Feļetona režīms

domāju ,ka attiecīgos brīžos grafomānija ir glābiņš Lūk,šodien bija darbīga diena, es - priecīga.Bet nosalu - mums nav pieslēgta apkure un māja veca un sēžot visu dienu - ātri paliek auksti. Pēc darba steidzos mājās. Gribēju ko iedzert - karstu kafiju un tēju sadzēros darbā - gribēju ko alkoholisku. Bet - viena lieta - biju šodien uzvilkusi 10 cm augstapapēdenes, nu tās, kuras ar 50 procentu atlaidi nopirku,kad bērns strādāja veikalā un kuras nevaru nonēsāt. Efekts ir, bet ja godīgi - jau pie mājām esot, dibens pavisam atšaujas un gribas vilkt tās kurpes nost, jo tomēr - nu ir tā slodze tomēr. Un pēkšņi redzu - sēž runčuks - jauns un smuku melnu spīdīgu kažoku un groza līdzi manām kājām savu galviņu ar lepnām ūsām un tad es sev teicu - mīļā - nu bija vērts, nu cik vīrieši šodien guva prieku no tavām smalkām kājiņām augstajās kurpītēs, nu kaut vai šis runču jaunskungs , debess - vai nav jaukti ka vari iepriecināt. Bet ! Otra lieta - mājās secinu - nav ne lāses alkohola - šito vilšanos, šito sāpi. Viss būtu derējis - i balzams, i brendijs, i liķieris - bet ne lāses - absolūts tukšums. Svārki nost, bikses virsū, un kā vecos laikos leca seglos, tā es uz sava creščendo ritenīša un uz lielveikalu prom. Kā savu nevainību ar sauso sarkanvīnu savulaik zaudēju - tā pie tā arī turos, esot veselīgs. Citu argumentu protams nevajag. Atlaides ir i šampjiem i brendijiem , bet nē paldies - man ir sava mūža mīlestība. Tikai pudeli un matu balinātāju somā liekot pēkšņi atceros - riteni ta nepieslēdzu - tas stāv pamests kā veca meita zaļumballē. Sirds man iesmeldzās - i par vecām meitām, i par pamestību. Nu protams, tā arī bija - stāv mans ritenītis viens un nevainīgs un neskarts. Zinu,ka mūzikas - īstās , lielās mūzikas, mīļi saviebsies , bet uzlieku Emmu Šaplinu Carmine meo - jo viņa spalgāk ņem tās augšas jo es vairāk pārdzīvoju. Gribas rudenī naktī mežā, gribas vismaz kailām kājām iebrist jūrā ... bet jāaudzē brīvība un drosme - tad jau - gan jau. Un viss atduras internetā ... un skribelēšanā

no sākuma es gribēju uzrakstīt,ka tieši mūzikas un operuzvedumu komentētāju rakstītais ir visinteresantākais, vismaz man. Jo droši vien ir kāds zelta vidusceļš starp profesionālo mūzikas kritiku un publikas vērtējumu par notikumiem mūzikā. Un par to publiku nospriedu, ka tā mums tomēr ir muzikāli izglītota. Kas nu ir tas ir.

tad vēl par vienu kundzi un patiesībā - par svarīgāko. Bija 100 gr kultūras raidījums, kurā bijušais VDK vadītājs Johansons skaidri un gaiši pateica,ka Atmodas vadītāji bariem un pa vienam gāja pie viņa konsultēties ko drīkst un ko nedrīkst darīt Atmodas laikā. Johansons nosauca divus uzvārdus - Ziedoni un Skulmi. Bet mēs visi zinām,ka viena no vadonēm bija arī Māra Zālīte, ka viens no vadoņiem bija Jānis Peters. Manā sapratnē par normālu lietu kārtību šiem manis minētajiem - arī Dainim Īvānam vajadzēja reaģēt uz šo Johansona publisko paziņojumu - vai nu to noliedzot, vai apstiprinot. Bet - cik zīmīgi - valda absolūts klusums. Ne nosauktie iespējamie un manā vērtējumā - ka patiesie čekistu atbalstītāji, Atmodas piesmējēji kaut kā reaģējuši , ne žurnālisti, ne sabiedrība. Drukā avīzes ar lielām smukām bildēm un gudrām runām par konceptuālismu Latvijā... bet - kam? Cik iilgi vēl? Lai istabā ienestu vāzi ar skaistiem rudens ziediem - vai nevajadzētu to istabu vispirms izmēzt, kārtīgi izmagāt no strutām un gļotām - no čekistu un viņu mocekļu līķiem? Tā mūsu neizrunātā pagātne, tā ir neaprakts līķis,kas visiem un visur velkas līdzi un patiesībā neļauj normāli dzīvot. Ko ja nes sasodītā slimā inteliģence, tad vismaz tauta būtu pelnījusi.

