Svešie

Vai tad nevarētu iznākt arī tāda dzejpadarīšana, kur lasot nav jālauza galva? Biju uz izreklamēto pasākumu Rakstniecības un mūzikas muzejā, kur klausītāja teicās sapratusi, kāpēc Apšukrūmas dzeja ir tik populāra. Proti, lasot nav nemaz smadzenes jānodarbina, kur nu vēl jāpiepūlas. Uz ko aktīvs vecāka gadagājuma vīrs, kurš vārdu plūdus vairs nesatur, un kurš vakara gaitā deklamēja gan Čaku, gan Robertu Eidemani, priecīgi atsaucās: "Tieši tā!"Varbūt jāatzīst, ka dzeja tiešām ir šauram lokam, ja reiz šādas citzemju dzejas pieprasījuma nav. Lai tāda būtu, šīs dzejas mīlētājiem jāzina arī svešvalodas, jo kādam Apšukrūmas adeptam taču tie ārzemju līdzinieki kaut kur jāuziet. Bet varbūt Apšukrūmas dzeja ir kaut kas līdzīgs kartupeļiem, kas ārzemēs ir tādi paši, tikai šķirņu nosaukumi savādāki, un, – kam mums tie šķirņu nosaukumi? Bet to pašu var teikt par citu literatūru, kāda mums arī ir, labākai saprotamībai kartupeļu vietā liekot citus pārtikas nosaukumus. Piemēram, kāpēc mums izdot Paolo Džordāno spēcīgo romānu Pirmskaitļu vientulība, ja mums ir tēmas ziņā kaut vai iztālēm līdzīgs Ingas Žoludes izdevies romāns Silta zeme. Protams, ka jāizdod, jo šie darbi tomēr ir ļoti atšķirīgi. Vai jums interesē čehu vai vāciešu Apšukrūmi? Vai Apšukrūmas? Ja būs, vai katrā valstī? Viens vai divi? Vairāk? Sirds ietrīsas.Gan jau mūsu brašie komentētāji zinās, ko atbildēt uz manis izvirzīto jautājumu. Ka šādu dzejnieku sameklēšanai un līdzekļu piešķiršanai atdzejai šķēršļus droši vien liek žurnāla Latvju Teksti savējo loks, kurš cieši biedrojas ar tiem, kuri dzeju liek Latvijas Avīzē, kā arī portālos Kultūras Diena un Satori. Bet šo loku taču var pārraut daži svešvalodas zinoši censoņi, kas atrod un atdzejo. Citādi jānonāk pie secinājuma, ka vai nu Apšukrūmu ārzemēs nav, vai ka mums nevajag citās zemēs tulkotu, visai dzeju mīlošajai tautai saprotamu dzeju. Baidos, ka to pat lielākie mūsdienu literātu pēlēji negribēs atzīt – ka viņi nevēlētos tulkotas dzejas klātesamību mūsu dzejas telpā. Un ja jūs kā dzeju slavināt tieši šo... Lai veicas!Cita starpā, par tautu. Tajā pašā muzeja pasākumā, kuru esot iniciējis mans blogs Ceļš uz nemākslu, nemanīju nevienu no svešajiem KD blogu komentētājiem. Tautas bija diezgan daudz, sevišķi jauniešu, taču to, kas te komentāros uzdevās par "atbildēm no tautas" vai tamlīdzīgi, nebija. Tik gudrs jau katrs ir, ka saprot, ka segvārdu atklāt nebūtu spiesti, tā ka paliktu drošībā. Līdz ar to secinu, ka komentētājiem īstas intereses par šīm tēmām nav, ir tikai kāda sveša, man grūti izprotama slimība un aizraušanās ar visatļautību. Vai tie ir cilvēki vai vīrusi, to rādīs laiks, taču nekas man neliedz tos apzīmēt ar vārdu Svešie. Labāk lai ir šāds mīts, nekā pieļāvums, ka tā uzskata tauta. Esmu pārliecināts, ka tauta ir gudrāka. Vakar tikos ar skolotājiem un bibliotekāriem kādā Vidzemes puses Tautas namā. Runājām arī par šiem komentāriem, un tādas negācijas viņu apziņā nemanīju.