Spēlēt diseni no platēm – tas ir arhaisms! – pirms pārdesmit gadiem mūs ar Dambi jeb Raimondu Lagimovu tā laika kulta atpūtas vietā Pulkvedim neviens neraksta kaunināja Kaspars Bindemanis, lepni pasitis savā milža padusē portatīvo datoru. Tā cietā diska atmiņas failos viņam bija vairāk mūzikas, nekā mēs ar Dambi vinila plašu formātā spētu no savām mājām atgādāt līdz Pulkvedim pat ar kravas automašīnām. Tad jau vēlāk nāca vēl vieglāki laiki ar YouTube un Spotify, kas dod iespēju, nepiesārņojot sava datora atmiņu ar mūzikas failiem, gandrīz jebko no pasaulē jebkad radītā uzreiz atskaņot un varbūt pat saņemt no konkrētās dziesmas uzstājīgā tīkotāja labu dzeramnaudu.
Bet kāds vispār ir prieks visu nakti blenzt datorā un klikšķināt uz kāda faila no bezgalīgā saraksta, ja tev nav kontakta ar mūzikas nesēju un nekas tavu acu priekšā fiziski negriežas? Jā, arī platē ir konservēta mūzika, bet tu to turi rokās, uzmanīgi izņēmis no vāciņa, pēc kura dizaina nekļūdīgi atpazīsti, ka tieši šī ir tā plate, ko tagad vēlies uzlikt, gūstot arī estētisku baudījumu. Notīri ar birstīti putekļus un ar saudzīgu, izjustu, vieglu, bet precīzu kustību uzliec adatu īstajā vietā, nevis vienkārši uzbliez pa pogu vai peli.
Bezpersonisku klikšķu mūsu dzīvē jau tāpat pietiek, un kāpēc mums pie šīm darbībām jāpieskaita arī baudas, viena no kurām ir mūzikas klausīšanās un pat publiska atskaņošana? Deviņdesmitajos gados cilvēki lidināja ārā plates, nākamajā desmitgadē nekam vairs nevajadzīgas šķita kasetes, pagājušajā jau arī kompaktdiski atbrīvoja dzīvojamās telpas, jo "tagad taču ir digitālais laikmets un visa mūsu dzīve ir pārcēlusies uz datoru". Hallo! Tu vēl kādreiz pacel acis no datora vai telefona, lai beidzot pamanītu, ka tavs jaunais auto varbūt ir ērts un pilda savas pamatfunkcijas, bet neizskatās ne pēc kā?
Negribētos sevi pasludināt par kaut kādu baigo gudrinieku, bet ticību plates formātam nepazaudēju arī tai nelabvēlīgākajos laikos, kad tika likvidēta rūpnīca Rīgā, bet tagad jau ar pilnu jaudu darbojas jaunizveidotā Semikols Record Pressing. Vēl pirms tās tika atklāta ražotne Tartu, un tagad plates atkal ieņem nopietnu vietu mūsu ikdienā. Sūtījumu aizkavēšanās atcelto avioreisu dēļ pēdējos mēnešos varbūt piebremzēja iepirkšanos ārzemēs, bet lieliskus ierakstus vinila platēs nesen izdevuši arī daudzi Latvijas mūziķi, kuru vidū ir Nikto, Les Attitudes Spectrales, Kasetes, Stūrī zēvele, Sign Libra, Pacific K, jauno albumu platē gatavojas izlaist Baložu pilni pagalmi, savu katalogu nemitīgi papildina džeza izdevniecība Jersika Records. Klasiskos ierakstus beidzot vinilā sarūpējuši Dzeltenie pastnieki, K.Remonts, un pat Prāta vētra papildus jaunākajiem albumiem platē izdevusi arī savu visu laiku labāko albumu Veronika. Mūsu acis nav paredzētas tikai blenšanai ekrānā un mūsu pirksti – klikšķiem. Ausis – tās jau pašas sajutīs.