Ieva Iltnere: Man patīk pucēties

ka talantīga un laimīga!

Brekte ir tas pušām-plēsējs, kaulu un asins sūcējs, katru slieku caur zobiem izvilcis, maigi atlaiž zemītē, lai dzīvo laimīga.

Sen būtu kārtīgu gleznu iepircis, ja vien atcerētos tā māldera vārdu, kurš pežas preparē... Te jūa par kaut kādām kājām, kas ir tikai ietvars. Te nemaz nesartedzu muļķību plakanumu, kā Skaisle vēlētos, sieviešu ( tāpt arī vīriešu) būtība būtu analizējama pilnīgi par jaunu, bez dogmām, seniem pieņēmumiem, stereotipiem, radot kaut līdzvērtīgu kopojumu konversācijas vārdnīcai. mīlu ievu iltneri, jo tiecos, kaut droši jau nav, izmīlēt visas, arī skaisli varētu izlaist caur ecēšām, lai ērkuls paliek brīvdabas muzeja fondos.

vienīgais izņēmums - gorbunovs

Pucēšanās var būt arī bēdīga, tāpat kniebties var sērīgi, ja iepriekšējais aizgājējs vēl netāl veļu valstī.

ak veci, nu ko no lauku papucīša var gribēt. Labi, ka raksti komentāru , nevis uz ielas ar pirkstu rādi.

...kā pipari[nš sažmiegtajā starpciskā, stila putras stils.

Manuprāt, tieši otrādi - vienmēr ar stilu,ļoti patīk, un vienalga, kā kājas liktas. Kā pipariņš rēnajā bezstila putrā...

pucējas jau pucējas tik katreiz kā uz izjādi

Jā, viņ (māksliniece) joprojām tur sēž, jo pēc Blaumaņa katrā trešā sieva nevar nesēdēt... Beigās izrādīsies taisnība tiem, kas par varas makti apgalvu, ka sievietei kājas ir visvairāk ievērotas, tad var pavērt mēteli utt.

Ļoti monumentālas atziņas. Tikai - cik sekunžu vērtas? Vai viņa vēl joprojām tur sēž?

Ja pēdas uz āru, tad dāma saka- es es/su atrvērta visam! Zintnieki agrjāk sacvīja, ja kājas vērstas uz iekšu- tā pirmā aprobežotības, ieciklēšanās pazīme.

No kurienes izrauta šī ģeniālā definīcija "pēdas kā bēdās uz iekšu"? Un ja uz āru? Tad ir baigie prieki, vai?

Skaistumam nav viena etalona- Blaumaņa Bebu māte+ helovīna uzraudzībā. Dod , Dievī, ka beņķis neaizlūztu, tad kompozīcija pagalam.