Agrāk bija teju vai dusmas, ka septembra sākumā vienlaikus notiek festivāli Dzejas dienas, Homo Novus, Survival Kit, Baltā nakts un Baltic Sea Docs, taču nu esmu atmetusi ar roku tam, ka šo pasākumu organizatori neieklausās manā un citu apmeklētāju viedoklī, ka tā visa ir par daudz, turklāt lielai daļai paralēli risinās savs festivāls ar nosaukumu "skola un 100 pulciņu". Uz jautājumu, kā to visu apvienot un vēl izdzīvot, atbildi, iespējams, varētu sniegt Survival Kit.
Šoreiz Izdzīvošanas komplektu, kas droši vien ir vajadzīgs ikvienam, no 7. septembra varēs "iegādāties" Vidzemes tirgū, kura norieta liecinieki esam bijuši jau ilgstoši. Lai kaut kā glābtu iztukšojušos "Matīsīti", garāmejot mēdzu tāpat parunāties ar tirgussievām un dažkārt nopirkt kaut ko, pēc kā man nemaz nav lielas nepieciešamības. Dažkārt tie ir ziedi no kioska, kurā karājas Māras Brašmanes fotogrāfijas pēc kādas no iepriekšējām mākslas akcijām. Arī tagad laikmetīgās mākslas festivālā varēs ieiet pa durvīm zem izkārtnes Gaļa un aplūkot mākslinieku refleksijas par tēmu Attāluma draudzības. Priekšplānā tiek izvirzītas saiknes ar Āfriku un to dažādās izpausmes cauri laikiem, tostarp PSRS tautu draudzībai ar Āfrikas valstīm.
Vēsture atkārtojas tieši tagad, kad redzam Putina centienus dibināt aliansi ar Āfrikas valstīm, lai veidotu kārtējo bloku pret Rietumiem. Bet ko grib pati Āfrika? Un vai šā kontinenta valstīm ir vienots skatījums? Un kas vispār ir Āfrika, ja domājam par to, atmetot klišejas? Un kāds tam visam ir sakars ar mums? Festivāla rīkotāji vēlas rosināt domāt par to, cik ciešas ir starptautiskās saiknes un cik vienotas ir starptautiskās alianses un organizācijas, ja runa ir par solidaritāti, nevis varu un ekonomiku. Taču mums ikdienā pat attālums līdz Latgalei liekas teju nepārvarams, tomēr, kad runa ir par robežu ar Baltkrieviju un Krieviju, tas šķiet tepat blakus.
Tas man liek aizdomāties par attālumiem attiecībās vispār. Kā tā var būt, ka vislielākais attālums nereti ir jāpārvar attiecībās ar sevi un līdz vistuvākajiem cilvēkiem izrādās vislielākā distance? Kāpēc dažreiz vislabāk jūties, parunājot ar draugiem tūkstošiem kilometru attālumā? Un cik ilgi var mīlēt cilvēku, kurš dzīvo citā valstī? Cik ilgi var mīlēt kādu, ja attālums šķeļ, nevis tuvina? Un skaidrs, ka arī Vakareiropā ir līdzīga attieksme pret, dievs vien zina, cik tālo, Ukrainu un cilvēku izpratnes trūkums, kāpēc būtu jāuztur šāda "attāluma draudzība", kas izmaksā tik dārgi ieroču un munīcijas izteiksmē.
Survival Kit izstādē ir arī darbi, kuru tapšanā ir piedalījušies skolēni no dažādām Latvijas vietām, arī no tik tālās Latgales, – kā atgādinājums, ka visi esam viena liela alianse (ideālistiska nostādne, par kuras lomu tomēr neizdevās pārliecināt visas jauno valdību potenciāli veidojošās partijas), kam ir jāsadodas rokās, lai padarītu pasauli (vai iesākumā pašu valsti un sabiedrību) par nedaudz sakarīgāku vietu.
Lai kuru festivālu jūs izvēlētos apmeklēt, apakšā tiem visiem ir viena struktūra, kas veidojas tikai, dalībniekiem savstarpēji mijiedarbojoties, sadarbojoties un uzturot tuvākas vai tālākas attiecības.