Vladimirs Majakovskis (1893 – 1930), būdams komunisma idejas apoloģēts
pēcrevolūcijas laika Krievijā, ar savu jūtīgo dvēseli agri pamanīja
kroplības, kuras kā nezāles sakuploja sabiedrībā, kaut arī tai vajadzēja
kļūt par paraugu visai pasaulei. Diemžēl - kopš Ādama grēkā krišanas
cilvēka daba nemainās. Viens politiskais režīms var aizstāt citu, taču,
kolīdz iestājas relatīvs miera periods, cilvēks sāk spītīgi demonstrēt
to, kas viņam allaž liek atteikties no paradīzes atslēgām neskaitāmo
reizi.
Lugas 1. cēlienā “vienkāršais” strādnieks Prisipkins tiek izprecināts,
bet kāzu mielastā notiek negadījums – sākas ugunsgrēks. Lugas 2. cēliens
notiek pēc 50 gadiem – celtnieki atrod aizgruvušu pagrabu, bet tajā –
ledus klucī iesalušu cilvēku. Ko ar viņu iesākt?
Pats Majakovskis savai lugai “Blakts” (1928) devis apzīmējumu – fēriska
komēdija, proti, neticama komēdija, un Latvijā šis darbs ir
pirmiestudējums. Interesanti, ka Majakovska daiļrade un personība 20.
gadsimta 70. gados ļoti saistīja izrādes režisora Dāvja Auškāpa vectēvu,
ievērojamo latviešu režisoru un dramaturgu Pēteri Pētersonu.Režisors: Dāvis Auškāps.
Biļetes teātra kasē, Biļešu paradīzes kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv