabagsēkla. Vai tas nav 21.gs. sasniegums? Jā ir multikultrālisms, ir vērtību devalvācija, ir islamizācija, "viskas" ir un tomēr - ir arī 21.gs. Es ieeju jūtjūbī un šodien klausos Sokurovu, rīt Marku Stainu, trešdien - teiksim Orsonu Velsu un ceturtdien , teiksim Reihu Ranicki. Man nav tāda līmeņa draugi, sarunbiedri, bet es tos varu satikt virtuālajā vidē un ar tiem veidot savu dialogu. Lūk. Bet - jebkurā gadījumā - paldies zaharam par šo linku un šo ideju. Tas ir tas vērtīgākais šajos komentāros. tev bučas, Senais:))

Nu es to kungu kompānijā,kurus Tu uzrunā, neesmu, jo man Sokurovs nešķiet tāds par kādu uzdodas, vien kā krievi saka - начитанный, kas nenozīmē , ka noteikti gudrs, vai apveltīts ar augstu intelektu.

Paldies Jums par saiti uz Sokurovu. Tur daudz sakarīgu viedokļu. Esmu ļoti pateicīgs Jums par to.

Labrītiņ. Nu jūk man Sokurovs ar Sorokinu. Centīšos noskatīties un noklausīties. Par vecumdienām - tā būtu laime,ja tā varētu tās pavadīt -tuvu dabai,ar mūziku,ar tuvajiem. Lasīju,ka laba nāve esot jānopelna, man šķiet,ka vecumdienas arī. Vispār - laba dzīve jānopelna. Sapņoju,ka vakarā eju pa ielu. Tumšs. Te pie laternas staba ieraugu cilvēku ar Kārļa Sebra seju, bet nosmērētu melnu kā uz Ottelo izrādi. Un es spriežu - izskatās pēc Sebra, bet tas taču miris. Uzreiz tas cilvēks ķeras manos garajos svārkos, jo grib mani aplaupīt. Es gribu izrauties un izskriet uz ielas, bet nospriežu ,ka nav jēgas,jo tur tāpat ir tumšs un neviena mašīna nebrauc. Mani svārki nostiepjas gari gari un es gribu attaisīt pogu, lai no tiem svārkiem izlektu un aizmuktu, bet neizdodas un tad es pamostos. Lūk. Otrs sapnis bija, ka mana dzīvokļa durvīm no ārpuses ir izzāģēta atslēga un ir mēģināts iekļūt dzīvoklī, bet iekšējās bultiņas dēļ to nevarēja izdarīt. Nospriedu ,ka jāzvana policijai. Lūk. Tādi pīrādziņi. Modos ar cerību,ka pazudušais kaitbordists būs atrasts.

Nu nevaru aiziet pie miera tev neatbildējis.....Mīļā sirds, tev laikam tiešām pat vakariņu nevajag - dod tik uzkost"naciķus".... Labāk ieķer lieku graķīti, lai prāts uz bučām nestos... Nepatīk man tas Bergmans...arī "Zemeņu lauks" nē.......Prāta vēl tā aina ar pulksteni , kuram nav rādītāju....bezcerības simbols ..... taču....rīt būs jauna diena.....

čau, veci. Nedomāju gan,ka mēle man ienaidnieks. Zini - neteikšu gan cik tieši man gadu, jo jauni puiši klausās, bet man joprojām nav sirmi mati. Toties manai radiniecei, kura ir klusētāja, kura visas emocijas patur sevī - viņai jau 25 gados bija sirmi mati. Ja viņa nekrāsotu - man šķiet viņai tagad visa galva būtu sirma. Ja es iedzeru un noreibstu - es kā tautā saka - lienu bučoties - smaidu, glaimoju un tiešām uzmācos. Savukārt, mana radiniece iedzerot un noreibstot vienmēr sāk raudāt un vienmēr sāk runāt par nāvi un kapiem. Es pieļauju domu,ka arī mūsu sabiedrība kļūs arvien nebrīvāka, arvien netaisnīgāka ( taviem naciķiem " paldies" par to , protams) ,ka pienāks brīdis - back to USSR ,ka nevarēsim publiski paust savu viedokli. Nu tad atkal pa kaktiem cilvēki runās. Bet kamēr drīkst - es savas emocijas izsaku. Ja citādi nevaru - konfliktēju, bet sevī neturu. Lūk. Ka Tev nepatīk Bergmaņa Zemeņu lauks es gan brīnos. Man tā ir tomēr viņa mīļākā filma. Jo vispār par tik drūmām filmām kā viņam grūti teikt - mīļākā filma. Bet Zemeņu lauks tomēr tāda gaiša - salīdzinājumā. Tā "lēkāšana" laikā - vasaras vējos, dārzos zem kokiem un pie ūdeņiem, vecāki,īpašie mūžam neaizmirstamie mirkļi. Un es kārtējo reizi nospriedu - cik man svētīgi tas dzīvē izveidojās,ka ne bērnībā, ne pamatskolas gados nejutu,ka esam no nabadzīgas ģimenes. Mīlestība bija kā saule ,kas gan apgaismo, gan sasilda, gan notur dzīvību. Nu ja - sentimentāli.

