Turklāt pieņemsim, ka es esmu lojālais, integrētais krievs, latviešiem pa prātam, kurš, piemēram, apmeklē visas Jaunā Rīgas teātra izrādes un dievina Gunu Zariņu. Es atteicos no Lattelecom joprojām piedāvātā kanāla RTR Planeta un iegrimu latviešu informatīvajā telpā. Izlasīju izrādes Cerību ezers režisora Vladislava Nastavševa interviju Delfi.lv. Diemžēl virsraksts bija tīši provokatīvs, izraujot no konteksta un sagrozot tekstu, acīmredzot, lai piesaistītu vairāk naidīgu komentāru. Droši vien sanāca par daudz pat redaktoram Ingum Bērziņam, kuru es, būdams integrētais krievs, vairāk pazīstu kā pozitīvā Dona dziesmu tekstu autoru, jo raksts ātri pazuda no arhīva.
Žurnālā Ir saruna ar Nastavševu bija korektos toņos, bet – ak, ironija! – tieši tā numura vāku rotāja sauklis Latvieši dzimst!. Es pat samirkšķināju acis – vai tiešām domāta Vairas Vīķes-Freibergas laikā proponētā politiskā nācija? Nebūt ne. Redaktore Nellija Ločmele un autore Māra Miķelsone priecājās nevis par Latvijas iedzīvotāju vai pilsoņu, bet tikai etnisko latviešu jaundzimušo skaita pieaugumu. Labo ziņu klāstā, viņuprāt, laikam iederējās infografika, kas informēja, ka cittautieši, jo sevišķi krievi, Latvijā vairāk mirst nekā dzimst. Tad es ielūkojos žurnālā Domuzīme, kura veidotāji pozicionējas kā nacionālliberāļi, kaut gan paustās idejas ir drīzāk ultralabējas. Uzmanību piesaistīja ar akadēmiskām regālijām bruņotu autoru publicistika: Vineta Poriņa, kuras vizītkartē piemirsts ierakstīt, ka viņa ir arī redzama Visu Latvijai! politiķe, deputāte, ierasti cēla trauksmi par latviešu valodas apdraudējumiem, jauniem datiem gan izpaliekot. Savukārt Raimonds Cerūzis aplūkoja Vācijas denacifikāciju, attēlojot to kā karā uzvarējušo valstu netaisnu pāridarījumu vācu tautai. Cita starpā viņš minēja ASV bijušā ārlietu ministra Morgentava, "kas bija cēlies no Vācijas ebrejiem, tādēļ izjuta personisku naidu pret vāciešiem" (citāts!), ieguldījumu pretstatā amerikāņiem ar "vācu asiņu piejaukumu". Zinātniskā tekstā šādi izteikumi gan būtu jāpaskaidro!
Tad es iegādājos Kultūrzīmes un komplektā ar to tiku pie Latvijas Avīzes. No tās es uzzināju par Krievijas mediju palaisto pīli par kādu ārsti, kas Latvijā atteikusies palīdzēt krieviski runājošai pacientei. Žurnāliste Māra Lībeka nevis atmaskoja Krievijas propagandas paņēmienu vienu gadījumu uzdot par tendenci, bet ārsti uzslavēja un gadījumu tieši mudināja pārvērst tendencē! Pie reizes palaižot savu – kontrpropagandas – pīli par agresīviem krievvalodīgajiem, kuri arvien biežāk terorizē latviešu ārstus. Bez jebkādiem datiem, protams.
Ziniet ko? Es kā krievs latviešu informatīvajā telpā laikam gan varētu uzturēties tikai kā mazohists. Taču tās veidotāji, šķiet, nemaz nav izskatījuši tādu iespēju.