Pavisam bezkaislīgu, jo tā zina, ka Kultūra nekur nepazudīs, ka bez Valsts nepastāvēs. Un ļaudis aizgrābti piepilda Baltās naktis ar savas klātbūtnes gaismu, klausoties rakstnieku un dzejnieku vārsmās, priecājoties par Radošumu, kāds dzimst tikai mūsu Valstī. Viņi, tie priecīgie ļauži, tak nemaz nezina, kādiem kauna un pazemojuma ceļiem gājuši cauri visi šie radošie cilvēki, lai izdzīvotu, pabarotu savus bērnus un radītu dzīvus paliekošus tekstus, kas kādreiz glabāsies Gaismas pilī, kur mūsu bērnu bērnu bērni tos lasīs bez anotācijām, kā tie tapuši, jo visas pēdas būs aizslaucītas! Neviens nākotnē pat nenojautīs, kādā līmenī, cik ļoti emocionāli paverdzināta tajos laikos bijusi Kultūra.Strādājot Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, gadījies sastapties ar citu tautu Kultūrām, kas arī atkarīgas no to Valstīm, tikai tur jūtama mīlestība un savstarpēja cieņa. Šie rakstnieki no svešām zemēm ir lepni par to, ka raksta un viņi lepojas arī ar savu Valsti. Braukājot uz aizjūru konferencēm, ir nācies atbildēt uz jautājumu, vai mūsu valstī ir operas nams un kinoteātri, un parasti šādi jautājumi tiek uzdoti pēc tam, kad atbildēts uz pirmo jautājumu: Cik pie jums nopelna rakstnieki?Tādos brīžos noslēpju galvu smiltīs, jo kauns no Valsts, kurā dzīvoju. Mūsu valoda ir maza un mēs gribam to mīlēt, lietot, skaitīt pantiņus, labot konstitūciju, saglabāt. Tāpēc mēs nebraucam prom. Un Valsts to zina. Viņa zina arī to, ka mēs, rakstnieki, nerakstām naudas dēļ. Un parasti jau tā ir, ka cilvēks, uzzinot, ka viņā vēl ir palicis kaut kas dzīvs, vēlas ar to dalīties. Un nevienas nakts darba stundas, trūkums, nabadzība neiznīdēs vēlmi rakstīt. Un to Valsts zina.Diemžēl Kultūru nevar ievietot krīzes centrā, noteikt piecdesmit metru distanci starp varmāku Valsti, iebarot trankvilizatorus. Vienīgi Valstij var palikt kauns no citām Valstīm un tā, iespējams, sāktu cienīt Kultūru kaut vai tikai tāpēc, lai radītu labu iespaidu. Tikai mums, rakstniekiem, arī mazrunīgajiem, aizbāzt mutes un sasiet rokas nebūs tik vienkārši, kad godīgi glabāta sakāmā būs gana sakrājies!Turpmāk gan, tiekoties ar lasītājiem skolās un bibliotēkās, neizvairīšos no jautājuma, nekaunēšos no savas Valsts, atbildot uz jautājumu: Cik nopelna rakstnieki?Melot nav labi.
Ģimenes traģēdija
Valsts un Kultūras attiecības ir varmācīgas. Valsts ir ļoti gudra - tā sit Kultūru tā, ka nevar redzēt zilumus. Kuras nu bij’ tās vietas? Galva. Dibens. Sirds. Un Valsts vienmēr parūpējas, lai Kultūrai kājās ir kaut vai nodīrātas apakšbikses, nu, lai tos zilumus neredz! Vēl viņa (Valsts) slēpj savas nejaukās attiecības ar Kultūru - saglabājot vēsu ģīmi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.