Nu redz, 2015.gadam jau esam noknibinājuši 4 dienas nost. Izskatās, ka KD-istu saime tās aizvadījusi vienā mierā - nevienam nav nodarīts pāri un neviens arī nav diži aizkaitināts.....kaut gan...tā ziņa par Dāvja ģimenes "skeletiem skapī".... nedaudz samulsināja.... Laikam reti kāds neziedoja mazā zēna operācijai Amerikā ....lai viņam veselība, taču.....noslēpumainības plīvurs, kas nu tagad parauts vaļā parāda ne visai smuku ainu.... Iespējams, ka viss nemaz nav tik melns kā šobrīd raksta sociālajos tīklos.... Skaisle, tu raksti, ka tu esi no tiem cilvēkiem , kas prātā - tas uz mēles.... Esmu dzirdējis teicienu, ka ir cilvēki , kuru mēle ir to ienaidnieks.....vai tml.....Cerams, ka jaunajā gadā mums visiem būs vairāk draugu nekā ienaidnieku... Mierīgu nakti visiem ....

Godavārds, biju "palaidusi" garām, ka tagad vidējais vecums Japānā ir 48 g vīriešiem un 49 g sievietēm. Latvijā - attiecīgi 40,4. Jā, ir ko padomāt.

jā un par tiem KD blogeriem, jāpieņem un jābeidz cerēt,ka cepti gaiļi sāks dziedāt. Ne kādam ir dūša, ne laiks, ne interese godīgi un atklāti izvērtēt procesus mūsu sabiedrībā. Ja tāda Gundega Repše nebūtu naudas dalītāja VKKF par viņas ļaunajiem vārdiem par latviešu tautu viņai atlikušos matus no galvas noēstu. Bet tagad ir klusums - vai kā jau viss pie mums - ne tā saprasta. Tad jau laikam esam tomēr lopi , kā viņa apgalvo - nesaprotam cilvēka teikto. Vai vēl tā padomāju - vienīgie kritiskie vārdi par kultūras procesiem, tai skaitā , par absolūtā miglā tīto pasākumu par LMM Rīgā, jā - vienīgā ,kas kaut ko SAVU spēja pateikt ir Zaige Gaile. Un arī spriežu -tāpēc,ka ir ekonomiski neatkarīga. Ka viņa apzinās,ka izdzīvos bez KM, bez VKKF. Tāpēc viņa tautu nelamā par lopiem - tas viņai nav vajadzīgs - tāda veida kaujas izcīnīt. Jā par tiem blogeriem. Man patika, ko šeit rakstīja Alise Tifentāle, ko rakstīja Māris Bērziņš. Naumani es nespēju novērtēt. Kā es iedomājos, kā viņš slavināja to bērnu porno, to Zils ir visskaistākā krāsa - tā man spalvas gaisā, nevaru pieņemt. Jā, tāpēc es tā apdomāju,ka gudrākais , ko šajā situācijā varu - ļauties,lai straume nes. Nelolot cerības, apzināties realitāti, savu, savas zemes, tautas, pasaules. Un tur jau uzsvar jāliek uz pašiniciatīvu - tā es domāju.

