Biļetes pārdotas

Pogā vaļjā, pogo ciet. /laxtīgal(i)s/

Dažu tautiešu skaudību neiznīdēs nekas. Izdariet taču paši lbāk!! DL

Estradē dzied: "Uz nesatikšanos, uz ne-sa-tikšanos..." Paula ambicijas, kas apturējās maestro Jansona darba plānu dēļ, tagad norullēs, ticu, ka lēzeni nebūs, Pauls izlīdīs no pēdējās mizas, to viņš sen pelnījis, un maestro taisa reveransu, abi tak latvieši, Pauls, lai vai kāds, tomēr censonis, darbarūķis un latviešu daļas elks. *) jubileja vainagosies. Laime būtu, ja apstātos svinēt, lai nav kā Dreģītei, kas tomēr pēc komplekcijas daudz tuvāka Paulam, kad svinēja aumež un visur, parādīdama, "ka vistas prātiņš tai galvā" un UgunsGrēks. Gaume mūsu diženajiem dažiem ir deficīta režīmā, mēra sajūta kā skroderim, kurš visu ar olekt-mēru, noslānīja sievu un šī saslāba, ko citādi nebija iespējams, lūk, neatlaidīgas darbības mērs. Lūsiņš mums visvienkāršāko pasniedz, pat ne reklāmu, jo šiem večiem tādas nevajag. Lai mums lepnums, kā jau lumpeņiem, ka šo gan visu jau zinājām. Nav pat jājamzirdziņa, tas pirmajā zālē. No caura tukšā, tas Fedosejeva iedvēsmes auglis, Pauls un JANSONS JAU STARP CITU, JA KAS. REKLĀMAS STABS BEZKRĀSAINS UN ŠĶĪBS. Lūysiņas k-dze, LŪSIŅ, laika palicies nedaudz, taču dariet, sapurinieties, izvirziet sev MĒRĶI, ne kā nabaga radiniuece un galvenā recenzente- 2 vienā, stulbi, vot kā sanāk.

Vajag normālus diriģentus aicnāt, bet ne taču pogu. Sen visi orķestrī par viņu ierēc