Ir tāda klišeja – ja rakstniekam galvā caurvējš, iecerētā romāna varoņu gaitas ir paredzamas, vislabāk ķerties pie laikrakstu kriminālziņu hronikas. Analogajā laikmetā autori krāja kladītēs avīžu izgriezumus, lai brīžos, kad mūzas būs pametušas spalvas tecinātāju, varētu ātri savērpt sižeta līniju neparedzamos līkločos. Kā normālam radošajam, ar iedvesmojošiem laikrakstu stāstiņiem un fotogrāfijām arī man ir piepačkāts pilns dators un telefons, tomēr atzīšos, ka nesen izveidoju folderi īpašai tēmai – smaržu aprakstiem latviešu valodā.
Viss sākās ar to, ka nespēju uzturēties pie smaržu veikalu stendiem – tur ir tik daudz mulsinošu pudelīšu, gaiss smags no laika gaitā izpūsto parfīmu atmiņām, un tad vēl nākas uzrauties uz apmeklētājiem, kas nopēta tevi un, secinājuši, ka tu neblenz pretī, sāk cītīgi pūst sev testerus karstajās vietās – padusēs, aiz mēteļa apkakles un starp kājām. Introvertā pieeja, pētot parfīmu veikalu mājaslapas, man ir piemērotāka. Smaržu apraksti uzbudina ne mazāk kā iespēja novilkt testera lapiņu zem deguna. Smaržu nianšu apraksti ir mani šolaiku izgriezumi no avīzēm, kurus krāju nebaltām dienām, kad mūzas būs mani pametušas.
Esmu gatavs nomesties ceļos tā cilvēka priekšā, kas parfīmu apraksta kā "melno trifeli, kas ķircināta ar zemes un kutinātas miesas saldo smagumu", un zinu, ka vēlētos būt piepildīts ar "piekūna ādas smaržu" vai "skumju, kausētu medu, kas pārlej visu kā dzintara lietus". Lūdzu, dodiet man to aromātu, kurā "īrisa pelnu mākoņi virpuļo kā dramatiski laika apstākļi". Ak, cik skaista pudelīte maisījumam, kurā "brīnums atraisās no saules apspīdētiem ziediem, kas mūsu izsalkumu maisa virpuļojošās tumsas, zelta cerības un sašutušas debess mākoņos"!
Jā, es lasīju jauno Krievijas nacionālo standartu, kā veikt masu apbedījumus. Tur ir uzskaitīts, cik garās bedrēs var likt līķus, cik daudz ķermeņu kopējā bedrē un cik cilvēkresursu ir vajadzīgs, lai bedri piepildītu. Lai apraktu 1000 cilvēku, ir nepieciešamas 16 cilvēkvienības un divas transporta vienības, un šāds darbs ir izdarāms triju dienu laikā. Ātrākas līķu mineralizācijas nolūkos masu kapu apakšā jāveido šķidrumu uzņemošas akas, kā arī jāveido ventilācijas kanāli no kapu apakšas līdz virszemei.
Pag, pie kā mēs palikām?! Es domāju par to, cik viegli un vasarīgi smaržo "citrusaugu pušķis, kas atrodas uz rožu ziedlapiņu gultas un kuru atbalsta skābekļa putošana". Sastāvdaļa, kas man īpaši patīk un raisa tādu kā atkarību, ir spermas vaļa zarnās veidojušies taukaini sabiezējumi. Tie rodas no nesagremotām kalmāru daļām, kas stumdās pa zarnām, līdz valis tās izkakā. Jo ilgāk kunkulis ar nosaukumu "ambra" peld sāļajā jūrā, jo labāk, un tieši šis elements ir viena no raksturīgajām detaļām "kosmosa aromātam, kurš ierakstījis sevī degoša metāla smaržu, brīdi, kad atver durvis, lai izkāptu no kosmosa kuģa". Šobrīd, šķiet, es vienlaikus sajūtu kraukšķīgu rīta rasu, sandalkoka provokatīvo solījumu, sultāna aicinājumu un masu kapu ventilācijas šahtu tvaikus.