es,protams, varu uzreiz pieteikties par vienu no pļāpām. Es no tiem cilvēkiem, kuriem - kas prātā, tas uz mēles. Gribu kādu nelielu distanci no Bergmana, bet tad būtu labi - atgriezties pie viņa atkal. Šinīs brīvdienās tik daudz viņa filmu un interviju noskatījos. Sev atklāju,ka viņš ir bijis ļoti šarmants cilvēks. Kaut kā izskatam iepriekš nebiju pievērsusi uzmanību. Ļoti gudrs. Ļoti atbildīgs cilvēks. Katram filmēšanas rītam viņš ir bijis sagatavojies, izrunājies ar komandu. Par savām daudzajām sievām, tai skaitā, šķirtajām, un daudzajiem bērniem rūpējies. Viņa operu un teātru uzvedumi arī ir pieejami jūtūbī. Tā vispār ir milzīga mūsu laiku priekšrocība. Tādas informācijas pieejamība. Tai pat laikā - vecumdienas izvēlējās sagaidīt viens. Ne gluži izvēlējās, jo viņa pēdējā sieva nomira, bet viņam taču bija 9 bērni,bet viņš gribēja būt viens. Visvairāk mīlējis rudeni. Man kādreiz rudens riebās, bet lēnām sāku to pieņemt un novērtēt tā skaistumu. Varu iedomāties to kaifu - sēdēt uz silta mūrīša un vērot vētras trakošanu, ārdīšanos. Es arī tā gribētu, bet tad padomāju - nu jā - bet vakarā es labprāt ar kādu kopā gatavotu ēdienu, lasītu, skatītos, klausītos, runātu. Bet tā - visu laiku viens .... Tajā kaut kas ir, noteikti, bet ... BBC ir tāda dokfilma - Demogrāfiskā ziema. Tajā, starp citu, "uzstājas" arī mūsu Inese Šlesere. Tur runa ir par to,ka Eiropas civilizācija paliek arvien arvien vecāka, ka tas bremzē ekonomiku, ka var jau tajā investēt, bet ja nebūs jaunu cilvēku - nebūs ekonomiskās attīstības tik un tā. Šlesere min faktu,ka Latvijas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgadēs samazinājies par 13 procentiem, bet es domāju,ka tie ir pārāk optimistiski skaitļi ES apmānīšanai. Ka mūsu ir vēl mazāk. (Tikko lasīju,ka Dāvis, kuram Latvijas sabiedrība saziedoja naudu, ar vecākiem īstenībā dzīvojot Anglijā un te ieradušies tikai naudiņu - palīdzību palūgt). Kāds eksperts filmā saka - Romas impērija jau arī sabruka, jo tās armijā vairs nebija vai tikpat kā nebija iedzimto. Un ka nevajagot uztraukties. Tāda esot pasaules kārtība - civilizācijas uzplaukst, nozied un novīst. Tur neko nevarot darīt. Seksīgi gan, nospriedu. Kā būs tā dzīvosim, protams. Pagājušajā gadā biju AAE. Protams,ka vaļēju muti brīnījos par visiem tiem brīnumiem. Un tad kaut kur pa internetu skaistas bildes par Dubaiju meklējot atradu tādu- kur šaurā šaurā istabiņā - 1x 2 metri kā siļķes kārbā gulēja 4 strādnieki. Ne jau visiem tā, protams, un tomēr.

Bieži pamanāmā situācija, kad komentāri "aiziet" no raksta tēmas, apliecina, ka vai nu tēma ir garlaicīgi izplūdusi, vai tās vispār nav , tātad kārtējais rakstītājs tik vien kā papļāpājis, kas reizēm atstāj visai samocītu iespaidu.

Maniem dēliem arī ir skandināvu vārdi, bet ne no Kristīnes, Lavransa meitas, kaut gan tie jau iegājušies kā latviešu vārdi :) Veci, es jau nemetu ārā vērtīgas grāmatas, tik stulba jau nu es gluži neesmu :) Bet pa tiem padomju laikiem bija sakrājušās visādas.

Junona, runājot par "Kristīni Lavransa meitu" , Tava gaume sakrīt ar manas laimdotiņas gaumi....iedomājies....viņa pat 2 mūsu vecākajiem bērniem ielika vārdus no šīs grāmatas.... Es jau pats nebiju labāks - mūsu meitiņa peciņa arī dabūja skandināvisku vārdu..... Te Skaisle raksta par Bergmanu.Varbūt bija arī ģeniāls kā režisors....Ja nemaldos "Zemeņu lauks " ir viņa filma...Man nepatika - par daudz visādu depresīvu alegoriju. Bergmans pats sadzīvē, cik zināms, bija smaga rakstura un gluži neciešams... Junona, esi bijusi liela grēciniece, izmetot ārā grāmatas.Tiesa, arī es pāris grāmatas aiznesu uz miskasti...Atceros kā šodien..."Vasiks Trubačovs un viņa draugi" un vēl kaut ko tml......

