Šķita, ka beidzot kāda ziņa no latviešu mākslas pasaules ir cienīga nostāties līdzās tādiem sensacionāliem mediju paziņojumiem kā "Aktiera N fotogrāfija satricina sociālos tīklus" un "Policija veic asiņainu aizturēšanu pie Brīvības pieminekļa". Tomēr, tāpat kā minētajos piemēros, arī atverot žurnālista Lato Lapsas publikāciju portālā Pietiek.com ar nosaukumu Kādai mākslai tika nodokļu maksātāju pusmiljons, izrādījās, ka aiz skaļā virsraksta, klikšķu vācēja, slēpjas viltus sensācija. Virsraksts acumirklī rada asociācijas ar slaveno frāzi "Tāds hokejs mums nav vajadzīgs" un ieslēdz trauksmes signālu nodokļu maksātāju galvās, jo patiesi – ne hokejs, ne māksla vai, piemēram, bērnudārzi nekad nebūs vajadzīgi visiem nodokļu maksātājiem vienlaikus un vienādā mērā. Tomēr tieši mākslai nākas atkal un atkal taisnoties, kāpēc tai būtu derīgi nonākt ne tikai ļoti bagātu cilvēku kolekcijās, bet arī sabiedrības kopīgajā īpašumā, kļūt publiski pieejamai ikvienam par visai simboliskām cenām vai pat par velti. Vārdu sakot, dažiem vienmēr šķitīs, ka māksla ir aizdomīga, un gandrīz visiem – ka pārāk dārga.
Gada beigās starptautiskais mākslas tirgus ziņoja par gada izsoļu rekordiem (Frānsisa Bēkona triptihs izsoļu namā Sotheby’s pārdots vārdā nenosauktam klientam par 84,6 miljoniem dolāru), savukārt mākslas izstādes Latvijā pulcēja plašu auditoriju arī laikā, kad citas kultūras aktivitātes nebija pieejamas. Rātni ieturot distanci un pat gaidot skrajā rindā, cilvēki plūda gan caur izstādi Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā Nacionālā mākslas muzeja pazemes zālēs, gan caur laikmetīgās mākslas izstādēm augšstāvos. Nebija grūti ievērot, ka nu jau vairākās pilsētās, arī Parīzē, izstādītie simbolistu darbi radīti laika periodā, kas nav ilgāks par pāris desmitgadēm, un varam būt pateicīgi gaišajiem prātiem, kuri tos savulaik iegādājušies mākslas muzejiem. Turpretī laikmetīgā māksla, kas tapusi nu jau trijās Latvijas neatkarības desmitgadēs, līdz šim sabiedrības rīcībā nonākusi gauži fragmentāri. Lūk, tādai mākslai, ko aizrautīgi varēs aplūkot ne tikai nodokļu maksātāji, bet arī viņu bērnubērni, arī tika pusmiljons – salīdzinoši nebūt ne pārmērīga summa, kas ar Ministru kabineta rīkojumu bija novirzīta Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšanai uz kultūras nozari. Atbilstoši mērķim vairāk nekā simt māksliniekiem, kuru radošā darbība, it īpaši starptautiskie projekti, bija nopietni traucēta ārkārtējā situācijā, radās iespēja kaut vai atlikt lūgumus pēc palīdzības citās atbalsta programmās un pārdot jau gatavus darbus. Iepirkumam tika izveidota īpaša komisija, kurā tika iekļauti nevalstisko organizāciju pārstāvji un neatkarīgi kritiķi, ieskaitot šīs slejas autoru.
Gan muzeja pārstāvji, gan mēs skaidrojumus par savām izvēlēm jau esam snieguši tepat, KDi lapaspusēs (2020. gada 17. decembrī). Un labprāt runātu vēl ar katru, kam vien būtu kas jautājams, pirms rodas vēlēšanās kultivēt aizdomu atmosfēru, sacerēt viltus sensācijas un izplatīt sazvērestības teorijas.