Latvijai ir paveicies – mums ir daudz operzvaigžņu, kuras dzied uz prestižākajām skatuvēm pasaulē un laiku pa laikam uzstājas dzimtenē. Labākās ārzemju operbalsis Rīgā skan vēl retāk. Viens no māksliniekiem, kurš brauc uz Latviju regulāri, ir baritons Dmitrijs Hvorostovskis. Pēc 1989. gadā iegūtās uzvaras starptautiskajā konkursā Singer of the World Kārdifā (toreiz viņš sensacionāli apsteidza vietējo favorītu – velsiešu basbaritonu Brīnu Tērfelu) viņš ir kļuvis par vienu no populārākajiem operdziedātājiem pasaulē. Kamēr vieni sajūsminās par dziedātāja balsi un vokālo tehniku, citi ģībst no viņa izkoptā, taču dabiskā tēla – gandrīz jebkurā lomā un koncertprogrammā Dmitrijs Hvorostovskis ir brutāls, bravūrīgs, nepieejams mačo.
51 gadu vecā dziedātāja repertuārs ir plašs: no Mocarta un bel canto dižgariem līdz krievu komponistu darbiem. Eiropas un ASV teātros Dmitrijs Hvorostovskis ir vienmēr gaidīts Jevgeņija Oņegina lomā, kā arī Džuzepes Verdi operās, kuru viņa kolekcijā ir īpaši daudz: Laupītāji, Traviata, Masku balle, Dons Karloss, Trubadūrs, Rigoleto, Simons Bokanegra, Ernani un Otello. "Pašam Džuzepem Verdi bija baritons, tāpēc šai balsij viņš sacerēja visskaistāko, dziedāšanai pateicīgāko mūziku," saka Dmitrijs Hvorostovskis. "Liriskums allaž ir bijis mans spēks, un man ir prieks, ka esmu to saglabājis. Manā repertuārā ienāk dramatiskas lomas, taču svarīgākais ir saglabāt kantilēnu un liriskumu balsī."
Operas Simons Bokanegra titullomu atveido arī tādas zvaigznes kā Plasido Domingo un Tomass Hempsons. Ar ko atšķiras jūsu interpretācija?
Es dziedu labāk! Bez šaubām.
Jūsu darba kalendārā dominē solokoncerti, savukārt izrādēs jūs piedalāties arvien retāk. Kāpēc?
Jā, iestudējumos es piedalos tikai trijos teātros – Ņujorkas Metropolitēna operā, Londonas Karaliskajā jeb Koventgārdena operā un Vīnes Valsts operā. Dažreiz vēl uz citām skatuvēm, taču principā nekur citur es vairs nevēlos dziedāt izrādēs. Dzīve ir viena, bet koncertu ir daudz, programmu ir daudz. Operas teātrī ir jāpaliek ilgāku laiku, tu tur sēdi mēnesi vai pusotru. Ja top jauniestudējums, vari tur pavadīt divus mēnešus, taču es esmu pieradis pie dinamiskāka dzīves ritma. Tomēr jaunuzvedumiem tādos teātros kā Metropolitēna opera es piekrītu – izņēmuma kārtā. Darbs Ņujorkā, tāpat kā Koventgārdena operā, ir manas dzīves svarīgākā daļa. Šajos teātros es parādos katru sezonu. Ar šīm skatuvēm ir saistīta lielākā daļa manu radošo veiksmju.
Jegora Jerohomoviča interviju ar pasaulslaveno krievu baritonu Dmitriju Hvorostovski lasi 9. janvāra KDi!