Ko tad tu senajam arī iebilsti? Viņš taču saka to pašu.

Šeit es jums, abiem kungiem iebildīšu. Ikvienā tautā ir labi cilvēki un nelieši. Un nav tādu, tikai vienai tautai raksturīgu īpašību. Protams, ir izteiktākas un mazāk izteiktas, bet apgalvot, ka visi igauņi nu šausmīgo pretestību izrāda, bet visi latvieši visiem klanās, ir absolūti nepareizi. Tie ir stereotipi un vispārinājumi. Man darbā ļoti bieži ir jākontaktējas gan ar igauņiem, gan ar lietuviešiem, un es personiski labprātāk to daru ar lietuviešiem, nevis igauņiem, bet vienmēr ir izņēmumi. Man ir draugi, burvīgs igauņu pāris manos gados, kuriem nepiemīt neviena no igauņiem piedēvētajām īpašībām, viņi ir atvērti, komunikabli, sirsnīgi, izpalīdzīgi. Un es zinu vienu itāli, kurš ir absolūtais vienpatnis un īgņa :) Un man ļoti ļoti nepatīk, ka kaut kādas mūsu valdības neizdarības piedēvē visai latviešu tautai un tās sliktajām īpašībām. Nemūžam tam nepiekritīšu.

Paskat, bet man par igauņiem var'tu būt pilnīgi citādāks viedoklis, tomēr nē, jo domāju, ka tā bija vienkārši sagadīšanās, ka tur, kur mēs visi bijām iemesti, nevienam neprasot, kur bijām likteņa biedri, kur klājās ļoti grūti un bīstami, daži distancējās un gādāja tik par savu ādu, reizēm pat ignorējot, ka citiem kļūst sliktāk. Protams, tad man uzausa nosodījums pret igauņiem, jo tie daži izrādījās mūsu ziemeļu kaimiņi, bet tagad es tās šausmas, komplektā ar smerdeļiem atceroties, par tautību nedomāju un man interesants katra cilvēka, neatkarīgi no tautības viedoklis.

Nē, kāpēc...arī man ir visnotaļ interesanti iepazīt Jūsu un arī viena otra citādi domājoša latvieša viedokli....Cittautiešu viedokļi man vairāk vai mazāk vienaldzīgi, ciktāl tie nekrusto manas tautas dzīves telpu....Reizēm tā padomāju...nu kāpēc igauņi var būt monolīti, savilkties dūrītē pret svešo ietekmi....Kāpēc, mēs latvieši lokāmies līdzi te austrumu te rietumu vējos.... Mana vecāmāte savulaik ieprecējās pie igauņiem ,bet saņemot mantojumu Latvijā, pārvilināja savu eesti pois uz Latviju....Kaut kur tas igauņu gēns manī tomēr reizēm satrakojas.....

Man ir interesants katrs viedoklis un man patiktu ka citiem mans tāpat. Mana rīcība ar mantojamo nav saistīta ar apstākli, ka bērni dzīvo ārzemēs, kas mūsdienās vairs nemaz nav nekas tāds kā agrāk, turklāt visi jau nē. Es patiešām priecājos, ka esmu varējis dot iespēju katram interesentam, arī krievam, ķīnietim vai kādas citas tautas dēlam un meitai, kuriem nav jāatbild par vecāku grēkiem un mana visdziļākā pārliecība, ka ne tautība, ne kāda cita atšķirība nav noziedznieka pazīme. Un, ja runa par mantojumu, tad grāmatas nav tas, kas "jāmarinē" plauktos un skapjos, jo to vērtība ir saturs un sevišķi, ja tas saturs ir pieejams visiem. Labi, es neturpināšu neauglīgos mēģinājumus darīt Jums saprotamu manu viedokli un tāpēc, kā reiz teica kāds vīrs, kurš no spēcīgas personas nelaimīgi pārtapa par mīkstčaulīgu "diktatoru" , paliksim ,katrs savā vietā, pareizāk sakot, pie sava viedokļa. P.S. Kad satiksimies citur, būs interesanti uzzināt, kurš no mums tuvāk patiesībai, ko pagaidām šeit esot,mums nav lemts zināt.

