Iztaujājot fotogrāfijas "melanholisko dabu", varētu minēt daudzu fotogrāfijas teorētiķu pievēršanos aspektam, ka tā ir cieši saistīta ar apziņu par laiku, t.i., fotogrāfija "ienes" skatītāja ikdienā kaut ko, kas ir pagājis, zudis – mirklīgs un saistīts ar nāvi. Runājot par fotogrāfijas vērojuma psiholoģiskajiem aspektiem, visupirms jāmēģina saprast – kas parādās attēlā? Vai tas, ko mēs redzam ir zīme, kā labpatiktu domāt semiotiska redzējuma pārstāvjiem, vai tomēr attēlā sastopamies ar kaut ko citu – ģimenes albumā redzam ģimenes locekļus, drauga attēlā – draugu?Diskusijas tēma ir radusies, iedvesmojoties no A. Stakles nesen atklātās izstādes Vienkāršs stāsts. "Mana izstāde ir balstīta aptuveni desmit gadus senā īslaicīgā autobiogrāfiskā notikumā, kad manās rokās nejauši nonāca man svešu cilvēku ģimenes arhīvs ar lūgumu no īpašnieces – sadedzināt to," stāsta fotogrāfs Alnis Stakle. "Es saglabāju dažas ģimenes albuma lapas ar daļēji izgrieztām un izplēstām fotogrāfijām kā liecību priekšstatam par fotogrāfijas un realitātes saiknēm, ciešanu projicēšanu uz attēliem, melanholisko fotogrāfijā un pēc-traumas atgūšanās neiespējamību. Šīs dažas albuma lapas man kalpoja kā iedvesmas avots, lai izstādē diskutētu fotogrāfijas un melanholijas saiknes."
Diskusija Fotogrāfija un melanholija
Diskusija notiek Alņa Stakles personālizstādes Vienkāršs stāsts ietvaros, kas LMC Ofisa galerijā apskatāma līdz 2013.g. 11.janvārim.Diskusijā Fotogrāfija un melanholija izstādes Vienkāršs stāsts ietvaros pievērsīsies apjomīgai fotogrāfijas daļai – ikdienas attēliem jeb ģimenes un draugu fotoalbumiem un to mijiedarbībai ar attēlu vērotāju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.