Laila Robiņa atbruņo ar savu vienkāršību, atsaucīgu pretimnākšanu un vēlmi rūpīgi klausīties, lai nesteidzīgi atbildētu uz jautājumiem. Trausla, smalka un gracioza kā kalnu gazele, aktrise atver sava nelielā, elegantā dzīvokļa durvis ekskluzīvā rajonā Manhetenā blakus Centrālparkam. Viņa mitinās senas mājas piektajā stāvā, kur līdz viņas durvīm mūs pavada uzvalkā ģērbies nopietns kungs – liftnieks, bez kura mēs nudien nesaprastu, kura svira uz kuru pusi jāgriež, lai vertikāles mašīna iekustētos. Mums paveicās, ka Laila Robiņa piekrita tikties un veltīt mums vienu stundu, jo jau nākamajā dienā aktrise dodas uz sešus mēnešus garu filmēšanos Dienvidāfrikā – viņa apstiprināta lomai amerikāņu grāvējseriāla Homeland/Svešais starp savējiem ceturtajā sezonā. Šobrīd nevaru iedomāties nevienu latviešu izcelsmes aktieri, kurš sasniedzis tik augstu starptautisku atzinību Amerikā.
Kāds ir jūsu stāsts, kā pievērsāties teātrim?
Mani vecāki emigrēja uz Vāciju 1945. gadā. Tur nodzīvoja piecus gadus, tad devās uz Sietlu ASV, Vašingtonas štatā. Strādāja laukos, vāca brokoļus. Saņēma kādus piecus dolārus dienā. Tad mans tēvs devās studēt uz universitāti, kur dabūja doktora grādu ķīmijā. Tur piedzima manas māsas Baiba un Daina. Tēvs dabūja darbu, un mēs pārcēlāmies uz Mineapolisu, kur piedzima mans brālis, es un Zaiga. Kad dzīvojām Mineapolisā, mammai ļoti patika iet uz teātri – The Guthrie Theater –, un mēs kā bērni gājām līdzi. Sākumā studēju mūziku un spēlēju teātri mājas pagrabstāvā. Pamazām pārorientējos no mūzikas uz aktierspēli. Mūsu mājās bija daudz kultūras. Vecāki mīlēja teātri, baletu, mūziku un tā mūs audzināja. Toreiz spēlēju klavieres, un arī šeit mājās man ir flīģelis Estonia. Mans noslēguma darbs koledžā bija klavierspēlē, taču es vienmēr domāju, kā iekārtoties, lai spēlētu arī lugās, līdz visbeidzot mans klavierskolotājs teica: "Varbūt tomēr nopietni pievērsīsies teātrim klavierspēles vietā?"
Ievas Rozentāles sarunu ar latviešu izcelsmes amerikāņu aktrisi Lailu Robiņu lasi 26.jūnija KDi!