Jautājumi un jautātāji

satori Zēgners raksta šādus vārdus. Un tie ir tik nenormāli krasā pretrunā ar to, ko visi satoristi un literāti ar jundzēm priekšgalā izdarīja ar Raini un Aspaziju viņu jubilejas gadā. Desmitiem iesācēji, demsitiem caurkritušie tiek lasīti, publicēti un sludināti, bet .... nu jā... Saprotama lieta, ka vieglāk ir kritizēt nekā darīt, bet sev par attaisnojumu varu teikt, ka tas,kas man ir jādara - ir izdarīts. Ja es uzņemtos vairāk, ja es izvirzītu sev mēŗkus citus - nu jā, tad būtu jādara , nevis jāraksta.... "Dzeja notiek tajā brīdī, kad lasītājs to lasa, kad klausītājs to dzird. Atvilktņu dziļumos vai grāmatu plauktu putekļos dzeja kļūst par vienkārši apdrukātu papīru."

Man jau gan liekas, ka Vējš ir aktuālu tēmu pacēlis. Gan par latviešu valodas lietojumu, gan par ksenofobiju un rasismu Latvijā. Pārāk daudz briesmīgā valodā uzrakstītu rakstiņu nācies lasīt internetā. Tāda profesija kā redaktors laikam vispār vairs neeksistē, jo ir izskausta izmaksu samazināšanas nolūkā. Un tā ksenofobija un rasisms vienkārši duras acīs...no attāluma skatoties.

Laikam jau tāpēc, ka neraksta Kāpēc!

Kāpēc KD skata texti jau faktiski gadiem ir pārsvarā tādi tukši vāvuļojumi?

Vējš sapūta čaukstošas lapas, Vilnītis pačaukstināja. Tukši un sekli, cienītais. Vai Jums šķiet, ka esat ko būtisku un nemirstīgu pateicis?

īsi neprotu - tāpēc būs gari. Es uzaugu melu atmosfērā , kad bija viena oficiālā un otra - neoficiālā sabiedriskā doma. Tagad es spriežu ,ka situācija ir tāda, ka tā atmosfēra ir vēl šizofrēniskāka. Lūk, žurnāla Pastaigas šķiet, septembra numurā bija apraksts par S. Košeļevas romānu Rīga-Maskava. Ideja tāda, ka romāns ir tik traģisks , ka aizcērts elpu un ļauj V.Šekspīram atpūsties. Nevar būt nekā labāka par S.K. debijas romānu. Lasot šo reklāmu es sapratu, es automātiski pieņēmu,ka tie ir meli. Tie ir klaji, prasti , auksti meli. Jo - kas ir Šekspīrs ? Nepārspēts ģēnijs. Labi - senie grieķi Eshils, Sofokls,Eiripīds varētu ar Šekspīru sacensties, bet tas arī viss. Un manā vērtējumā - apgalvojot, ka Košeļeva ir uzrakstījusi kaut ko - ko kaut vai tikai pielīdzināt Šekspīram - tā ir vienlaicīgi ģēnija nonivelēšana, jeb teiksim, atspārdīšana, gan tā vienlaicīgi ir zema un prasta ironija par jaunās autores romānu. Kas patiesībā nav slikts, bet pielīdzināts Šeskpīram - kļūst smieklīgs. Vēl. Mēs zinam, ka Šekspīrs bija ģēnijs. Ir ģēnijs. Jautājums - cik no mums ir lasījuši kaut vienu Š. lugu. Mans jaunākais bērns kategoriski atteicās lasīt. Obligāti ieteicamajā sarakstā bija vismaz viena Š. luga- viņa izvēlējās R. un Dž. Bet , protams, pat to neizlasīja. Līdz ar - pat ja notiktu brīnums - un viņš izlasītu reklāmu par Košeļevas romānu - tā sapratne , apjēgsma , kas ir Šekspīrs - cilvēkam nav. Tā ir tā nākotnes pasaule , uz kuru virzamies - tas lasītāju loks ir ar citām vērtībām, ar citiem orientieriem, ar citām gaidām un prasībām pret literatūru. Alberts Bels to sauc par patvēruma literatūru -to fantāzijas žanru, kurā tu ieej un esi kā citā pasaulē. Un tas atkal ir tik interesanti - fantāzijas pasaule , kur pilnīgi viss ir iespējams,kur vienīgā robeža ir katra rakstītāja vai lasītāja prāta spējas. Tā interesanti kaut kā.

Tur muļķus un pašdarbniekus neņēma.

Bet Cekā. Čeka bija ABSOLŪTI PAKĻAUTA CEKAI.

Jā, jā, partikulas nelietošana ir tas lielākais IZAICINĀJUMS, kurš mazina valodas KAPACITĀTI.

Pūrē disen i? sens stāsts :)

Rekur ir izdevība pavaicāt, vai Vilnis Vējš tiešām ir čekists?

"Vai" nelietošana jautājot, protams, ir briesmīga. Bet vēl trakāka ir "PAR" lietošana tur, kur būtu jālieto elegantais latviskais ģenitīvs. Galvenais PAR šo "PAR" ir tas, ka nav saprotams, no kurienes tas vispār ir ienācis.