Redz, Senais, ja mani bērni būtu projām ārzemēs , arī es pārliktu savā prātā... varbūt man ir vērts visas manis krātās grāmatas un arī ģimenes relikvijas|(cik nu to ir) atdot kādam muzejam vai bibliotēkai....Bet, tā kā visi manējie ir uz vietas, tad kāpēc lai viņus apdalītu...bez tam, mūsu sabiedrība ir gaužām neviendabīga kultūras mantojuma vērtēšanā.... Diemžēl manu senču kustāmais mantojums padlaikos tika izvazāts , ieskaitot senlaicīgas mēbeles un gleznas....manu vecāku gultās valstījās krievu duņkas....un kur vēl tēva milzīgā bibliotēka...droši vien tika nokurināta buržuikās.... Kad visu to iedomājos , asinis sāk vārīties....kāds te var būt "izlīgums"... Stop...esmu iebraucis tēmā , kas nav interesanta citiem...un Jums Senais droši vien nepavisam....

Jā, Senais, tā grāmata bija balta (nu jau diemžēl apdzeltējusi) ar reljefiem burtiem rakstīts "Liberts",autors J.Siliņš izdota Rīgā 1943.gadā J.Kadiļa apgādā. Kas Jūs mulsina manā vēlmē dabūt kaut ko savā īpašumā?Tās lietas, ko vēlos paturēt tikai sev....un pēc tam atstāt pēcnācējiem, nav tik daudz.... Iztirzājot plašāk , man nav vienalga , vai manu zemi bradās sveši zābaki......

Atvainojiet, ka neatbildēju Jūsu sveicienam, bet man jau gads pilnā sparā, tik vien atlicis kā beigas(gadam, ne man) sagaidīt.

Mani mulsina, ka Jums tik svarīgi ir dabūt savā īpašumā. P.S. Vai Jums ir tā baltā grāmata par Libertu.

Nu tad, sveikiņi visi jaunajā Tā Kunga 2015.gadā! Jauki, ka visi turpat vien esat - draudzīgā bariņā.....Jautājuma zīme ir nolikta "pie vietas" un mēs varam turpināt apmainīties viedokļiem par tēmām, kuras rosina gan iztēle gan ari pati dzīve...... Es jau te pirms kāda laika izpaudos par grāmatu tēmu..Neatceros,.kurš no dižgariem teicis;"Cik spēdams lasi grāmatas - tās prātu pacilā..." Konstatēju, ka mūsu nelielajam KD-istu pulciņam grāmata ir svēta lieta....protams arī man...Atšķirība vien tajā, ka vieniem patīk ļoooti gudras grāmatas, citiem vairāk izzinošās...Esmu no tiem, kas dod priekšroku ievērojamu personību biogrāfijām. Latvijas laikā bija vesela sērija šādu grāmatu.... Nu, lūk, es, mazs puišelis, tikko iemācījies lasīt reiz tiku klāt šādai vērtību krātuvei sava onkuļa mājas bēniņos...Rāvu cauri(kā Skaisle saka - riju) caurām dienām, klusītiņām nolīzdams aiz vecās pūra lādes....Tā uzzināju par Mopasānu, Dimā, ,Benvenuto Čellīnī, Rodēnu utt. Un jā, pie reizes manās kārajās roķelēs krita arī grāmata par L.Libertu kopā ar gleznu reprodukcijām.Varēju stundām pārskatīt šīs fascinējošās mazītiņās bildītes savās fantāzijās iztēlojoties gan dienvidzemju ainavas, gan krāšņos Nacionālās operas scenogrāfijas un kostīmu metus....Un tad es sev nosolījos, ka tad, kad izaugšu liels , man noteikti piederēs kaut viena Liberta glezna....protams neapjēdzot kur un par kādu naudu tā dabūjama.....Vēlāk tas arī realizējās...Arī grāmatas daudzkart esmu iekārojis personīgā īpašumā un nekad man nav paticis savas grāmatas dot citiem lasīšanai, jo ļoti daudzas tādējādi esmu zaudējis.... Mani bērni, zinot šo manu lasīšanas trakumu, bieži vien sadāvina daudz lasāmvielas, taču ne vienmēr trāpa desmitniekā.Nekas neatsver prieku pašam izvēlēties sev tīkamu grāmatu...Savulaik, kad labas grāmatas varēja dabūt tikai "pa blatu" atzīšos, ka amizierējos ar grāmatveikalu pārdevējām uz nebēdu.... Tā,lūk, mans vienkārša lasītāja provinciālais skatiens no laukiem.....

