Uz jaunumiem ātri reaģēja Šampanieša padome, precīzāk sakot, Šampaņas vīna starpnozaru padome, un laipni atgādināja, ka šampanietis ir starptautiski aizsargāts produkts, kura nosaukuma lietojums nevietā un nelaikā var beigties ar tiesu darbiem (Decanter, 2013. gada novembris). To vai citu iemeslu dēļ apzīmējums "šampanieša krāsa" šobrīd sastopams vienīgi interneta blogeru apskatos, bet iPhone 5S ir "zelta krāsā".
Apple piesardzība ir saprotama. Uzņēmumam vairākkārt nācies tiesāties par nosaukumiem, ieskaitot Apple un iPhone. Pašlaik tas atrodas tiesas procesu mudžeklī, ko žurnālisti nodēvējuši par patentu karu. Daļēji tas ir apzinātas Apple stratēģijas rezultāts, jo 2006. gadā, kad uzņēmums bija spiests samaksāt 100 miljonu dolāru "pārnēsājamas mūzikas atskaņojošas ierīces" patenta turētājiem, Stīvs Džobss esot licis jaunajā Apple telefonā patentēt pilnīgi visu, ko iespējams, ieskaitot, piemēram, ekrāna četrstūrainās ikonas ar noapaļotajiem stūriem. Apple un citi uzņēmumi cenšas pieteikt patentu pat tad, ja zina, ka pieteikums tiks noraidītas, jo tā vismaz ir garantija, ka arī citi konkrēto ideju nevarēs pasludināt par savu (Ch. Duhigg, S. Lohr The Patent, Used as a Sword, NYT, 2012. gada 7. oktobris). Kā norādījuši daudzi komentētāji, patentu karš drīzāk kavē, nevis sekmē tehnoloģiju attīstību – ne tikai tāpēc, ka ikviena tava kustība var beigties ar tiesāšanos, bet arī tāpēc, ka individuālie izgudrotāji vai mazi, inovatīvi uzņēmumi šai spēlei nevar turēt līdzi.
Autortiesību jomā plašākā nozīmē procesi ir notikuši līdzīgi. Prātā nāk kaut vai Roberta Dārntona minētais piemērs par elektronisko Alises Brīnumzemē izdevumu, kurā bija noteikts, ka grāmatu nedrīkst aizdot, atdot un skaļi lasīt (New York Review of Books, 2010. gada 28. oktobris). Tomēr būtu naivi apgalvot, ka šādi gadījumi ir novēršami ar vienu vai otru uzlabojumu likumā, jo tie nav vienkārši absurdi, bet gan izriet no kaut kādiem sākotnējiem pieņēmumiem, kuru attīstībai pēdējos pārdesmit gados piemīt savdabīga un diezgan dzelžaina loģika. Apgaismības sapni par progresu, ko nodrošina brīva ideju apmaiņa, nomaina centieni privatizēt jebkuru ideju un jebkuru radošās darbības izpausmi. Un atkal viegli pamanīt tos, kuriem šāda kārtība ir izdevīgāka nekā citiem.
Alternatīva nav ideju un radošā darba primitīva nacionalizācija tautas uzplaukuma vai progresa vārdā. Droši vien ir jāmeklē jauni veidi, kā domāt par autorību un tās novērtējumu sabiedrībā. Alternatīvu meklējumiem ir veltīta arī starptautiskā Open Access kustība, kuras mērķis ir "atbalstīt bezmaksas brīvpieeju elektroniskajiem resursiem izglītības un akadēmiskajā vidē".