Slāņi – tāds ir arī izstādes nosaukums, kas balstās idejā par daudzslāņainību, atsedzot iepriekšējos slāņus, atklājam pazudušus dārgumus, neredzētas parādības un dziļuma dimensiju. Daudzslāņainība vērojama gan zemes garozā, gan atmosfērā, gan jebkuras parādības uztverē. Nekas nekad nav bijis viennozīmīgs, visos laikos lietu būtība ir skatāma kontekstā vai zemtekstā. Arī vēsture veidojas, notikumiem uzslāņojoties. Jebkurai attīstībai ir sava gaita – vai tā būtu evolūcija, vai zieda plaukšana.
Izstādes uzdevums ir pulcēt dažādus profesionālos autorus, kuri darbojas un ir saistīti ar Baltijas reģionu – Latviju, Lietuvu un Igauniju, un kuru primārais darba un pašizteiksmes materiāls ir stikls, tādējādi veidojot zināmu kopsavilkumu par stāvokli nozarē šodien, nodrošinot tradīciju nepārtrauktību, rodot jaunas to interpretācijas un impulsus turpmākiem meklējumiem. Kā arī pētot, kas veido stikla darba vērtību, – vizuāli neatvairāms skaistums vai vēstījuma dziļā doma. Projekts piedāvā izzināt aktuālās attiecības starp mākslinieku, ideju, materiālu un mākslu – lai iedvesmotos, lai papildinātos, lai apzinātos, celtu pašapziņu un atpazīstamību.
Baltijas mūsdienu stikla mākslu izstādē pārstāv 24 izcili mākslinieki, kuru darbus konkursa kārtībā izvēlējušās kuratores no katras valsts, kā arī par žūrijas locekļiem piesaistot vietēja un starptautiska mēroga ekspertus. Ekspozīcijai atlasīti 9 autoru darbi no Latvijas, 7 no Lietuvas un 7 no Igaunijas, kas izgaismo daudzslāņaino baltiešu raksturu, radot neatkārtojamu atmosfēru un vidi. Izstāžu zāles telpā apmeklētāji varēs atklāt individuālos stāstus, sapņus un vīzijas stiklā, kas atspoguļojas dažādos līmeņos – kā vizuāli tiešos, tā poētiski noslēpumaini iekodētos.
Baltijas mēroga dimensija ļauj atpazīt radniecīgo un saredzēt atšķirīgo kaimiņzemju mākslinieku jaunradēs, piedāvājot savu skatījumu uz visiem kopīgo materiālu, Baltijas valstu vēsturi un radniecīgo identitāti. Tā ir tā pati Baltijas jūra un krasti, tie paši meži, tas pats pelēkais lietus un migla, garie tumsas mēneši, un jo tuvāk Ziemeļiem, jo lielākas alkas pēc gaismas. Laika grieži un apstākļi, kas stiklu padara pienainu kā miglu, norasojušu, apsarmojušu vai caurspīdīgu kā ledu, – bieži tās ir vistrāpīgākās metaforas stiklam. Stikls, iespējams, ir labākais līdzeklis laikapstākļu attēlojumam – pelēkās nokrāsas mūsu reģionā caurvij ne tikai meteoroloģiskās parādības un noskaņas, bet arī izpausmes mākslās. Protams, kā pēkšņi mākoņu segas pārrāvumi izstādē uzplaiksnī izņēmumi – gan starp māksliniekiem, gan atsevišķiem darbiem.
Izstādes kuratores: Bārbala Gulbe, Marta Ģibiete (Latvija), Kati Kerstna (Igaunija), Daļa Truskaite (Dalia Truskaitė, Lietuva).