Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 25. februāris
Alma, Annemarija

Sveiciens svētkos!

Nedēļas nogalē notiks divi zīmīgi notikumi. Sestdien, 9. decembrī, Berlīnē tiks pasniegtas Eiropas Kinoakadēmijas balvas, savukārt Rīgas senākais un skaistākais kinoteātris Splendid Palace svinēs savu 100. dzimšanas dienu

Šiem diviem pasākumiem ir tieša un netieša saikne. Tieša, jo Eiropas Kinoakadēmijas ceremonija 9. decembrī tiks translēta kinoteātra mājaslapā kā viens no Splendid Palace jubilejas svinību elementiem, netieša – Splendid Palace ir viens no būtiskākajiem Eiropas kino balstiem Latvijā, kinoteātris, kura repertuāra pamatu veido Eiropas filmas un nacionālais kino. Tātad sestdien pilnīgi noteikti ir svētku diena visiem tiem, kuri seko līdzi Eiropas kino procesam un izprot tā nozīmi. 

Eiropas Kinoakadēmijas balvai jau ir cienījama vēsture. Tā tiek piešķirta kopš 1988. gada un savulaik tika nodibināta kā Eiropas alternatīva ASV Kinoakadēmijas Oskaram. Vairāk nekā trīs gadu desmitus Eiropas Kinoakadēmija, kurā nu ir apvienojušies 4500 kino profesionāļu, ir centusies nostiprināt balvas prestižu un atpazīstamību. Pamazām tas ir izdevies, jo filmas, kas nonāk līdz nominācijām un tiek pie balvām, savā ziņā summē gada norises Eiropas kino procesā. 

Vienmēr var diskutēt un strīdēties, vai demokrātiska ierobežotas ļaužu grupas balsojuma rezultātā var nonākt pie vienīgās un īstās patiesības – īstajām filmām uzvarētājām. Vienmēr var iebilst, ka pārsvarā līdz Eiropas Kinoakadēmijas balvas nominācijām nokļūst filmas, kuru nosaukumi jau ir izskanējuši nozīmīgākajos festivālos – Kannās, Venēcijā un Berlīnē. Tomēr diez vai ir iespējams kāds cits objektīvāks veids, kā izsijāt un aptvert to milzīgo filmu daudzumu, kas Eiropā tiek saražots ik gadu, – ap 1800 pilnmetrāžas filmu. Tieši tāpēc Eiropas, arī Latvijas, kinorežisoru vēlme parādīt savu darbu lielajos festivālos ir tik loģiska un konkurence par iespēju tajos piedalīties – tik milzīga.

Kāds šis gads ir bijis Eiropas kino? Auditorijas ziņā noteikti labāks nekā iepriekšējais, kad pandēmijas sekas un kara sākums nekādi neveicināja vēlmi doties uz kinoteātriem. Tomēr sociālpolitiskās reālijas un skaudrums ir klātesošs visās filmās, kuras ir izvirzītas labākās Eiropas filmas kategorijā, – tās ir somu režisora Aki Kaurismeki Kritušās lapas (Kannu festivāla laureāte), franču režisores Žistīnes Triē Kritiena anatomija (Kannu festivāla uzvarētāja), itāļu režisora Mateo Garrones filma Kapteinis (Venēcijas festivāla laureāte), poļu režisores Agņeškas Holandas Zaļā robeža (Venēcijas festivāla konkursa filma) un britu režisora Džonatana Gleizera Interešu zona (Kannu festivāla laureāte). Tie visi ir spēcīgi un oriģināli darbi, kas piedāvā skatījumu uz sarežģītām sociālpolitiskām tēmām spilgtā mākslinieciskā formā. 

Mateo Garrones un Agņeškas Holandas drāmu pamattēma ir bēgļi un Eiropa, Žistīnes Triē filmu var traktēt kā skaudru versiju par sievietes lomu sabiedrībā. Džonatana Gleizera filma ir neordinārs skatījums uz ļaunuma banalitātes fenomenu – stāsts par Aušvicas nāves nometnes komandanta ģimenes dzīvi. Šīs filmas jau ir rādītas vai drīzumā tiks rādītas kinoteātrī Splendid Palace

Lai jēgpilni svētki un pārliecinošs turpinājums!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja