Atis Ieviņš. 1970.–80. gadu foto sietspiedes

Mākslinieks sietspiedēm parasti izmantoja viņa paša uzņemtās fotogrāfijas. Tie bija atsevišķi kadri – dokumentācijas no Andra Grīnberga performancēm un akcijām, kurām tolaik bija izteikti nelegāls raksturs. Nereti tika veidotas arī kombinācijas ar laikabiedru, draugu un mākslinieku portretiem un modeļu aktu fotogrāfijām. Svarīga loma mākslinieka radošajā izaugsmē bija sadarbībai ar kolēģi – mākslinieku Aldoni Kluci, kas lieliski pārzināja sietspiedes tehnoloģisko procesu. Kopīgi abi mākslinieki daudz eksperimentēja ar krāsu un formu salikumiem, matētu un spīdīgu virsmu attiecībām, reljefu faktūru. Katru novilkumu Atis drukāja citā krāsu gammā, lai mazinātu attēla konkrētību un radītu distancētu, abstrahētu tēlu. Tādējādi pat vienas kompozīcijas risinājumi var radīt pilnīgi atšķirīgu vizuālu un emocionālu iespaidu. No šodienas viedokļa papildus šarmu iegūst pat sīki defekti – padomju laika papīra neglābjamā dzeltēšana, krāsu izbalošana, notecējumi, kas katram nelielas tirāžas novilkumam piešķir unikāla novilkuma statusu. Ata Ieviņa foto sietspiedes ir novērtētas kā savdabīgas kultūrvēsturiskas liecības un kā mākslas darbi, kuri no margināla eksperimenta ir pārliecinoši pārtapuši par savu laiku raksturojošu radošu procesu nozīmīgu sastāvdaļu. Mākslinieka sietspiedes atrodas lielākajā nonkonformisma mākslas kolekcijā – Ratdžersas universitātes Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā, Ņūbransvikā, Ņūdžersijas štatā, ASV; iekļauti topošā Latvijas Laikmetīgās Mākslas muzeja kolekcijā, Rīgā, kā arī atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā. 2006. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika sarīkota Ata Ieviņa personālizstāde, kurā tika eksponētas 20. gs. 70.–80. gados radītās sietspiedes.