Brektes cauri gadsimtiem. Veltījums Jāņa Brektes 95 gadu jubilejai

Plašākai publikai mazāk zināmi ir viņa galvaspilsētas atveidi, kur ir redzama tās industriālā, rūpnieciskā puse ar ceļamkrāniem, kuģu ostām, jaunceltnēm un citiem šo vidi raksturojošiem elementiem. Līdzās dažādajiem pilsētas attēlojumiem ir vērojama interese par lauku ainavu ar upēm, ezeriem, jūras krastu, pakalniem, mežiem. Jānis Brekte, lai arī dzimis Rīgā, bērnības gadus pavadījis Gulbenes novada Lizuma pagastā, kur joprojām mīt meita Ilona ar vīru un bieži viesi ir jaunākie Brektes dvīņi Patricija un Kristians. Ilona Brekte no tēva ir mantojusi mīlestību pret akvareļglezniecību, kuru izkopusi, strādājot pie dažādām ziedu kompozīcijām. Kādā intervijā māksliniece atzinusi, ka bijis nepieciešams atrast kādu tēmu, kurā varētu justies stiprāka pār tēvu. Motīvu ziņā pēctecību no vectēva daiļrades iespējams saskatīt Patricijas darbos, kuras viens no iedvesmas avotiem ir pilsētā, apkārtējā vidē novērotais, un nav svarīgi, vai tā ir tepat Rīgā skatīta vide, vai kādā ceļojumā redzētais, kas attiecīgajā brīdī mākslinieci pamudinājis radīt. Jau vairākus gadus viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir Andrejsala, kur ierīkota darbnīca Peahen. Tajā viņa pati strādā, kā arī māca citus. Patricija galvenokārt strādā glezniecībā un grafikas tehnikā - sietspiedē, jo akadēmijā iegūta gan grafiķes, gan gleznotājas izglītība. Savukārt Patricijas brālis Kristians, kurš akadēmijā beidzis Scenogrāfijas apakšnozari, savā mākslā ir izmēģinājis dažādus medijus: no dzimtai tik pazīstamās akvareļglezniecības līdz pat trīsdimensiālu objektu radīšanai. Tajos bieži izmantoti taksidermēti dzīvnieki, kuri lielākoties atrasti uz ceļa. Kā izsakās pats Kristians – mākslā tabu tēmu nav, un viņš seko šim apgalvojumam, itin bieži provocējot  savas mākslas skatītāju. Apmeklētāji varēs iepazīties ar vienu dzimtu caur četru dažādu radošu personību darbiem.