Patrenējies ātrlasīšanu un tad aptversi, ka ļoti ātri var daudz ko izlasīt. tas sevišķi aktuāli,kad laika atliek mazāk. Turklāt, pierādīts, ka izmantojot teksta uztveri kā attēlu, daudz labāk izlasītais saglabājas atmiņā un lieliski izdodas izlasītā apcerēšana. Parasti gan to noliedz, bet tie noliedzēji ir tie, kas nemāk, nesaprot eleganto ātrlasīšanu.

Maniem vecākim bija salīdzinoši daudz grāmatu. Bet tik un tā es regulāri gāju uz bibliotēku. Atceros - biju izlasījusi vairākas krāšņi ilustrētas grāmatiņas un paņēmusi jau jaunas, bibliotēkāre viszinīgi smaida - vai tad es iepriekšējās esot izlasījusi. Man gandrīz aizvainojuma asaras - kā tā var padomāt,ka es nelasītu grāmatas. Tagad es to izvērtējot spriežu,ka lasīšana mūsu ģimenē tika iezīsta ar mātes pienu un tēva gēniem (spermu - ja griebiet) , bet - manā ģimenē absolūti pietrūka pārrunās par izlasīto. Dalīšanās cilvēciskās jūtās un pārdzīvojumos par lasīto. Nedaudz, bet patiešām tikai nedaudz, šo situāciju uzlaboju attiecībā uz saviem bērniem. Centos visu pārrunāt - lasīto, teātros, kino, koncertos dzirdēto. Man bērns uzdāvināja tādas grāmatas Donna Tart The Goldfinch un Daniel Kahnemann Thinking Fast and Slow. Abas ir bestselleri. Mana problēma ir,ka es mēdzu grāmatas rīt, aprīt kā ēdienu. Un justies sūdīgi,kad apzinies - tā ir rīšana. Nevajag tā.

Jā, laikam pat atceros tos laikus iekš Apollo... Bija tāds laiks: atver Apollo, ir raksts par interesantu tēmu, komentāru daudz, liekas: "O, forši, būs ko palasīt, kādas citiem cilvēkiem pārdomas par to lietu". Atver - bet tur kaut kādi savā starpā pazīstami dīvainīši pļepina par kaut kādām lietām, kas ar raksta tēmu galīgi nekādā sakarā. Pašiem laikam liekas baigi kruti, bet no malas lasot - stipri garlaicīgi. Tur darbojās vairāki niki, kas visu laiku atkārtojās. Tā ka cilvēki no malas, kam tiešām par tēmu būtu bijis ko teikt, jau nemaz netika pie vārda, nevarēja izlauzties cauri tiem garajiem beztēmas penteriem.

Žurnāl IR komentāros ir izcili labi sakārtots,ka var labot savu uzrakstīto,tikko uzrkastīji un tad izlasīji. Man ir veca klaviatūra, un man ir problēma,ka man patskaņi lēkā pa nepareizām vietām vārdos. Un,protams, komati. Rakstot man ir sajūta,ka tiem pašiem jāsaliekās pareizi.

Es jau neaicinu ne uz kādu tikšanos, kaut es nebūtu pretī :) Un vēl kas man drusku nepatīk šajā formātā, tas, ka ir grūti atrast jaunos komentārus, ja tie netiek rakstīti pēc kārtas. Tagad pat, redzu, ka ir pievienoti četri jauni komentāri, bet lai tos atrastu, jāpārskata visi 189 :(

Piekrītu, vien tas ne visai ir par mani, jo es esmu totāls individuālists un noteikti netīkoju nevienu ne "atšifrēt" , ne satikt. P.S. Protams, kā vienmēr, ir kāds izņēmums, bet tas tik vien man zināms.