Par citu kundzi. Dagmāra Beitnere, Saprotiet mani pareizi, viņa bija mana pasniedzēja un man par viņu kā pasniedzēju ir vislabākās atmiņas un ne jau tikai tāpēc,ka man pie viņas bija augstākie novērtējumi,bet tāpēc,ka viņa bija no tām,kura aicināja lasīt un domāt pašiem. Bet - nesen biju uz kārtējo Langas - tāsdzejnieces rīkoto pasākumu par čekistiem. Uzstājas arī D.Beitnere. Skaisti un pareizi runā. Viņa aicina latviešus runāt tiešā runā, godīgi atklāti, bet saglabājot savstarpējo cieņu un kultūru. Un viņa uzrunā zāli, vai tā piekrīt un kāds nosaucas,ka nē un uzreiz Langa saka - piedodiet - diskusijas nav iespējamas. Starp citu - Langas organizētajos pasākumos nav iespējamas - tur tikai jau prezidijā sēdošo viedokļi tiek pausti. Jā, tad pagāja kāds laiciņš un pie operas bija akcija pret tās izīrēšanu Krutojam un vakarā TV Beitnerei tiek jautāts - kā jūs to vērtējat - to, ka operu izīrē Krutojam. Beitnere saka - jāsaprot, ka opermāksla ir tā,kas Latviju, latviešu kultūru no provinciālas nomales padarīja par pasaules kultūras centra sastāvdaļu. Žurnāliste saka - bet kā jūs šo faktu vērtējas. Beitnere - nu ir tik svarīgi apzināties, cik mums opera ir svarīga. Un es tā padomāju - kā tas ir - cik mums izskan tukši vārdi, bez seguma, bez ticības, bez degsmes, bez sirds asinīm. Beitnerei bija nenormāli skaista vīnsarkana kleita, skaista sieviete un tik nenormāli sasodīti latviska ....

es domāju,ka latviešu sabiedrības , latviešu tautas lielākais posts ir divkosība un liekulība. Šī raksta sakarā. Pirms kāda laika žurnālā Pastaiga bija intervija ar Ditu Rietumu. Cita starpā viņa apgalvoja ,ka viņai nākot vēmiens no anonīmajiem komentētājiem,ka tā esot tāda īpašā neveiksminieku suga utt. Un es pie sevis kā domāju - maita tāda, cik gadu ir redaktore Kultūras dienā - nav pat izvēli mums - komentētājiem devusi, lai mēs varētu rēgistrēties, bet sūdzās visai pasaulei ,ka no mums vēmiens nāk. Tāda divkosības un liekulības paraugstunda. Es citādi to nosaukt nespēju. Un starp citu, jūtos izmantota - uz mana rēķina kundze vemstās un saglabā figūru. Starp citu, pēc intervijas ar Gundegu Repši KD - nu to zemisko , pretīgo - es Rietumai un Adamaitei nosūtīju epastus ar lūgumu, lai KD eksperti izvērtē - vai tiešām Repše nenodarbojas ar atklātu un ciniksu korupciju. Lieki tiek , ka kundzes bija tā aizņemtas ar vemšanu,ka neuzskatīja par iespēju un vajadzību atbildēt - jā vai nē, vai vispār - neatbildēsim. Un tās mums tās kultūras žurnālistes - ar deguniem stumj mākoņus un nezin cik pārdesmit tūkstošiem elitārās sabiedrības kalpo, bet naudu un lielu naudu noplēš arī no nabagiem. Lūk, to es uzskatu par maucību un par īsto latviešu kultūras bojāeju. Tas visskumjākais ir tas,ka esmu piefiksēju sevī Kassandras sindromu. Diemžēl, bet tā ir.

man jau kaadu laiku te pat ni kompja IP adreses neljauj pielikt komentaarus :( laikam jau kaut kur uzkaapts uz varzhacs :) telefonaa neerti. Es ja nepiecieshams arii regjistreejos. Tomeer neuzskatu ka buutu jaaspiezh komenteet ar vardu un uzvaardu. Taa tieshaam var zaudeet darbu, bet par komenteeshanu neviens nemaksaa. Paartapt par publisku persinu? Taa jau taadu papilnam.Un man liekaa, ka daudzie pr-isti, socialogi, statistikji un antropologi barojas no komenteetaaju informaacijas.

Patīk tas, vai nē, bet komentāri patiesībā ir anonīmi arī tad, ja redzams vārds uzvārds, vai tajos publicējas reģistrējies caur Google+, Facebook, vai kādu citu vietu, jo - kas gan ir vienkāršāks(ne labāks) , kā uztaisīt viltus profilu ar vārdu kāds patīk. Var arī uztaisīt(izdomāt) LV personas kodu, vai AV Social Security number. Tas viss ir štrunts, ja un jo galvenais ir saturs, nevis autors.

Nu galīgi nepievienošos Inese Lūsiņas teiktajam par suņiem, kas slēpjas aiz nikiem. Jūsu darbs ir rakstīti ziņu portālos, bet komentētāju darbs - (blakus tam, ka tie var izpausties) vairot jūsu popularitāti un tātad ienākumus. Tad, kad man par komentēšanu maksās, tad es arī rakstīšu ar savu vārdu.

Kādā koncertā vakar jaunā talantīgā vijolniece spēlēja Brukneru? Līdz šim Brukners tā kā vairāk simfonijas vien rakstījis. Īpaši šīs diskusijas kontekstā prasītos pēc precizitātes...