ΠΡΟCΚΟΡΙΝΘΙΟΥC Α’
Māksla ir pastāvējusi un attīstījusies arī pirmskristietības laikā, taču, kādas izmaiņas ir notikušas ar mūsu ēras gadu skaitīšanu, var mēģināt saskatīt tieši pēc tā, kā tiek traktētas pagātnes gudrības, kas veidojušās un uzkrājušās cilvēces apziņā, sākot no Senās Ēģiptes, Grieķijas, Aleksandrijas bibliotēkas līdz pat mūsdienām.
Apustuļa Pāvila 1. vēstules korintiešiem 13. nodaļu var uzskatīt par kristietības esenci, kas papildina Kristus novēlējumu Jāņa evaņģēlijā. Vēstules oriģinālteksts sengrieķu valodā liek aizdomāties par cilvēcisko spēju telpisko neierobežotību un saistību ar ārpusteritoriālām vai ārpus laika pastāvošām vienībām. Jebkurš tulkojums jau kļūst par atspulgu, tādēļ šeit par tulkojumu var uzskatīt senā teksta vizualizāciju grafisko scēnu veidolos, kuras nevar uzskatīt par tiešām ilustrācijām, bet gan par teksta atdzīvināšanas mēģinājumiem. Šāda atdzīvināšana vai augšāmcelšanās var norisināties vienīgi ar aktīvas līdzpārdzīvošanas veidu, ko savā ziņā var uzskatīt par autoru pateicības un pārliecības manifestu.
Rakstisko zīmju un vizualizāciju saspēle veido noslēgtas formas vēstījumu, kura galvenās iedarbības sākums un beigas jeb Alfa un Omega ir tieši skatītājs.
Dace Pētersones uz metāla plāksnēm veidotie zīmējumi un Līvas Rotkales vienotā tekstuālā reminiscence savstarpēji papildina un aktualizē sakrālās telpas klātbūtni profānajā pasaulē.
Mag. art Arnis Martinelli
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.